Panika ar glanci – pasaulē iespaidīgākie pazemes bunkuri ar baseiniem, kinozālēm un mākslīgo sauli

Kodolbailes

Otrā pasaules kara laikā Londonas metro kļuva par kaut ko vairāk nekā tikai transporta tīkls. Kad vācu lidmašīnas virs pilsētas bārstīja bumbas, civiliedzīvotāji meklēja patvērumu metro stacijās un speciāli uzbūvētās patvertnēs.

Galu galā britu valdība zem Londonas ierīkoja astoņas dziļas patvertnes, katru aptuveni 30 metrus zem zemes.

Tās bija paredzētas tūkstošiem cilvēku. Aukstā kara laikā šim piemēram sekoja arī Maskava – tās metro dziļāk izbūvētās stacijas vienlaikus varētu funkcionēt kā kodolpatvertnes.

Kodolpatvertņu ēra sākās 1945. gada augustā, kad ASV atombumbas iznīcināja Hirosimu un Nagasaki. Četrus gadus vēlāk Padomju Savienība detonēja savu pirmo atombumbu. Visā pasaulē kā vīruss izplatījās tumšas bailes. Ja gaisa uzlidojums spēja iznīcināt dažas ēkas vai ciemu, tad kodolieročiem būtu pa spēkam iznīcināt pat pilsētu un, ļoti iespējams, vēl daudz vairāk. Tā nu daudzviet (ieskaitot mūsu pašu Līgatni) tika radīti nocietinātu militāru objektu tīkli, paredzēti valdības darbības turpināšanai kodoluzbrukuma gadījumā.

Daži no tiem bija acīmredzami militāri objekti, taču daudzi (tāpat kā Līgatne) tika paslēpti zem gluži nevainīgām iestādēm. Pieminot Līgatni, jāatzīmē, ka tieši kūrorti un viesnīcas bija populārs aizsegs.

Zem greznības papēžiem

Vienu no neparastākajiem šādiem objektiem paslēpa zem Grīnbraieras kūrorta viesnīcas Rietumvirdžīnijā, ASV.