Rīga +17°C 
Uzskaitot biežākos alergēnus, ārste vispirms min mājas putekļu ērcītes. «Šobrīd tas ir numur viens, jo tas ir iekštelpu alergēns, ar ko sastopamies katru dienu – gan ziemā, gan vasarā. Ziemā simptomi mēdz būt izteiktāki, jo telpas vēdinām retāk, ir ieslēgta apkure un vairāk laika pavadām mājās, nevis ārā.» Savukārt no ziedputekšņiem viens no biežākajiem alergēniem ir bērza ziedputekšņi.
«Jautājot pacientiem par viņu sūdzībām, mēs vienmēr noskaidrojam, vai mājās nav putekļu ērcīšu vai pelējuma, kā arī to, vai cilvēkam ir saskarsme ar dzīvniekiem. Alerģija pret dzīvnieku alergēniem ir diezgan izplatīta. Tā var būt reakcija gan uz suni vai kaķi, gan arī citiem mājdzīvniekiem, piemēram, jūrascūciņu, peli vai žurku,» teic Kristīna Amosova.
Īpaši apgrūtinoši ir cilvēkiem ar bronhiālo astmu un ja tiek secināts, ka mājdzīvnieks ir nozīmīgs simptomu izraisītājs un rada būtiskas veselības problēmas, ārsts var ieteikt ģimenei apsvērt iespēju no mājdzīvnieka atteikties.
Ārste gan piebilst, ka mājdzīvnieka aizvešana no mājokļa nenozīmē, ka alerģijas simptomi izzudīs jau nākamajā dienā.
«Ja šodien atdodam mājdzīvnieku, tas nenozīmē, ka rīt alerģijas vairs nebūs. Dzīvnieka spalva, epitēlijs, siekalas un urīns var saglabāties tekstilizstrādājumos, uz dīvāna, matračiem, spilveniem un citām virsmām. Alergēni mājoklī var saglabāties vēl vairākus mēnešus, tāpēc simptomu mazināšanās nenotiek uzreiz. Uzlabojumu var sagaidīt tikai pēc vairākiem mēnešiem,» skaidro alergoloģe.
