Rīga +8°C 
«No neiroloģiskā skatpunkta emocijas ir impulss jeb enerģija, kas aktivizējas kā reakcija uz notikumiem vai stimuliem. Šai enerģijai ir jāatrod izlādes ceļš – veselīgajā variantā tai būtu jānonāk līdz smadzeņu garozai, kur emocijas tiek apzinātas un enerģija iztērēta domāšanas procesos. Ja tas nenotiek, ķermenis radušos enerģiju cenšas utilizēt citādi, bieži izraisot fiziskus simptomus,» skaidro Evija Ziemele. Migrēnai ir raksturīga neironu sensitivitāte pret impulsiem. Palaidējmehānisms neironu aktivitātei, kas ierosina tālākus bioķīmiskus procesus, ir ne tikai ārējs, bet arī iekšējs, kā neizreaģētas emocijas (īpaši dusmas un bailes – abām raksturīga augsta fizioloģiskā aktivācija).
Limbiskajā sistēmā glabājas arī daļa atmiņu, īpaši tās, kas ir emocionāli spēcīgas vai traumatiskas. Lai cilvēku pasargātu no smagām izjūtām, psihes aizsargmehānismi bieži neļauj tām nonākt apziņā tiešā veidā. Taču tas nenozīmē, ka piedzīvotais mūs neietekmē. Tas var aktivizēties netieši – līdz ar līdzīgām situācijām, skaņām, sajūtām vai tēliem.
«Cilvēks pats var nesaprast, kāpēc pēkšņi parādās nepatīkami fiziski simptomi, taču smadzenes jau ir norezonējušas neiroloģiskā līmenī,» skaidro psihoterapeite.
Piemēram, migrēnas lēkmi var izraisīt ātrās palīdzības skaņas signāls, kas atgādina par sen piedzīvotu notikumu, kurā zaudēts tuvs cilvēks. Taču simptomi var parādīties ne tikai saistībā ar pagātnes pieredzi, bet arī aktuālā situācijā. Piemēram, ir darba konflikts, kurā cilvēks dusmas notur sevī neizpaustas, bet pēc dažām stundām vai vakarā sākas migrēnas lēkme. Šādā situācijā pat vienkārša savu emociju apzināšanās, kad daļa enerģijas tiek pārcelta uz apziņu, var mazināt lēkmes intensitāti vai ilgumu, pat ja tā pilnībā neizzūd.
Cilvēkus bieži vien pārsteidz, ka arī spēcīgas pozitīvas emocijas var provocēt migrēnu. Arī liels prieks organismam var būt stress.
Bioloģiski ķermenim nav būtiskas atšķirības, vai stresa reakciju izraisa dusmas vai sajūsma, – abos gadījumos notiek hormonālas un bioķīmiskas izmaiņas.
Migrēnas lēkme nereti parādās nevis emociju kulminācijā, bet brīdī, kad pēc intensīvas spriedzes iestājas atslābums.
Cilvēkiem ar paaugstinātu neironu jutību vai ģenētisku noslieci uz migrēnu šāds mehānisms darbojas īpaši izteikti. Taču, kā liecina pieredze, par sāpju palaidēju biežāk tomēr kalpo grūtās emocijas. Tieši spēja izrunāties par to, kas liek vilties vai neapmierina, palīdz neuzkrāt lieku enerģiju un neprovocē sāpju lēkmes. «Savukārt, ja migrēna tiek uztverta vienīgi kā fiziska problēma un ārstēti tikai simptomi, pastāv risks nonākt apburtajā lokā, kur lēkmes kļūst biežākas, pieaug pretsāpju līdzekļu lietošana un paši medikamenti sāk provocēt galvassāpes,» uzsver Evija Ziemele. Klīniskajā darbā redzams, ka cilvēki, kuri migrēnas lēkmes sāk sasaistīt ar emocionāliem notikumiem, biežāk spēj laikus pamanīt brīdinājuma signālus un vieglāk tikt galā ar simptomiem. Jāņem arī vērā, ka pati migrēna rada vilšanos, dusmas un bezspēcību, un arī šīs emocijas kļūst par daļu no kopējā cikla. Tas tikai vēlreiz parāda, ka emocijas un ķermenis nav atdalāmi.
Kas īsti ir migrēna un kādas ir jaunākās iespējas tās ārstēšanā, neiroloģe un algoloģe Līga Mekša un ārste psihoterapeite Evija Ziemele stāsta šajā rakstā:
