Rīga +18°C 
Konsultē Zanda Penēze, Dr. geogr., LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļas docente, pētniece; Indra Purs, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes priekšsēdētājam IFLA Europe prezidente.
Nevis greznība, bet nepieciešamība
«Zaļā infrastruktūra (meži, parki, alejas, zaļie jumti, zaļās sienas, dažādi stādījumi, pļavas, lietusdārzi u. c.) – tas ir dabisku un pusdabisku teritoriju un ekosistēmu tīkls, kas ietver arī cilvēku veidotus dabā balstītus risinājumus, kuri atdarina vai kopē dabiskos procesus,» skaidro pētniece Zanda Penēze. Daudzi dabā balstītie risinājumi tiek izmantoti arī pilsētā, jo stādījumu klātbūtne dzīvi padara skaistāku, patīkamāku un arī drošāku, turklāt tā bieži ir saistīta ar zilo infrastruktūru – ūdens tecēm un ūdens tilpnēm.
«Skatoties vēsturiski, pilsētnieka dzīvesveids Latvijā ir kaut kas samērā jauns – masveidā tas pastāv tikai no aptuveni 1860. gada, un uz pilsētu mēs atnācām kā viesi, dabas māti atstājot Latvijas lauku ainavās,» atgādina ainavu arhitekte Indra Purs.
«Jau 1909. gadā Rīgas galvenais ainavu arhitekts Georgs Kūfalts rakstīja, ka pilsētās dārzkopības māksla nav greznība, bet gan nepieciešamība veselīgai un dzīvai pilsētai. Viņš pēctecīgi turpināja jau 1812. gadā iedibināto praksi veidot Rīgā parku un aleju sistēmas, kas tagad iekļautas UNESCO mantojuma vērtībās. Ainavu arhitektu uzdevums ir rūpēties, lai dzīve pilsētā būtu pēc iespējas labāka gan tās iedzīvotāju fiziskajai, gan mentālajai veselībai. Mērķis ir veidot vienotu dabas sistēmu pilsētās, kas ir ne tikai zaļā, bet arī zilizaļā un mikroklimata infrastruktūra. Katrā projektā tiek meklēti maksimāli labākie risinājumi, lai pilsētvidē būtu dabas daudzveidības klātbūtne, ūdens aprites risinājumi un lai augsne būtu veselīga, taču tas ir sarežģīts uzdevums, jo daudzviet pazeme jau ir aizņemta.»
Taustāmie un nemateriālie ieguvumi
Kā uzsver pētniece Zanda Penēze, zaļās infrastruktūras nozīme pilsētvidē ir ļoti liela un cilvēkiem tā sniedz gan materiālus, gan nemateriālus ieguvumus. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades ekosistēmas novērtējumu ekosistēmu pakalpojumus iedala četrās lielās grupās. Pirmā grupa ir apgādes pakalpojumi jeb materiālie labumi, ko cilvēki iegūst no dabas. Vienkāršs piemērs ir augļu koki, no kuriem iegūstam augļus. Otrā grupa ir regulējošie pakalpojumi – ekosistēmas palīdz regulēt mikroklimatu, piesaistīt un uzkrāt oglekli, attīrīt ūdeni un mazināt plūdu risku. Trešā grupa ir atbalsta pakalpojumi, kas ietver skābekļa ražošanu, bioloģiskās daudzveidības un apputeksnēšanas nodrošināšanu utt. Visbeidzot ceturtā grupa – kultūras pakalpojumi. Tie saistīti ar cilvēku fizisko un garīgo labsajūtu, sniedz nemateriālus ieguvumus – estētisko baudījumu, vietas izjūtu un piesaisti, atpūtas un rekreācijas iespējas, iedvesmu radošai darbībai.
