Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ir noteikta dinamika, kā katrā vecumposmā bērnam būtu jāattīstās svara un garuma ziņā, un ikdienā šiem rādītājiem seko līdzi ģimenes ārsts. Skolās un lielākos pašvaldības dārziņos arī medmāsas vienu reizi gadā svēra un mērīja visus bērnus, un ziņoja vecākiem, kā pa gadu rādītāji ir mainījušies. Pandēmija šo kārtību ir mainījusi, jo valsts lielākajā daļā bērni pagājušajā gadā uz skolu negāja. Attiecīgi piefiksēt izmaiņas skolā nebija iespējams. Arī ģimenes ārstu prakses strādāja citā režīmā, un ir iespējams, ka mērījumu regularitāte bija izjaukta.
Skolas vecuma bērniem izmaiņas svara rādītājos uz negatīvo pusi ir novērojamas daudz biežāk, lai gan tās ir sastopamas arī pirmsskolas vecuma bērnu vidū. Svara pieaugumam bērnu vidū ir vairāki būtiski iemesli. Kādi tie ir?
Emocionālā joma
Ja runā par pēdējo laiku saistībā ar pandēmiju, pirmajā vietā Iveta Dzīvīte-Krišāne noteikti ierindo emocionālo jomu – bērnu emocijas, psiholoģisko stāvokli. Organisms ir vienots veselums – nepastāv atsevišķi tikai fiziskais ķermenis, arī emocijas, jūtas, domas ietekmē bērna fizisko stāvokli. Negatīvās emocijas un psiholoģiskais diskomforts, kas ir radies saistībā ar pandēmiju, neapšaubāmi ietekmē gan hormonālo sistēmu, gan arī vielmaiņu. Emocijas, kas izkristalizējušās kā vadošās šajā laikā, ir bailes un nedrošība. Bailes ir viena no cilvēku visvairāk degradējošām emocijām – gan psiholoģiski, gan vielmaiņu ietekmējošā ziņā tās iedarbojas negatīvi. Emocionālā spriedze šajā laikā ir radījusi hroniska stresa stāvokli, kas savukārt veicina dažādu stresa hormonu izdalīšanos. Viens no tiem ir kortizols, kas organismā veicina svara pieaugumu.
Pandēmijas laiks emocionāli ir radījis apburto loku. Pandēmijā visi apstākļi paši par sevi ir nedroši, nestabilitāti veicinoši. Cilvēkos, tajā skaitā bērnos, mājo bailes par to, kas būs, kas notiks. Bērni ir sastapušies ar pilnīgi jauna veida mācībām, to apguves veidiem. Arī pašā mācību procesā nemitīgi jāsakaras ar izaicinājumiem – ar bažām, vai paspēs uzrakstīt kontroldarbu, vai internets nepievils, vai varēs visu apgūt. Plus bērna stress par ģimenes kopējo situāciju – vai vecākiem būs darbs, vai ģimenes locekļi nesaslims, vai vīruss neapdraudēs paša veselību, vai mēs nejauši nesaslimdināsim omīti, jo veci cilvēki taču mirst bieži. Ir tikai loģiski, ka visas šīs domas un bažas ietekmē bērnu.
Šajā laikā bērniem ļoti pietrūkusi arī socializēšanās. Līdz ar mācībām mājās socializēšanās, satikšanās ar draugiem, pulcēšanās, dažādi pasākumi, kas gan bērniem, gan jauniešiem ir absolūti nepieciešami normālai attīstībai, ir traucēti.
Bērni ļoti cieš no tā, ka nedrīkst satikties, piedalīties, nedrīkst kaut kur iet. Tas neapšaubāmi rada stresu. Respektīvi, pandēmija ir ģenerējusi daudz negatīvo emociju.
Mazliet labākā situācijā ir ģimenes, kurās aug vairāki bērni. Tad, lai arī pastāv vecumu atšķirība, ir bijis vairāk iespēju socializēties, pavadīt laiku šaurā, tomēr bērnu sabiedrībā, darīt kopā dažādas lietas. Grūtāk ir klājies tiem bērniem, kas visu dienu ir bijuši spiesti pavadīt vieni paši, it īpaši, ja arī vecāki darba dēļ nevarēja atrasties mājās. Psihiatri ziņo, ka stipri augusi emocionālo traucējumu, psihisko slimību, piemēram, depresijas, izplatība bērnu un pusaudžu vidū.
