Gandrīz 50 gados ar jaunu seju: kā es pārvarēju bailes un izšķīros par sejas plastisko operāciju
«Kopš manas sejas plastiskās operācijas ir pagājis teju pusgads mēneši. Šajā laikā veicu pierakstus – kā jūtos un kas ar mani notiek. Ja arī tu domā par tā saukto feisliftu, iespējams, mana pieredze var noderēt,» saka Monta, vēloties dalīties savā stāstā.
Foto: Shutterstock
Lai saglabātu anonimitāti, Montas vārds šajā stāstā ir mainīts, bet redakcijai tas ir zināms. Turpinājumā – viņas feislifta dienasgrāmata.
Mans gadījums
Man ir nedaudz zem 50, un esmu slaida – diētas neievēroju, taču pat ziemas mēnešos mans svars saglabājas nemainīgs. Diemžēl slaidu sieviešu blakne ir samērā plānais taukaudu slānītis, un man tas visvairāk atspēlējās kakla zonā – tā, salīdzinot ar vienaudzēm, jau tūlīt pēc 40 gadu vecuma izskatījās novecojusi. Jāsaka gan, ka ne vienmēr vainojams vienīgi slaidums – kakla zonas izskatā liela nozīme ir arī mūsu hormonālajai sistēmai.
Kas attiecas uz seju – es sev vienmēr esmu patikusi un pilnībā spēju akceptēt, piemēram, grumbiņas acu zonā (to man ir daudz, un man tās šķiet mīlīgas) vai, piemēram, pigmentāciju. Taču nu nekādi nesanāk pieņemt noslīdējušo sejas ovālu un buldoga vaidziņus. Tā neesmu es! Es sevi redzu vingru, sportisku, aktīvu un dinamisku. Un gribu, lai briedums redzams tikai manās acīs. Līdz šim atslābušās kakla ādas savākšanai izmantoju gan kolagēnu stimulējošas injekcijas, gan lāzerus, gan karstās procedūras – rezultāts bija tikai tik ilgi, kamēr audos saglabājās tūska, tātad, būšu godīga, rezultāta nebija.
Lai ko mums solītu – kosmetoloģija strādā uz ādas kvalitāti, tās blīvumu, mitrumu, biezumu, taču, ejot gadiem, noveco ādas dziļākās struktūras jeb karkass, un pienāk brīdis, kad pat vismodernākās metodes ir bezspēcīgas pret gravitāciju.
Gala pārliecību manī radīja ķirurga atbilde uz pēdējo jautājumu. Dakter, kas ir jūsu ideālā paciente? «Tā ir sieviete, kura sevi mīl,» viņš atbildēja.