«Runājot par ekosistēmas regulējošajiem pakalpojumiem, daba darbojas kā mūsu aizsargātāja, mikroklimata un dzīvesvides regulētāja,» uzsver Zanda Penēze, vienlaikus norādot uz klimata pārmaiņu izraisītajiem izaicinājumiem un nepieciešamību attīstīt zaļās infrastruktūras. Tiek prognozēts, ka pieaugs vidējā gaisa temperatūra un palielināsies tropisko nakšu skaits (tās ir naktis, kad temperatūra nenokrīt zemāk par +20 grādiem). Sagaidāms arī, ka būs vairāk nokrišņu, tie kļūs intensīvāki, pieaugs spēcīgu vētru, sausuma un karstuma viļņu skaits. Un tas viss tieši ietekmē cilvēku pašsajūtu un veselību, īpaši pilsētās.
Samazina temperatūru un gaisa piesārņojumu
Karstā laikā stādījumi un koku lapotnes pilsētā darbojas gluži kā dabisks gaisa kondicionieris, palīdzot samazināt apkārtējās vides temperatūru par līdz pat 5 grādiem – temperatūra pazeminās, jo, ūdenim iztvaikojot caur augu lapām, iztvaikošanas procesā tiek patērēts siltums, tādējādi atdzesējot apkārtējo vidi. Turklāt nedaudz paaugstinās relatīvais gaisa mitrums, kas palīdz līdzsvarot sauso pilsētas gaisu, ko veicina ēku sienu, mūru, ielu un trotuāru uzkaršana.
Tātad vasarā stādījumi pilsētā palīdz samazināt siltuma salas efektu.
Pateicoties zaļajām zonām pilsētā, arī iespējams mazināt plūdu risku, jo stādījumi palīdz regulēt ūdens noteci, kas ir īpaši svarīgi, kad intensīvi līst. Ņemot vērā klimata pārmaiņas un tendences, ko prognozējis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, nokrišņu daudzums un to intensitāte palielināsies arī Latvijā. Ja nokrišņu apjoms ir pārāk liels, kanalizācijas sistēmas nespēj uztvert ūdeni, un ielas tiek pārplūdinātas. Savukārt stādījumi vai īpaši dabā balstīti risinājumi – mākslīgi radīti mitrāji, piemēram, bioievalkas vai lietusdārzi – darbojas kā sūklis, kas uzsūc mitrumu un mazina virszemes noteci.
Salīdzinājumam – pilsētas kvartālā, kurā ir ļoti maz veģetācijas vai tās nav vispār, lietus laikā 60 % nokrišņu nonāk kanalizācijas sistēmā. Viens no dabā balstītiem risinājumiem, ko arvien biežāk izmanto pilsētvidē, ir dabisko pļavu veidošana – arī pļava var funkcionēt kā dabisks sūklis, palīdzot samazināt lietusūdens noteci. Turklāt pļavas veicina bioloģisko daudzveidību, sniedz estētisku baudījumu un var pozitīvi ietekmēt cilvēku psiholoģisko labsajūtu. Zaļā infrastruktūra arī palīdz samazināt gaisa piesārņojumu pilsētā. Parki, koku lapotnes, dzīvžogi ir kā dabisks gaisa filtrs, jo augi spēj aizturēt daļu gaisā esošo cieto daļiņu. Koku lapas ļoti labi filtrē putekļus un citas daļiņas, absorbē ķīmiskos savienojumus, piemēram, slāpekļa oksīdus. Parks pilsētas teritorijā var izfiltrēt līdz pat 85 % gaisa piesārņojuma.
Pētījumi liecina, ka arī bezlapu periodā notiek gaisa filtrācija, protams, mazākos apjomos. Stādījumi, piemēram, parks, vasarā turklāt samazina troksni par vismaz 10 decibeliem.