Mierinājums – salds, bet neveselīgs
Masu medijos nav bijis visaptverošas un centralizētas informācijas par to, kā veiksmīgi pārlaist šo laiku. Nekā tāda, kas mierinātu, palīdzētu pārvarēt radušās grūtības, ieteiktu metodes, kā psiholoģiski tikt šim laikam pāri. Pārsvarā redzam tikai skaitļus – cik saslimušo, cik mirušo –, bet par to, kā mēs varētu no šīs situācijas iziet ar labu psiholoģisko un emocionālo veselību, informācijas diemžēl ir ļoti maz.
Attiecīgi radušos emociju dēļ veidojas situācijas, kad cilvēki, tajā skaitā bērni, vairāk ēd, stresa apstākļos stresu mēģinot apēst. Ar ēdienu cilvēks var sev radīt mākslīgu labsajūtu, lai šādi mazinātu stresu. Atkal veidojas apburtais loks, jo tas, kas vislabāk mazina stresu, ir saldas lietas. Tam ir trīs bīstamības aspekti. Pirmais – saldumi galvas smadzenēs veicina endokanabinoīdu izdalīšanos, kas ir vieni no tā sauktajiem laimes hormonu priekštečiem un veicina labsajūtu. Otrs, cukuru jau sen pieskaita pie vieglajām narkotikām – pie cukura veidojas pieradums. Kad ēdam ko saldu, rodas labsajūta, attiecīgi gribam to vēl un vēl. Un trešais aspekts – cukurs veicina ātru hormona insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera, kas palīdz šo cukuru novadīt šūnās. Apēdot kaut ko saldu, insulīna līmenis ātri paceļas, un cukurs ļoti ātri tiek novadīts šūnās. Bet insulīna līmenis joprojām paliek paaugstināts. Pazeminoties cukura līmenim, bet insulīna līmenim paliekot paaugstinātam, pēc neilga laika veidojas ļoti izteikta bada sajūta. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir apēsts vai izdzerts kaut kas salds, drīz vien gribas paēst. Līdz ar to uzņemtais kaloriju daudzums ir milzīgs. Tas veicina svara pieaugumu.
Kustību trūkums
Pandēmijas ietekmē ir krasi samazinājušās fiziskās aktivitātes. Komandu sporta veidu treniņi notika tik daudz un bieži, cik ārā bija atļauts, bet visas pārējās nodarbības bija atceltas vai notika attālināti tiešsaistē. Protams, attālināti nodarbību kvalitāte bija zemāka. Arī skolas sporta nodarbību intensitāte stipri mazinājās. Ja bērns līdz tam nekādos papildu pulciņos nebija iesaistījies, viņam tika atņemtas arī sporta nodarbības skolā.
Bērni skolas vecumā gandrīz visu dienu pavadīja, sēžot pie datora, lai izpildītu mācību uzdevumus. Ķermenis bija nepareizi pozicionēts – visu laiku sēžot, fokusējot acis, sasprindzinot plecus, kakla joslu. Veidojās ilgstošs nevienmērīgs muskulatūras noslogojums, tika traucēta limfātiskā attece un regulācija, kas attiecas uz ķermeņa lejasdaļu (kājām un vēdera lejasdaļu). Skolā vismaz starpbrīžos bērni izkustējās, izskraidījās. Mācoties mājās, tas notika daudz retāk un neregulārāk.
Dienas ritms
Līdz ar pandēmijas ierobežojumiem mainījās arī dienas ritms. Lai gan bērni laikā cēlās uz mācību stundām, viņi gandrīz visu dienu pavadīja, mācoties datorā. Kad mācību darbi bija pabeigti, tad, it īpaši pusaudžiem, vēlā vakarā sākās komunikācija ar vienaudžiem. Spēles, čati, sarunas – viss notika un joprojām notiek līdz vēlai naktij, izmantojot viedtālruņus, planšetes vai datorus. Saistībā ar dienas ritma izmaiņām ir izjaukts arī miega režīms.
