Rīga +12°C 
Diemžēl nav tāda testa vai testu kopuma un diezin vai tuvākajā laikā būs. Valsts vienmēr skatās izmaksas pret ieguvumiem, līdz ar to nekad neskrīnēs pilnīgi visus un pilnīgi visu. Tas ir pārāk dārgi. Otrs ir paša cilvēka iespējas. Vispirms, protams, ir saruna ar ģimenes ārstu, identificējot visus iespējamos riskus, un tad var būt atsevišķi izstrādāta programma, kas pielāgota konkrētajam cilvēkam, kur varbūt būs vairāk testu un varbūt agrākā vecumā, nekā standartā pieņemts pārbaudīt.
Jāatceras, ka ne visi izmeklējumi ir nekaitīgi.
Nesen tika publicēti pētījuma dati, kas pierādīja, ka tik daudz, cik mēs tagad veicam radioaktīvus izmeklējumus – datortomogrāfija, PET/CT, mamogrāfija, rentgeni –, mūsdienās par 5 procentiem palielina vēža attīstības risku, jo šie izmeklējumi paši ir kancerogēni. Līdz ar to nebūtu prātīgi katru gadu veikt datortomogrāfijas izmeklējumu, lai pēc tam sagaidītu savu vēzi no šī izmeklējuma. Taču ir izmeklējumi, kas ir droši un kurus var veikt kaut vai katru dienu sirdsmieram.
Proti, ja ir kādas nepārvaramas bažas, tad var par savu naudu aiziet uz ultrasonogrāfiju – tā katrā ziņā nekaitēs.
Daudz ko cilvēks pats var darīt, lai mazinātu vēža risku. Var sekot līdzi savam svaram, savam cukura līmenim, var parūpēties par to, lai būtu fiziskas aktivitātes. Var nesmēķēt. Bet tās ir darbības, kas prasa piepūli, tas nav viens izmeklējums vai viena tablete, bet dzīvesveids. Tajā pašā laika var iet uz minimālo programmu – vakcinēties pret cilvēka papilomas vīrusu, izmantot iespēju iet uz valsts apmaksātajiem vēža skrīningiem. Tas gan ir pierādīts, ka šie izmeklējumi un testi ir izmaksu efektīvi un droši.
Runājot par dzīvesveidu… Vienā no pētījumiem pacientiem bija radikāli izoperēts trešās stadijas zarnu vēzis, saņemta ķīmijterapija un bija divas šo pacientu grupas – viena nodarbojās ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 3–4 reizes nedēļā pa stundai, un otra bija kontrolgrupa, kas neko nedarīja. Un tika pierādīts, ka kustības samazina vēža atgriešanās risku. Ja cilvēks sporto, viņš pats sev palīdz samazināt iespēju, ka audzējs atgriezīsies.
Kā rodas vēzis?
Patiesībā vēzis ir izmainītas gēnu darbības sekas. Tikko cilvēks piedzimis, uz viņu sāk darboties kancerogēnie faktori. Tie ir radiācija, ķīmiskas vielas – viss, ko mēs uzņemam: ieelpojam, apēdam, iedzeram… Bet problēma tā, ka gēnos, kas atbild par šūnu dalīšanās procesu, šo kancerogēno faktoru dēļ rodas kļūdas, mutācijas.
Tāpēc, kad paiet laiks, daudzi vai kādam arī ne tik daudzi gadi, organisma rezerves, lai cīnītos pret kancerogēnu izraisītajām kļūdām ģenētiskajā informācijā, izsīkst un šūnas sāk nekontrolēti dalīties. Parādās vēzis.
