Cepsim maizi pašas?

RECEPTE IESĀCĒJAI

Vienkāršā rudzu un kviešu maize ar ieraugu un sēklām

(2 kukulīšiem)

Šī ir pārbaudīta recepte, kuru saņēmu dāvanā kopā ar pirmo ierauga burciņu. Tā ir līdzsvarota un bagāta ar sēkliņām, tāpēc garšīga arī tāpat, bez nekā. Taču var, protams, virsū ziest sviestu vai medu, likt gurķa ripiņu, zaļumus, siera vai desas šķēlīti vai ko citu. 

• 1 kg miltu – rudzu un kviešu (var likt dažādās attiecībās un pat tikai rudzu miltus, bet man vislabāk garšo uz pusēm).
• Pusotras glāzes dažādu sēkliņu (sezama, saulespuķu, ķirbju, ķimeņu, magoņu, linsēklu – kādas nu pie rokas)
• 2 tējkarotes sāls
• Pusglāze cukura
• Litrs silta ūdens

Nelielā daudzumā siltā ūdens izšķīdina ieraugu, tad pielej pārējo ūdeni, pieber visas sastāvdaļas un rūpīgi samaisa – mīklai jābūt bieza krējuma konsistencē. 3–4 ēdamkarotes gatavās mīklas atliek ieraugam nākamajai reizei. Pārējo liek divās cepamajās formās, kur iepriekš ieklāts ar sviestu ieziests cepampapīrs. Formai jābūt gana dziļai, jo maizīte piebriedīs un celsies par vismaz trešdaļu. No virspuses apkaisa ar miltiem vai sēkliņām. Sasedz ar dvielīti, liek siltā vietā un raudzē 8–10 stundas (var raudzēt pa nakti un no rīta cept). Sakarsē krāsni un liek maizi cepties, pakāpeniski samazinot siltumu: pirmās 20 minūtes cep 220 grādu karstumā, nākamās 20 minūtes – 200 grādos, bet pēdējās 20 minūtes 180 grādos.

Citi lasa

Terēze Upmale

Attiecības

Mēs abi bijām precējušies. Trakā love, kādu vairs negribu piedzīvot

Santa.lv

Padomi

Ko labu veselībai dod hurma, un kam ar tās ēšanu jāuzmanās?

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Kur dabūt un kā glabāt ieraugu?

• Iesācējai vislabāk pirmo ieraugu palūgt citām cepējām. Pēc tam no katras cepšanas reizes jāatstāj dažas ēdamkarotes ierauga nākamajām reizēm. Pieredzējusi cepēja var ieraugu pagatavot pati no rudzu miltiem un ūdens, vairākas dienas raudzējot un piebarojot, bet tas ir sarežģīti.
• Ieraugu glabā ledusskapī – saveļ pikā, uzber miltu kārtiņu, apviļā un liec burciņā.

Svarīgi ieraugu neaizlaist etiķskābē – ja tas pārrūgst un kļūst skābs, tad var aiziet bojā.

• Ja zini, ka kādu laiciņu galīgi nebūs laika cept, vari ieraugu noglabāt ledusskapja saldētavā vai saviļāt bumbā un ierakt traukā ar miltiem, tad tas aizmigs. Kad atkal ievajadzēsies – ieliksi siltā ūdenī un atmodināsi. Saldētavā glabāto ieraugu vispirms istabas temperatūrā atkausē un tad liek siltā ūdenī, pabaro ar miltiem un karoti cukura vai medus.

Padomos dalās un savu recepti piedāvā pieredzējusi maizes cepēja ILZE BRIEDE, kas piedalījusies TV šovā Īstās latvju saimnieces un vadījusi raidījumu Kūku kari.