Kā mēs zinām, miegs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ir nepieciešams labai pašsajūtai. Miega trūkums vai nepietiekams miegs arī veicina svara pieaugumu. Tas saistīts ar melatonīna miega formulu. Jo bērns aiziet vēlāk gulēt, jo izdalās mazāk melatonīna. Vēl viens faktors, kas ietekmē miega kvalitāti, ir viedierīces, ko lieto tieši pirms miega. Ja ierīces nav ļoti kvalitatīvas, ja tas nav jaunākās paaudzes izstrādājums ar labu ekrāna nodrošinājumu, bet plaša patēriņa ierīce, tā izstaro stipru gaismu, izdala gaismas kūļus. Tie ietekmē tīkleni, tālāk – smadzenes, kas gaismas ietekmē mazina melatonīna izdali un mazina miega hormona daudzumu. Ārsti ne velti iesaka nelietot viedierīces divas stundas pirms miega. Tas saistīts ne tikai ar to, ka ir jānomierina nervu sistēma, ja bērns ir skatījies kaut ko emocionāli uzbudinošu vai spēlējis spēles, kas cieši fokusē uzmanību, bet arī to, ka acij ir jāsamazina saņemtās gaismas daudzums, lai smadzenes sagatavotos miega režīmam un miega hormons izstrādātos kvalitatīvi.
Uzturs
Ļoti būtiski, ko bērns mājās ēd, vai ēdiens ir pieejams nepārtraukti, vai starp ēdienreizēm ir pauzes. Esot skolā, tomēr tiek ievērots režīms, starp ēdienreizēm ir pārtraukumi, maltītes tiek veidotas sabalansēti. Mācoties mājās, ja to neregulē, ēst un nemitīgi uzkost var arī mācību stundu laikā. Protams, ir jāskatās, kas tās ir par uzkodām, – ja tie ir čipsi un citi neveselīgi našķi, dienas laikā sakrājas ļoti liels kaloriju daudzums. Liela daļa atbildības šajā ziņā ir vecākiem, jo viņi ir tie, kas nosaka, kāds ēdiens bērnam mājās ir pieejams. Ja neveselīgu našķu un saldināto dzērienu mājās nebūs, bērni tos uzturā nelietos. Jautājums ir arī par to, cik vecāki ir sagatavojušies atstāt bērniem iepriekš pagatavotas pusdienas uzsildīšanai, nodrošinot sabalansētu uzturu, kas iekļauj dārzeņus, augļus.
Ir arī daudzas ģimenes, kas tieši pandēmijas laikā vairāk pievērsās veselīgam uzturam, vecāki bija mājās, veltīja laiku gatavošanai, īpaši piedomājot par veselīgāku uzturu, kā arī vairāk laika pavadīja svaigā gaisā – devās pastaigās, pārgājienos pa dabas takām utt. Lielākoties tomēr ir sastopami negatīvie piemēri, kur daudzi procesi veselības uzturēšanas ziņā ir aizgājuši pašplūsmā.
Ieradumi un iedzimtība
Vienmēr aktuāls ir jautājums par iedzimtības faktora nozīmību. Jāsaprot, ka ģenētikai ir nozīme, bet ne noteicošā. Arī kalsnu vecāku bērnam visu iepriekšminēto faktoru ietekmē var būt palielināts svars. Tas, ka vecāki ir kalsni, bērnam nav ceļazīme visam mūžam, ka arī viņš tāds būs. Ja visi faktori sasummējas, ģenētikas nozīme mazinās.
Ja abiem vecākiem ir tendence uz lieko svaru, viņi jau ir nodevuši šo ģenētisko predispozīciju savam bērnam.
Šajā gadījumā iespēju pieņemties svarā ģenētika pastiprina. Tomēr, ja jau kopš agras bērnības vecāki rīkojas, lai mazinātu apkārtējos faktorus, bērns no mazotnes tiek ēdināts pareizi, ja viņam nodrošina fiziskās aktivitātes, ģimene ievēro veselīgu dzīvesveidu, bērnam ir izredzes uzturēt normālu svaru. Nav ģenētiskās nolemtības. Ļoti daudz ko var panākt ar mērķtiecīgu rīcību, ko īsteno kopš agras bērnības.
