Konsultē Zane Jankovska, Veselības centra 4 psiholoģe, Rīgas Ziemeļvalstu augstskolas psiholoģiju programmas direktore, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe.
Divas vecmāmiņas
Divi stāsti no dzīves, un to sākums ir ļoti līdzīgs, taču nobeigums atšķiras kā diena no nakts.
Jēkaba omīte divus gadus bija nolikusi malā savu dzīvi – pēc mazdēla piedzimšanas viņa pat nejautājot gandrīz pilnībā pārcēlās dzīvot pie meitas ģimenes, vadāja mazdēlu pie dakteriem un uz attīstošajām nodarbībām, no pensijas lutināja savu Jēkabiņu ar našķiem, kārtoja un pārkārtoja meitas māju un gatavoja visiem vakariņas. Bet tad vienā marta sestdienā jaunie viņu burtiski izstūma no savas dzīves: «Mammu, mums tevis ir par daudz! Mēs gribam dzīvot paši savu dzīvi un paši audzināt savu dēlu! Brauc, lūdzu, jau rīt atpakaļ uz savu dzīvokli!» Tagad Jēkabs iet privātajā bērnudārzā, bet omīte jūtas aizvainota un nenovērtēta.
Savukārt šajā ģimenē viņi jau četrus gadus dzīvo trijatā – Marks, viņa mamma un vecmāmiņa. Marka tētis nedzīvo Latvijā un ne dēla audzināšanā, ne uzturēšanā vispār nekad nav iesaistījies, mamma cenšas pabeigt studijas, bet vecmāmiņa pārtiek no nelieliem pašnodarbinātās ienākumiem – mājās meistaro rotaslietas.















































































































