Rīga +13°C 
Rezistentās baktērijas sastopamas vairumā slimnīcu, tas ir neizbēgami. Visticamāk, tās ir atvestas no kādas citas valsts, jo, piemēram, pērnvasar pirms uzliesmojuma Latvijā Klebsiella pneumoniae bija novērota arī Lietuvā, Vācijā, Itālijā, Grieķijā un citur. Diemžēl slimnīcās nav iespējams nodrošināt vienvietīgas palātas un garantēt, ka baktērijas te neiedzīvosies. Slimnīcās konstatēta gan Klebsiella pneumoniae, gan citas rezistento baktēriju sugas.
Ja laboratorijā atklāj multirezistentās baktērijas, par to uzreiz ziņo Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvajam dienestam.
Tas veic dažādu pasākumu kopumu, lai ierobežotu multirezistento baktēriju izplatību un slimnīcas vide būtu pacientam droša. Tad nepietiek ar ikdienas uzkopšanu.
Pēc katra pacienta palātā tiek veikta ģenerālā tīrīšana, kas ietver visas palātas un aprīkojuma mazgāšanu, un visbeidzot atbilstoši starptautiskām rekomendācijām veic noslēguma dezinfekciju. Tas nozīmē, ka visa palāta tiek atbrīvota un tajā ieliek aparātu, kas izsmidzina ķīmiskas vielas, lai iznīcinātu baktērijas.
Pēc rezistentās baktērijas uzliesmojuma slimnīcā uz laiku ierobežo arī pacientu apmeklēšanu, tas tāpēc, lai netraucēti varētu veikt dezinfekciju. Pēc telpu tīrīšanas attiecīgā nodaļa turpina darbu, kā ierasts.
Vai bīstamas visiem?
Ar rezistentajām baktērijām var inficēties kontakta ceļā – saskaroties ar rokām un virsmām –, pa gaisu ar pilieniem tās neizplatās. Pamatīgāku risku rada medicīniskas procedūras, piemēram, tādas, kas saistītas ar brūču kopšanu un katetru ievietošanu, kuru dēļ pacienta organisma mikroflora ir izmainīta un nepieciešams lietot antibiotikas, jo tādā gadījumā tiek iznīcinātas arī labās baktērijas organismā, zarnu traktā.
Multirezistentu baktēriju atrašanās uz ādas vai zarnās nav bīstama, taču, ja šādas baktērijas nokļūst tur, kur tām nevajadzētu būt, piemēram, asinsritē, brūcēs vai urīnceļos, var sākties infekcija. Multirezistentās baktērijas veselam cilvēkam var būt pilnīgi nekaitīgas, bet tam, kurš ir slims un ar novājinātu imunitāti, spēj ierosināt saslimšanu papildus esošajai kaitei vai saasināt tās gaitu.
Vai pacients inficēsies ar rezistentajām baktērijām, atkarīgs no tā, cik smags ir viņa veselības stāvoklis, vai viņš lieto antibiotikas, vai tiek ievēroti aseptikas principi un roku higiēna.
Ja cilvēks slimnīcā uzturas tikai pāris dienu, nav ne brūces, ne ievadīti katetri, risks, ka viņš varētu ar tām inficēties, ir mazs. Ārstējoties slimnīcā, profilakses dēļ noteikti jāmazgā un jādezinficē rokas – gan pēc tualetes apmeklējuma, gan izejot no palātas, gan tajā ienākot.
Nereti rezistentās baktērijas sastopamas intensīvās terapijas nodaļās, kur ir smagi slimi pacienti, kas tur atrodas ilgāku laiku un tiek mākslīgi elpināti. Lielai daļai jau ir kāda infekcija, kas nozīmē, ka viņi lieto antibiotikas un organisma mikroflora jau ir izmainīta, tāpēc rezistentajām baktērijām ir daudz vieglāk savairoties. Visvairāk ārstus satrauc multirezistence situācijās, kad baktērijai ir noteikts gēns, kas nosaka tās nejutību pret vairākām antibiotiku grupām, praktiski lielāko daļu pieejamo antibiotiku. Piemēram, Klebsiella pneumoniae gadījumā tie var būt dažādi gēni: oxa-48, KPC, NDM. Šādas baktērijas pasaulē nav retums, tostarp arī Latvijā, turklāt tās šo rezistences gēnu var nodot arī citām baktērijām.
Mūsu slimnīcās baktērijas, pret kurām nedarbojas ne pirmās izvēles, ne rezerves antibiotikas, sāka izplatīties pirms aptuveni sešiem gadiem.
Kā jau minēts – baktēriju rezistenci nosaka šis gēns, nevis tā veidojas tāpēc, ka konkrētais pacients lietojis kādas antibiotikas.
Rezistento baktēriju var iegūt, piemēram, no cita pacienta palātā vai no personāla rokām, ja netiek veikta adekvāta roku mazgāšana vai dezinfekcija. Lai nepārnestu rezistentās baktērijas, ir ļoti svarīgi, lai mediķi vienmēr dezinficētu rokas pirms un pēc pieskaršanās pacientam, kā arī pirms un pēc dažādām procedūrām. Tāpat ir svarīga virsmu tīrība, jo baktērijas uz tām spēj saglabāties līdz pat diviem gadiem.
Kāpēc nejutīgas?