Zaļās oāzes pilsētā
Veiksmīgs piemērs Rīgā ir atjaunotais Uzvaras parks – tas pārtapis par dzīvespriecīgu aktīvas atpūtas vietu. No Latvijas pilsētām Indra Purs īpaši izceļ Valmieru, kur realizēti mūsdienīgi ārtelpas risinājumi: sporta un aktīvās atpūtas parks Mežs, pastaigu ceļš, kas vijas no Strauta ielas gar Livonijas ordeņa pils drupām, teātri un turpinās Ziloņu ielā. Ļoti uzplaukusi arī Salaspils, kur soli pa solim notiek pārmaiņas ārtelpā. Pētniece Zanda Penēze norāda uz iniciatīvu Jaunais Eiropas Bauhaus, kur tiek uzsvērts, cik svarīgi ir veidot kontaktu ar dabu, un kā labu piemēru min Eiropas atbalstīto projektu LIFE LATESTAdapt, kurā iesaistījušās trīs Latvijas pilsētas – Rīga, Valmiera un Cēsis. Mērķis – izmantojot dabā balstītos risinājumus, izstrādāt paraugdemonstrējumu objektus, lai risinātu tādas klimata pārmaiņu izraisītas problēmas kā spēcīgas lietusgāzes, pilsētas pārkaršana un plūdu riski, tādējādi pilsētās uzlabojot klimata noturību.
Rīgā izteiksmīgi piemēri tam ir zaļās oāzes Tērbatas un Dzirnavu ielas malās – parkleti, kas ir kā nelielas publiskas atpūtas zonas. Šīm ielām sekos arī citas. Arī ainavu arhitekte Indra Purs norāda uz jauno virzienu – vēlmi ielas pilsētā padarīt par telpu visiem: autobraucējiem, velobraucējiem, gājējiem, atrodot vietu arī veikaliem, kafejnīcām un, protams, stādījumiem.
«Lielākais izaicinājums nākotnē ir radīt jaunu pilsētas dzīves telpas tēlu, jo nenoliedzami mēs visi gribam dzīvot veselīgi. Taču svarīgi ir arī saglabāt gan vēsturisko parku sistēmu Rīgā, gan vietas, kur dabas autentiskums ir nodrošināts, piemēram, Zaķusalā. Ja šādas vietās ir vēlme kaut ko uzlabot, tas jādara, tikai maigi pieskaroties, bet nekādā gadījumā nepārveidojot šādus Rīgas brikšņus, jo tie nepieciešami līdzsvaram ar vēsturiskajiem parkiem,» uzsver ainavu arhitekte.
Pielāgoties klimata pārmaiņām
«Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, pilsētās tiek izmantots arī tāds dabā balstīts risinājums kā lietusdārzi, Rīgā tādi ir, piemēram, Skanstes rajonā. Tie ir reljefa pazeminājumi ar drenējošu substrātu, kas apaudzēti ar mitrumu mīlošiem augiem. Pateicoties šādam risinājumiem, notekūdeņu apjoms, kas nonāk kopējā kanalizācijas sistēmā, ir daudz mazāks, turklāt piesārņotais ūdens no ietvēm un brauktuvēm arī tiek attīrīts,» stāsta Zanda Penēze.
«Vēl viens dabā balstīts risinājums ir bioievalkas – mākslīgi veidoti ar augiem apstādīti grāvji. Tāds ir, piemēram, pie tirdzniecības centra Spice Life. Runājot par risinājumiem, noteikti jāpiemin arī kopienas dārzi – tur iedzīvotāji savām vajadzībām var audzēt pārtiku vai ziedus, turklāt šie dārzi ir labs veids, lai cilvēki socializētos. Arī zaļās tramvaja sliedes ir viena no iespējām – pamatne ir apaudzēta ar zāli vai ar ļoti zemu stādījumu, kas palīdz samazināt putekļus. Savukārt zaļie jumti un zaļās sienas pasargā ēkas no pārkaršanas vasarā. Arī rūpīgi veikta balkonu apzaļumošana var kļūt par dabā balstītu risinājumu, kā samazināt karsto vasaru dienu ietekmi dzīvokļos. Pareizi ierīkoti zaļie balkoni ir ne tikai miniatūri dārziņi, kas sniedz vizuālu baudu un iespēju mentāli atpūsties, bet arī aiztur troksni un ir kā filtrs gaisa piesārņojumam.»
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
