Tautībai un profesijai dzemdībās ir nozīme

Grūtniecība
Dace Rudzīte
5. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Freepik
Šis nav zinātnisks pētījums, taču vairāk kā 40 gadu darba praksē vecmātei Aijai Mikovai, kas palīdzējusi nākt pasaulē vairākiem tūkstošiem mazuļu, izveidojušies savi novērojumi par to, kā dzemdības ietekmē tautība, profesija un novads, no kura nākusi sieviete. Interesanti!

TAUTĪBAS FAKTORS

Latvietes ir ieturētas

Ja salīdzina latvietes ar citu tautību pārstāvēm (taču nekādā gadījumā nedrīkst absolutizēt, jo esam ļoti dažādas!), mēs visas emocijas un sāpes paturam sevī, reti kura atbrīvojas pilnībā un radības izdzīvo no sirds. Ļaujoties pirmatnējiem instinktiem, biežāk dzemdē sievietes no laukiem, kas nav apmeklējušas grūtnieču kursus, tā novērojusi vecmāte Aija Mikova. Viņām pirmatnējie instinkti ir dzīvāki nekā vairumam topošo māmiņu, kas daudz lasījušas, cītīgi iet uz jauno vecāku kursiem un dzemdībās cenšas izpildīt visu, ko iemācījušās. Taču tas ne vienmēr izdodas, jo dzemdību sāpes nevienos kursos izjust nav iespējams.Tāpat Aija secinājusi, ka vidzemniecēm un latgalietēm ir platāki iegurņi, līdz ar to viņām piedzemdēt mazuli ir vieglāk nekā smalkajām un trauslajām zemgalietēm un kurzemniecēm.

Krievietes ļaujas emocijām

Krievu tautības sievietes dzemdībās lielākoties uzvedas citādi, viņas dzemdē ar visu dvēseli – kliedz, ir atvērtākas, nebaidās pateikt, kas patīk un kas nepatīk. Viņas atļaujas būt tādas, kādas ir, un savas emocijas pauž kliedzot, un pēc Aijas Mikovas domām tas nāk par labu mazuļa dzimšanai. Ne velti japāņiem ir pat speciāli kursi, kuros topošās māmiņas māca šķobīt muti, lai labāk vērtos vaļā dzemdes kakls, jo abi kakli – augšējais un apakšējais – ir saistīti: ja strādā viens, labāk atveras arī otrs.

Dzemdībās viss čigānu tabors

Vecmāte ievērojusi, ka arī čigānu tautības sievietes dzemdībās ir brīvas un atvērtas un uzvedas tieši tā, kā daba viņām liek. Turklāt čigānu tautības cilvēki ir ļoti izpalīdzīgi – ja latviete dzemdē viena, bez otrās pusītes, pie viņas ciemos varbūt atnāk mamma vai draudzene. Ja čigāniete ir viena, viņai apkārt ir bars cilvēku (teju vai viss čigānu tabors), kas viņai palīdz un atbalsta.

PROFESIJAS FAKTORS

Sportistes

Pēc Aijas Mikovas novērojumiem, diezgan grūti dzemdībās klājas sportistēm, jo viņām ir trenēta cita muskuļu grupa un viņas īsti neprot izmantot tos muskuļus, kas nepieciešami dzemdību darbības veicināšanai, kā arī neprot atslābināties. Kāda maratonu skrējēja reiz Aijai pēc dzemdībām atzinusi, ka piedzemdēt viņai bijis daudz grūtāk nekā noskriet maratonu.

Mākslinieces

Dabiskas, brīvas un emocionāli piepildītas dzemdības piedzīvo mākslinieces, jo vairums šīs profesijas sieviešu ir kontaktā ar savu iekšējo pasauli. Viņas spēj sāpes transformēt citās izjūtās, vairāk nododas pašiedvesmai un spēj dzemdības izbaudīt kā īpašu notikumu.  

Skolotājas un mediķes

Viens no lielākajiem pārbaudījumiem vecmātes dzīvē ir reizes, kad dzemdības jāpieņem skolotājai vai mediķei. Liela daļa skolotāju arī radību vietā uzvedas kā klasē skolēnu priekšā, runājot pamācošā tonī, mēģinot pamācīt vecmāti un cenšoties vadīt procesu kā mācību stundu. Līdzīgi uzvedas arī ārstes, kuras, kā jau medicīnas darbinieki, kaut citā specialitātē, uzskata, ka ir zinošākas par dzemdību speciālistu. Tad tik laba sadarbība starp vecmāti un sievieti neizveidojas, novērojusi Aija.

RELIĢISKĀS ATŠĶIRĪBAS

Tā kā Aija palīdzējusi sagaidīt mazuli dažādu reliģiju pārstāvjiem, viņa zina stāstīt, ka katram ir arī savi dzemdību rituāli.

  • Krišnaīti par bērna dzimšanas laiku uzskata nevis mirkli, kad mazais iznāk no mammas miesas, bet tikai to brīdi, kad pārgriezta nabas saite.
  • Musulmaņiem un hinduistiem raksturīga zēnu apgraizīšana. Musulmaņi šo procedūru veic pēc septiņām dienām, bet hinduisti – jau trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas. Aija atceras, ka Latvijā bija neiespējami atrast mediķi, kurš šo operāciju veiktu tik mazam bērniņam, tāpēc vecāki bija sameklējuši speciālistu no ārzemēm, kurš trešajā dienā veica zēna apgraizīšanu. Šo ticību pārstāvji uzreiz pēc dzimšanas bērnam arī nodzen matus, tādējādi viņu atbrīvojot no ļaunā, kas uzkrājies matos.  
  • Pareizticīgo un vecticībnieku topošās māmiņas grūtniecības laikā, ejot gulēt, apsedzas ar vīra kreklu, lai sev un bērnam iegūtu vīrišķo aizsardzību. Tētis pats pārgriež nabas saiti un to nosien ar mātes un tēva matiem, kas savīti tādā kā pavedienā. Viņi uzskata, ka pirmais bērniņš ir Dievam un tikai pārējie – sev. Tādēļ viņi jaundzimušo vispirms nes ārā atrādīt saulei, bet pēc tam tuvumā esošā tekošā ūdenī viņu iesvēta. Aija Mikova interesējusies, ko viņi darītu, ja saules tajā dienā nebūtu? Tēvs teicis, ka gaidītu tik, cik nepieciešams, un tikai tad atvienotu placentu no bērna. Aija zina stāstīt, ka ir gaidītas pat septiņas dienas, kuru laikā bērns joprojām ir savienots ar placentu, kas ievietota sāls ūdenī un tiek nesta līdzi bērniņam.

Toreiz un tagad

Vecmāte arī atceras, ka savulaik bija liels brīnums, ja bērniņam bija aptinusies nabas saite, tagad drīzāk ir otrādi. Kāpēc tā? Vecmāte uzskata, ka tas varētu būt tāpēc, ka mūsdienās topošās māmiņas dzīvo daudz aktīvāku dzīvesveidu, vairums daudz laika pavada, braucot ar automašīnu, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc daudzi bērniņi mammas puncī ieguļas nepareizi. Proti, braucot ar mašīnu un spiežot gāzes pedāli, sievietei visu laiku ir nodarbināta viena ķermeņa puse, tāpēc bērniņš iegrozās nepareizi.

Raksts publicēts žurnālā MANS MAZAIS 2014. gada jūlijā.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+