Rīga +10°C 
Eksperte norāda, ka mūsdienu medicīna arvien vairāk uzsver, ka veselība nav tikai slimību ārstēšana vai dzīvības glābšana, bet arī cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana un uzlabošana. Tomēr tieši par menstruāciju izraisītām sāpēm sabiedrībā joprojām dominē uzskats, ka tas ir blakusefekts, kas sievietei jāpieņem un jāiztur. Lai arī ne visas sāpes liecina par nopietnu saslimšanu, tas arī nenozīmē, ka tās drīkst ignorēt.
«Ja sievietei vai jaunai meitenei menstruācijas ir izteikti sāpīgas, pirmais solis vienmēr ir konsultācija pie ginekologa. Sāpīgas menstruācijas var būt viens no raksturīgākajiem endometriozes simptomiem, tās var liecināt arī par iekaisumu vai citām ginekoloģiskām saslimšanām, tāpēc vispirms ir jāizslēdz iespējamie cēloņi,» uzsver ārste.
Vienlaikus jāatceras – pat tad, ja izmeklējumos netiek konstatētas anatomiskas vai citas organiskas izmaiņas, tas nenozīmē, ka sievietei vienkārši jāsamierinās ar sāpēm.
«Pastāv diagnoze – primārā dismenoreja, kad menstruācijas ir sāpīgas, lai gan cits medicīnisks iemesls netiek atrasts. Arī šādā situācijā sāpes ir jāārstē, jo tās ietekmē dzīves kvalitāti tikpat būtiski kā daudzas citas veselības problēmas,» skaidro Elksne.
Sāpes nav tikai diskomforts – tās ietekmē dzīvi
Pēc PVO 2026. gadā publicētās informācijas par menstruālo veselību menstruāciju sāpes skar vairāk nekā divas trešdaļas sieviešu un meiteņu visā pasaulē1. Tas nozīmē, ka problēma ir ļoti izplatīta, tomēr tās biežums nav arguments uzskatīt to par normu.
«Savā praksē redzu ļoti dažādas situācijas. Ir sievietes, kurām pietiek ar vienu pretsāpju tableti pirmajā menstruāciju dienā, un viņas var turpināt savu ikdienu. Taču ir arī pacientes, kurām sāpes ilgst vairākas dienas, tādēļ tiek kavētas mācības, ņemtas slimības lapas vai būtiski samazinās darbaspējas. Īpaši bieži to redzu pusaudzēm un skolniecēm, jo viņām, atšķirībā no pieaugušajiem, ne vienmēr ir iespēja pielāgot savu dienas režīmu vai strādāt attālināti. Tieši tāpēc menstruāciju sāpes nav tikai medicīniska diagnoze. Tās ietekmē sievietes spēju koncentrēties, sportot, socializēties un piedalīties ikdienas dzīvē. Ja vairākas dienas katru mēnesi tiek pavadītas gultā, atsakoties no ierastajām aktivitātēm, tas ilgtermiņā atstāj daudz lielāku iespaidu uz veselību un pašsajūtu nekā mēs nereti apzināmies,» akcentē ginekoloģe.
Dzīvesveids ir ārstēšanas sastāvdaļa, nevis tikai ieteikums
Runājot par menstruāciju sāpēm, mūsdienīga pieeja nozīmē skatīties uz sievietes veselību kopumā un meklēt risinājumus, kas ilgtermiņā palīdz mazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.
Līdztekus medikamentozai terapijai būtiska nozīme ir arī dzīvesveidam. Arvien vairāk zinātnisku pierādījumu liecina, ka regulāras fiziskās aktivitātes var samazināt primārās dismenorejas izraisīto sāpju intensitāti un ilgumu2. Tikpat svarīgs ir pilnvērtīgs miegs, sabalansēts uzturs un stresa mazināšana. Ieteicams uzturs, kas bagāts ar antioksidantiem un omega-3 taukskābēm – vairāk augļu, ogu, zaļo lapu dārzeņu, riekstu, sēklu un trekno zivju, vienlaikus ierobežojot izteikti pārstrādātu produktu un ātri uzsūcošo ogļhidrātu patēriņu.
«Nozīmīgs faktors ir arī psiholoģiskais stress. Protams, pateikt pacientam nestreso nav risinājums, tomēr ilgstošs stress var pastiprināt sāpju uztveri un ietekmēt pašsajūtu.
Vienlaikus būtu kļūdaini domāt, ka ar dzīvesveida maiņu vien pietiks visos gadījumos. Ir sievietes, kuras regulāri sporto, pietiekami guļ, ēd sabalansēti un ievēro veselīgu dzīvesveidu, tomēr menstruāciju sāpes saglabājas.
Šādās situācijās nav pamata ciest – kopā ar ārstu jāizvēlas piemērotākā medikamentozā terapija. Svarīgi ir atrast katrai pacientei efektīvāko ārstēšanas kombināciju, kas ļauj saglabāt pilnvērtīgu dzīves kvalitāti,» par pieeju ārstēšanā stāsta eksperte.
Ciest sāpes nav varonība – par tām nedrīkst klusēt
Viena no biežākajām kļūdām ir gaidīt, līdz sāpes kļūst ļoti stipras. Ja sieviete zina, ka menstruāciju laikā sāpes atkārtojas katrā ciklā un konkrētajā dienā jāiet uz darbu, skolu vai citu svarīgu pasākumu, eksperte atgādina, ka nav iemesla gaidīt.
Turpina Elksne: «Jāņem vērā, ka menstruāciju laikā ne visas sievietes saskaras tikai ar sāpēm vēdera lejasdaļā – daļai šajā periodā attīstās arī menstruālā migrēna vai pastiprinās jau iepriekš diagnosticētas migrēnas lēkmes. Tāpēc ārstēšanai jābūt individuāli pielāgotai. Vienām sievietēm labāk palīdz klasiskie pretsāpju medikamenti, citām efektīvāki ir spazmolītiski preparāti, bet migrēnas gadījumā var būt nepieciešama pavisam cita pieeja. Turklāt pozitīvi vērtējams, ka pacientēm kļūst pieejams arvien plašāks tepat Latvijā ražotu bezrecepšu pretsāpju līdzekļu klāsts, arī īslaicīgu sāpju mazināšanai, par kuru izvēli, devām un lietošanu gan svarīgi konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu.»
Vienlaikus jāatceras, ka medikamentiem nevajadzētu aizstāt diagnostiku, ja pastāv aizdomas par kādu saslimšanu. Ginekoloģe atgādina, ka mērķim nevajadzētu būt iemācīties paciest sāpes. Stāsta Elksne: «Mērķim vajadzētu būt iespējai arī menstruāciju laikā dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tieši tāpēc es vienmēr iedrošinu sievietes neklusēt par savām sāpēm un tām nav jākļūst par ikmēneša pārbaudījumu. Tās ir jāizvērtē, jāmeklē to cēlonis un, ja nepieciešams, jāārstē. Jo mūsdienu medicīnā dzīves kvalitāte nav greznība – tā ir neatņemama veselības sastāvdaļa.»
Atsauces:
*https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/41031966/
1https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/menstrual-health?utm