10 zelta padomi par maizes cepšanu

1. Ja gribi labu maizi, vērts pameklēt īstos miltus – jo tie labāki, jo briedīgāki. Ilze izmanto rupjā maluma rudzu miltus – vai nu veikalā nopērkamos Stipros rudzu miltus, vai pie zemniekiem iegādātos. Tos var arī jaukt ar kviešu miltiem.
2. Miltiem jābūt istabas temperatūrā, ja tie glabājas vēsā vietā, tad iepriekšējā dienā jāienes istabā sasildīt. Maizes mīklai milti jāsijā, lai tiek klāt gaiss – tad labāk rūgst.         
3. Sēkliņas pirms pievienošanas mīklai var apgrauzdēt uz sausas pannas vai cepeškrāsnī, tā būs garšīgāk.
4. Ja pirms raudzēšanas kukulīša virsmai uzkaisa mazliet miltus, tad vieglāk redzēt, kā mīkla rūgst, jo rūgstot miltu sedziņā veidojas plaisas.
5. Mīkla jāraudzē siltā vietā (pie radiatoriem vai laukos uz mūrīša), apsegta ar dvielīti. Lai dvielītis, mīklai ceļoties, nepieliptu, traukam pāri var pārlikt koka karoti.
6. Mīklai nedrīkst ļaut pārrūgt. Ja redzi, ka tā sāk plakt, maizes jācep nekavējoties vai arī jāmēģina mīklu pārmīcīt, pievienojot siltu ūdeni un miltus.
7. Ja mīkla nerūgst, iemels var būt ieraugs, kas nestrādā. Varbūt arī mīklai vienkārši bijis par vēsu. Tad to pārlikt siltākā vietā vai arī uz pāris stundām ielikt cepeškrāsnī 50 grādu temperatūrā.
8. Ja gribi, lai maize skaisti spīdētu, to pirms likšanas krāsnī var pārklāt ar kartupeļu cietes klīsteri.
9. Lai garoziņa no augšas pārāk neapdeg, maizes cepamajai formai var uz pēdējām 20 cepšanās minūtēm pārklāt cepampapīru. 
10.  Kad maize izcepusies un izņemta no krāsns, to liek uz dēlīša, mazliet pārslaka ar ūdeni un uzklāj dvielīti. Ilze mēdz pa virsu vēl uzklāt silto lakatu, lai dziest lēnām un neveidojas pārāk cieta garoziņa. Lai garoziņa skaisti spīd, to vēl var iesmērēt ar sviestu, eļļu vai speķādiņu.

RECEPTE PACIETĪGĀKAI SAIMNIECEI

Salinātā jeb plaucētā rudzu rupjmaize

• Bļodā iesijā apmēram 500 gramu rudzu miltu (var arī sajukt ar kviešu miltiem). 
• Litru ūdens karsē, līdz tas gandrīz vārās (līdz 90 grādiem). Tad ar karsto ūdeni aplej miltus un kārtīgi izkuļ ar menti vai koka karoti. Pagaršo – vai garša kļūst saldena? Šī ir salināšana.
• Sasedz ar dvieli un siltu lakatu, lai strauji nedziest.
• Kad mīklai sagatavotās miltu putriņas temperatūra ir nokritusies līdz 36 grādiem (kā ūdens bērna vanniņā), iemaisa ieraugu. Sasedz un atstāj uz 8–12 stundām.
• Ja pēc noteiktā laika masa ir pacēlusies un saburbuļojusi, pievieno apmēram 800 gramu miltu un kādas 3 ēdamkarotes cukura (labāk brūno!), ēdamkaroti sāls un – pēc garšas – ķimenes, sēklas, riekstus.
• Tagad mīkla ņipri jāmīca,  līdz tā lec nost no rokām.
• Tad nokaisa ar miltiem, silti sasedz un atstāj rūgt uz apmēram 2 stundām (vecā mēnesī un negaisā varot sarūgt ātrāk, jo tad, kā mēdz teikt, – maize trako).
•  Ar slapjām rokām ņem un, neizspiežot no mīklas gaisu, ar glaudīšanu izveido kukulīšus un liek tos krāsnī cepties.