Protams, nevar izslēgt situāciju, ka liekais svars bērnam ir slimības izraisīts. Tie ir ģenētiskie sindromi, endokrīnās slimības, kādēļ bērnam ir ļoti liels svars. Bet tie ir tikai 2% gadījumu, 98% gadījumu tas ir vides, uztura un pārējo faktoru izraisīts liekais svars.
Kā rīkoties?
Ja konstatē, ka bērnam sāk veidoties liekais svars, pirmais, ar ko aprunāties, noteikti ir ģimenes ārsts. Jāizrunā ģimenes situācija, jāpārrunā visi faktori, kas varētu būt par iemeslu tam, ka bērnam ir audzis svars. Kopā ar ģimenes ārstu tiek izlemts arī par nepieciešamajiem izmeklējumiem, kas būtu jāveic, lai izslēgtu veselības traucējumus, kas varētu izraisīt svara pieaugumu. Protams, ar ģimenes ārstu jāizrunā par uzturu, kustībām un pārējiem ieradumiem, kas ģimenē būtu jāmaina.
Pēc vizītes pie ģimenes ārsta var konsultēties un sekot līdzi uzturam, ieradumu maiņai arī uztura speciālistu vadībā. Viņi var būt lielisks atbalsts pirmās programmas izveidošanā, ieteikumu sniegšanā, rezultātu monitorēšanā. Ja gada laikā, ieviešot veselīgus ieradumus, izmaiņu nav, ar ģimenes ārsta nosūtījumu un vērtējumu būtu jāvēršas pie endokrinologa.
Nozīme ģimenes dzīvesveidam
Pediatre un bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne uzsver, ka bērnu aptaukošanās un liekais svars nav tikai bērnu problēma vien, tā ir visas ģimenes problēma. Nebūs tā, ka tikai bērnam vienam pašam jāmaina ieradumi, jāievieš speciāls uzturs utt. Nekāda speciāla uztura patiesībā nav, runa ir tikai par veselīgu un sabalansētu uzturu, kas ģimenē ir jāievieš visiem kopā. Nevar būt situācija, ka vecāki vai kāds cits ēd burgeru vai čipsus, bet bērnam ar lieko svaru tas tiek liegts. Nē, veselīga uztura nosacījumi, tāpat kā fiziskās aktivitātes, attiecas uz visu ģimeni kopumā. Jo bērni mazāki, jo vairāk viņi vēlas darīt visu kopā un arī dara to, ko rāda vecāki. Vecākiem ir jābūt piemēram. Nevar būt tā, ka bērnu sūta laukā braukāties ar riteni, tikmēr vecāki skatās seriālu. Tikpat svarīgs ir arī pietiekams miega daudzums. Ieviesiet vakara rituālu – lai bērni redz, ka arī vecāki iet savlaicīgi gulēt! Ja ir vēl kādi neatliekami darbi, tos var paveikt, kad bērni jau ir aizmiguši, bet atcerieties, ka arī pieaugušajiem ir jārūpējas par savu miegu. Arī psiholoģiskais klimats ģimenē ir ļoti svarīgs. Pieaugušajiem pastiprināti ir jādomā par savām emocijām, par to, kā ģimenē cits pret citu izturas. Lai nav tā, ka pieaugušie savas attiecības un konfliktus risina bērnu klātbūtnē, tādējādi viņos radot vēl lielāku nedrošības izjūtu.
Kopumā var teikt, ka pandēmijas laiks spēcīgi norāda uz pašas ģimenes atbildību par tās locekļu veselību, pašsajūtu. Socializēšanās, pulcēšanās ir mazinājusies, attiecīgi līdz ar to arī sociālā ietekmēšanās, bet ģimenes iekšienē notiekošā nozīme ir stipri pieaugusi.
Iesaka uztura speciāliste Agrita Spēlmane, fitnesa trenere un uztura speciāliste, Martas (3) mamma
«Ir liels izaicinājums gatavot bērniem veselīgas un gardas maltītes, ja jādodas uz darbu klātienē vai tiešsaistē, kamēr bērni pavada laiku galvenokārt pie datora. Un tomēr veselīgs uzturs bērniem ir svarīgs nosacījums gan attīstībā, gan normāla svara saglabāšanā un veselīgā pašsajūtā.