Baktērijas atkarībā no to sieniņas uzbūves iedala grampozitīvās vai gramnegatīvās. Ir arī plašāka un šaurāka spektra antibiotikas. Piemēram, oksicilīns pamatā darbojas tikai pret stafilokokiem, kas ir grampozitīvas baktērijas, bet pret gramnegatīvām baktērijām, piemēram, zarnu nūjiņām (Escherichia coli) tas nepalīdz, tātad šī ir šaura spektra antibiotika. Savukārt nitrofurantoīns, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā, darbojas gan pret grampozitīvām, gan gramnegatīvām baktērijām un līdz ar to ir plašāka spektra antibiotika. Tātad dažādām baktērijām ir iedzimta rezistence pret noteiktām antibiotikām.
Ja lieto antibiotikas, kad nevajag, pārāk ilgi vai nepareizās devās, baktērijas mēģina pielāgoties, jo, kā jebkurš organisms, tās grib izdzīvot.
Lai sevi pasargātu, baktērijas var uzvesties dažādi – sašaurināt poras, caur kurām iekļūst antibiotikas, izmainīt mērķa receptorus, lai antibiotikas nevarētu piesaistīties, izveidot mehānismu, kas antibiotiku molekulas izstumj ārā, un rezultātā attīstās iegūta nejutība jeb rezistence pret konkrēto antibiotiku vai to grupu.
Kā ārstē?
Par laimi, nav tik traki, ka pret rezistentajām baktērijām nekas vairs nepalīdz. Ja pacients inficējies ar rezistentajām baktērijām, lieto rezerves antibiotikas, ko ievada vēnā. Medikamenti, kas nepieciešami šādos gadījumos, ir ļoti dārgi, piemēram, cefiderokols izmaksā ap 900 eiro dienā. Tos nav arī vienkārši sagādāt, jo farmācijas kompānijas nav ieinteresētas šādus medikamentus izplatīt Latvijā – valstī, kur ir mazs patēriņš. Tomēr, ja nepieciešams, pacienti tās saņem.
Protams, rezistento baktēriju infekcijas ir liels izaicinājums, jo šīm rezerves antibiotikām bieži mēdz būt vairāk blakusparādību un lielāka ietekme uz citiem orgāniem, tās grūtāk kombinēt ar citu terapiju.
Pasaulē gada laikā no multirezistento baktēriju izraisītām infekcijām mirst gandrīz pieci miljoni cilvēku, un diemžēl inficēšanās gadījumu skaitam piemīt tendence pieaugt.
Tas ir tāpēc, ka dzīvojam ilgāk, ir daudz vairāk imūnsupresētu pacientu, jo ir efektīvāka onkoloģisko un autoimūno slimnieku ārstēšana. Arī sirds un asinsvadu slimību kontrole uzlabojas, un līdz ar to cilvēku skaits, kas lieto antibiotikas, palielinās.
Kā sevi pasargāt?
- Atbildīga antibiotiku lietošana
Tās nepieciešamas tikai tad, ja infekciju izraisījušas baktērijas. Pret vīrusiem antibiotikas nedarbojas! Tomēr dzīvē tās bieži vien tiek rekomendētas, ja ir faringīts, rīkles gļotādas iekaisums, ko lielākoties ierosina tieši vīrusi. Tāpat antibiotikas nevajadzētu izmantot uz savu galvu. Ja ārsts izrakstījis antibiotikas, ļoti svarīgi tās lietot tādā devā, tik bieži un ilgi, kā viņš sacījis. Svarīga ir arī pareiza antibiotiku izvēle.
Diemžēl tiek pārāk daudz lietotas plaša spektra antibiotikas (piemēram, cefalosporīni), kas ir riska faktors baktēriju rezistences attīstībai, bet ļoti maz izmanto penicilīnu, kam bieži vien būtu dodama priekšroka, piemēram, ja jāārstē angīna, taču praksē nereti izmanto ceftriaksonu, kas ir kā nevajadzīgs šāviens ar lielgabalu pa zvirbuļiem.
- Rūpīga roku higiēnas ievērošana gan pacientiem, gan mediķiem
Apzinīga roku mazgāšana, īpaši apmeklējot medicīnas iestādes, ir profilakses zelta standarts. Citās valstīs, ja mediķis, ienākot palātā, piemirst dezinficēt rokas, pacients atgādina, ka tas jāizdara.
- Vakcinācija. Ļoti efektīva metode pret infekcijām
Pateicoties tai, daudzas infekciju slimības ir izskaustas, piemēram, poliomielīts. Ja cilvēkam ir kāda sirds vai plaušu slimība un viņš nevakcinējas pret gripu, pastāv lielāka iespēja, ka gripa būs smaga un nāksies ārstēties slimnīcā. Tāpat ir lielāka iespēja, ka pievienosies plaušu karsonis jeb pneimonija. Tātad – ja mēs vakcinējamies, pilnībā novēršam vai mazinām risku saslimt ar infekcijām, mums nebūs jālieto antibiotikas, nenonāksim slimnīcā un nepalielināsies risks inficēties ar multirezistentajām baktērijām.
Kas ir kas?
- Rezistentas baktērijas – neatkarīgi no tā, vai sastopamas slimnīcā vai kur citur, šīs ir nejutīgas pret kādu antibiotiku: tikai pret vienu, visu grupu vai pret vairākām grupām.
- Multirezistentas baktērijas – nejutīgas pret vismaz trīs dažādu grupu antibiotikām.
- Panrezistentas baktērijas – nav jutīgas ne pret vienu antibiotiku.
