«Vai, Samantiņ, te nu gan tev vēl daudz darba!» Ciemos pie Samantas Tīnas Kuldīgā
«Kad vairs necenties aizbēgt pats no sevis, tu nonāc tur, kur tev patiesībā jābūt, un beidzot iegūsti mieru. Tā īstā vērtība ir tajā, ka dari sevis paša, nevis pompa pēc,» par savu jauno dzīvi Kuldīgā saka dziedātāja Samanta Tīna.
Foto: Ieva Andersone
Mājas dosjē
Atrodas Kuldīgā, vecpilsētas teritorijā, kas kopš 2023. gada nogales iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tās pirmais saimnieks māju cēlis, lai tā līdzinātos muižai, par to liecina, piemēram, koka kolonnas fasādē.
Pagājušā gadsimta pirmajā pusē te bijusi ebreju svētīšanas zāle. Padomju laikos māja sadalīta piecos dzīvokļos. 2022. gadā vienu no tiem iegādājās dziedātāja Samanta Tīna, un tas viņai kalpoja kā brīvdienu mājoklis, kur atbraukt uz pāris dienām.
Samantas dzīvoklim ir atsevišķa ieeja caur šobrīd pēc vēsturiskā parauga topošo verandu, kā arī atsevišķs pagalms un dārzs ar mazu skatuvīti un dažām ābelēm.
Uz pastāvīgu dzīvi Kuldīgā Samanta pārcēlās šā gada martā un tagad šeit saimnieko, audzinot vasarā dzimušo meitiņu.
Atbraucam vēlā, bet siltā septembra pēcpusdienā – veco dārzu apspīd rudenīga saule. Zālienā sakrituši āboli, gandrīz gar pašu mājas slieksni plūst Alekšupīte, kuras dēļ Kuldīgu mēdz dēvēt par Latvijas Venēciju. Šķietami tepat acu priekšā slejas cēlā Svētās Annas baznīca. Kailām pēdām, ietinusies adītā jakā, mūs sagaida šīs vietas saimniece dziedātāja Samanta Tīna, kura pavisam nesen lielpilsētas steigu nomainīja pret dzīvi gleznainajā Kuldīgā.
«Ilgus gadus dzīvoju plašā dzīvoklī, kas absolūti bija mans templis, iekārtots, kā man patīk – ar tumši zaļo toni un zelta spoguļiem… Taču pirms laika sāku just, ka kaut kas manī Rīgā vairs nerezonē… Šā gada janvārī atbraucu no Indijas, un pēkšņi noklikšķēja – šis viss taču vispār nav mans!
Bija ļoti skaidra sajūta, ka Rīgas stāsts ir pilnībā izstāstīts.
Nolēmu, ka savu dzimšanas dienu, kas ir 31. martā, svinēšu savā mīļajā Kuldīgā,» par to, kā pārcēlās uz skaistāko no Kurzemes pilsētām, iesāk Samanta. Tobrīd viņa bija gaidībās un šodien min – iespējams, arī šis apstāklis ietekmējis lielo lēmumu. «Tā jau saka, ka tad gribas vīt to drošo ligzdu,» viņa pasmaida.
Foto: Ieva Andersone
Sienu vēsturiskais musturs papildināts ar saimniecei tuvās vēdiskās filozofijas lūgšanu Mahamantru.