Pirmais svarīgais punkts vecākiem ir rādīt labu piemēru un pašiem uzturā lietot dārzeņus, pilngraudu produktus, pākšaugus un veselīgos našķus, piemēram, riekstus. Bērni mācās no mums, pieaugušajiem; ja vecāki ikdienā izvēlas čipsus, kūkas vai ātrās ēdināšanas iestādes, to darīs arī bērni.
Otrais nosacījums bērniem un jauniešiem ir brokastošana. Vislabākais brokastu ēdiens ir putra vai omlete ar sviestmaizi – var gana ātri pagatavot un ir veselīgi. Izaicinoši, ja bērns atsakās ēst brokastis, tomēr tad varam pagatavot kādu gardu, uzturvielām sabalansētu smūtiju. Organisms bez brokastīm ir kā mašīna bez degvielas – tā vienkārši nebrauc uz priekšu.
Lielisks veids, kā ģimenē ieviest veselīgākus uztura paradumus, ir kopīga maltīšu gatavošana. Bērns ir spējīgs palīdzēt virtuvē jau no divu gadu vecuma. Mēs ar mazo meitiņu regulāri gatavojam maltītes kopā, dekorējam šķīvjus, cepam omlešu kēksiņus, gatavojam sviestmaizes u. c. Ir svarīgi bērniem jau no mazotnes ierādīt, kā gatavot, lai veicinātu viņu prasmes šajā ziņā.
Jāatceras par fiziskajām aktivitātēm, galvenokārt veselīgas attīstības un arī psiholoģiskās veselības dēļ. Pavēro savu bērnu, kad viņš kustas, rotaļājas, dejo, trenējas jebkurā sporta veidā, – cik daudz emociju bērns izlaiž ārā caur kustību. Divgadnieks, pirmklasnieks vai pusaudzis – vecumam nav nozīmes. Vismaz 60 kustīgas minūtes dienā, un tavs bērns kļūs priecīgāks, atvērtāks, labāk gulēs, labāk ēdīs, labāk mācīsies…
Praktiski ieteikumi
- Turiet pa rokai dārzeņus un augļus, lai tie būtu bērniem pieejamā un redzamā vietā.
- Kopā sarēķiniet, cik daudz ūdens bērnam jāizdzer ikdienā (30 ml uz kg), tad uzskatāmi to parādiet, piemēram, ielejot konkrēto ūdens daudzumu pudelē, un veiciniet tā uzņemšanu ikdienā.
- Gatavojiet maltītes kopā vai, piemēram, ļaujiet brokastis pagatavot bērniem pašiem.
- Veselīgo uzkodu nedēļa – ļaujiet bērniem saplānot veselīgas ģimenes uzkodas nedēļai un turieties pie bērna izvēlēm.
- Esiet pozitīvi un mēģiniet parādīt vairāk labo produktu (mazāk nolieguma, ko un kāpēc nedrīkst).
- Runājiet, daudzas jo daudzas reizes skaidrojot, kāpēc bērnam ir nepieciešami veselīgi produkti: putra, maize, graudaugi – enerģijai, pākšaugi, gaļa, siers – spēkam un muskuļiem, olas, zivis, rieksti – spēkam un smadzenēm, piena produkti – kauliem utt.
- Ja daudz laika jāpavada sēdus, par kustībām, fiziskām aktivitātēm var atgādināt, ja uzstāda kādas lietotnes vai atgādinājumus par kustēšanos ik pa stundai. Brīvajā laikā vismaz 60 minūtes dienā nodarbojieties ar riteņbraukšanu, peldēšanu, pastaigām, skriešanu vai jebko citu, kas bērnam sagādā pozitīvas emocijas. Ja vēl izdodas vecākiem kustēties kopā ar bērniem, tas ir lieliski!
Izmēģiniet! Veselīgs našķis – olu kēksiņi
Vajadzēs:
- 3 olas
- pienu
- papriku, tomātus
- garšvielas pēc izvēles
- zaļumus
- rīvētu sieru (piemēram, Džiugas)
Kas jādara?
Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Sakuļ olas ar pienu, garšvielām, pievieno papriku, tomātus, sapilda kēksiņu formās un cep apmēram 10 minūtes. Uzkaisa sieru, ļauj tam pakust, un gatavs! Dekorē ar zaļumiem un dārzeņiem.