Neaizmirsti!

Piku mīklas (ap 100 g) atstāj ieraugam nākamajai reizei.

Noslēpumainās zīmes uz klaipiņa

Saimnieces kopš seniem laikiem uz kukulīšiem vilkušas zīmes un rakstus.Zīmes gādā, lai maize nesakrīt, garoza neatlec, lai maize labi skāba un sātīga, lai svētība un aizsardzība maizei un ēdējiem. Zīmes arī neļaujot tuvoties velnam vai lietuvēnam, kas tīko maizei atņemt svētību vai nozagt kādu kukuli. Piemēram, mana omīte Sēlijā savai saldskābi smaržīgajai rupjmaizītei vidū vilka krustu un sānos svītriņas. Etnogrāfe Indra Čekstere pētījusi maizes cepšanas tradīcijas un ar to saistīto simboliku Latvijā, viņa pat izveidojusi Maizes zīmju karti – kādas zīmes kuram Latvijas novadam raksturīgas.  Visbiežāk uz klaipiņiem vilkti krusti, bieži arī svītras, punkti un par puķītēm vai kaķa pēdām sauktās zvaigžņu zīmes – tās radušās, ar pirkstu galiem iespiežot mazas bedrītes kā ziediņus.

Ļoti iemīļots ir Māras krusts.

Saglabājies pieraksts, kā to vilkusi Kurzemes saimniece Jūle Lācis no Lutriņiem. Spiedusi katru svītru ar delnu un skaitījusi: «Lai nesadeg; lai jēla nepaliek; būs nabagiem, būs ceļa gājējiem, būs bērniņiem, būs pašiem ar!» Dažviet Vidzemē kukuļa vidū vilkta skujiņa, un pirms cepšanas maizīte svētīta ar vārdiem: «Paldies Dieviņam! Paldies Pērkonam!»

Lasītājas jautājums

Kāpēc tik grūti nopirkt maizes krāsniņu?

Mana draudzene jau vairākus gadus maizi cep speciālā elektriskajā maizes krāsniņā: saber vajadzīgos produktus, izvēlas attiecīgo programmu, saspaida podziņas, un viss – mīkla pati samaisās, tad siltumā uzrūgst un visbeidzot izcepas. Vienkārši un garšīgi! Šopavasar arī es beidzot nolēmu iegādāties tādu krāsniņu. Diemžēl veikalos ir ļoti neliels piedāvājums un pārdevēji arī nesola, ka drīz tas varētu kļūt lielāks. Kāpēc tā?

Ja šobrīd grib nopirkt elektrisko krāsniņu maizes cepšanai, ne uz kādu lielo piedāvājumu un izvēli nevar cerēt. Dažiem elektropreču tirgotājam vēl dažas krāsniņas veikalā vai noliktavā ir, bet uz jaunu pievedumu gan, visticamāk, nav ko cerēt. Kā informēja tirgotāji, pirms gadiem desmit gadiem elektriskās krāsnis maizes cepšanai bijusi viena no populārākajām elektroprecēm, bet pieprasījums pēc tam strauji krities, līdz noplacis pavisam, tāpēc uzkrājumos krāsniņu ir ļoti maz. Situācija mainījās, sākoties ārkārtējai situācijai Covid-19 krīzes dēļ, – pieprasījums pēc maizes krāsniņām pieauga, un daudzi tirgotāji pārdeva arī tās, uz kurām noliktavās krājās putekļi. Tomēr tirgotāji uzskata, ka šis krīzes radītais pieprasījuma kāpums, visticamāk, ir pārejošs, tāpēc diez vai tirgotāji ražotājiem un vairumtirgotājiem uz Latviju pasūtīs lielas maizes krāsniņu partijas, jo īpaši šajos laikos, kad daudzu elektropreču ražošana un piegāde jau tā ir apgrūtināta.