Rīga +17°C 
«Jautājums nav par biežumu, bet to, cik biedējoši strīdi izklausās. Sadzīviska uzrūkšana otram, kad vecāki jau pēc brīža smejas, – viss kārtībā. Ja vecāki strīdas visu laiku, tas rada nepārtrauktu trauksmi. Kļūdaini ir domāt – bērns jau ir pieradis. Iespējams, šādā situācijā bērna stresa līmenis visu laiku ir paaugstināts, tas atstāj ir ilgtermiņa sekas – līdzās tam, ka bērns piedzīvo hronisku trauksmi, viņš ir nepārtraukti vērojošs: vai tikai atkal neatkārtosies tā situācija, ko jau esmu pieredzējis un kas beidzās ar vecāku strīdu,» norāda Nansija Lībiete, sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste.
«Nezinu nevienu cilvēku, kurš teiktu: man patika, ka vecāki strīdējās. Ja kāds tā teiktu, tas, ļoti iespējams, nozīmētu to, ka pēc strīda bērns varēja manipulēt ar vecākiem un iegūt kādu labumu sev.»
Vai bērni jūtas atbildīgi par vecāku strīdiem? «Mūsdienās bērni ir daudz apzinātāki, labāk atpazīst savas emocijas, salīdzinot, piemēram, ar bērniem, kas auguši pirms trīsdesmit un vairāk gadiem, tādēļ viņi salīdzinoši mazāk jūtas vainīgi. Tomēr iespēja, ka bērns justu vainas apziņu, joprojām ir diezgan augsta. Šādā situācijā svarīgi, lai pieaugušie ļauj bērnam skaidri saprast, ka strīds neskar bērnu, tā ir tikai pieaugušo lieta, kurā viņš neko nevar darīt un nekas arī nav jādara!» uzsver Nansija.
Ko iesākt, ja nevēlies strīdēties bērnu klātbūtnē, bet atlikt strīdu uz vēlāku laiku nav iespējams? Vai aizvērt istabas durvis un strīdēties čukstus? Kāpēc ir svarīgi iepriekš izrunāt strīda robežas jeb vienoties par to, ko strīda laikā drīkstam un ko nedrīkstam darīt? Kā rīkoties, ja strīds pāraug konfliktā, kas draud kļūt bīstams kādam no vecākiem vai bērnam? Par to lasi šajā rakstā:
