Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva
Konsultē Gatis Līcis, SIA Ribetons ceļi valdes priekšsēdētājs
-
Kāpēc izvēlēties bruģi?
Uz bruģēta ceļa lietus laikā nav dubļu, un sausā laikā tas neput. Salīdzinājumā ar asfaltu bruģis noteikti ir estētiski baudāmāks – šādā segumā var izmantot vairākas krāsām, veidot rakstus un mozaīkas, turklāt cementbetons, no kā izgatavo bruģa ķiegelīšus, ir izturīgāks nekā asfalts. Bruģa segumu ir arī krietni vienkāršāk remontēt – izņem konkrētajā vietā klucīšus un nomaini pret jauniem. Un visbeidzot – mazā laukumā, piemēram, privātmājas iebraucamajā celā vai pagalmā, klāt asfalta segumu ir dārgi.Citi lasa
-
Kas jāzina par bruģa tehniskajām īpašībām?
Vēsturiski bruģis nozīmēja aptuveni vienāda lieluma akmeņu segumu, bet mūsdienās vispopulārākais ir rūpnieciski ražotais bruģis, kas top no cementa un smilts/šķembu masas ar noteiktām īpašībām: cietību, mitrumizturību utt. Bruģi veido no divām kārtām – nesošās kārtas, kurai jāiztur slodze, un virskārtas, kas galvenokārt pilda estētisko funkciju.
Ja, piemēram, bruģis ir 6 cm biezs, tad 5,5 cm biezumā būs rupja, izturīga masa, bet uz tās 0,5 cm bieza smalkākas masas kārta, lai bruģis būtu glītāks. Tiesa, ir ražotāji, kas bruģi izgatavo no vienas masas, bez speciālas virskārtas. -
Kāds bruģis ir piemērots piemājas teritorijā?
Bruģis mēdz būt dažādu biezumu – no 5 līdz 15 centimetriem, taču pie privātmājām parasti klāj 6 vai 8 cm biezu bruģi. Visbiežāk izmantotā forma ir ķieģelītis (piemēram, 10 × 20 × 6 cm), tam seko tā sauktā bulciņa – bruģis ar noapaļotām malām (12 × 18 × 6 cm) – un tikai tad citas formas, piemēram, mozaīka, kas sastāv no piecu dažādu izmēru bruģakmeņiem. Tehnoloģiski bruģa ražošana neatšķiras atkarībā no formas, taču cenu ietekmē tā biezums un krāsa. -
Vai bruģi var ieklāt jebkur – arī zemā un mitrā vietā?
Jā, var, ja vien to dara pareizi. Un tas nozīmē, ka vissvarīgākais darbs ir laukuma sagatavošana, jo bruģis ir tikai ceļa virsējā kārtā. Pamatni veido no šķembām un smiltīm neatkarīgi no tā, vai paredzēts uzklāt asfaltu vai bruģi, bet, ja vieta ir mitra, pamatnes sagatavošana prasīs vairāk laika un resursu. -
Kā pareizi sagatavot laukumu un ieklāt bruģi?
Ceļa seguma pīrāgu veido šķembas, smilts un bruģis, un šis pīrāgs ir apmēram 30 cm biezs. Svarīgi vispirms norakt melnzemi, mālu vai smiltis ar māla piemaisījumu (ja tas ir vairāk nekā 5%). Tātad jānorok viss, kas sala ietekmē kustas, līdz gruntij (smiltīm), kas labi drenē ūdeni. Ja, piemēram, vēl 30 cm dziļumā ir māls, tas jānorok, līdz parādās smiltis, vai jārok vismaz metra dziļumā (dziļāk par vidējā sasaluma robežu Latvijā!). Tad ber smiltis, tās blietē, atkal ber un blietē, kamēr var sākt veidot 30 cm pīrāgu.
Jāņem vērā, ka nereti mājas atrodas purvainā vietā, grunts ir vāja, tāpēc tā jānostiprina ar ģeosintētiskiem materiāliem.
Kad apakšslānis sagatavots, uzber apmēram 20 cm šķembu un noblietē, tad ber smilts virskārtu, ko arī noblietē. Tikai tad ir gatavs pamats, lai klātu bruģi. Kad bruģis uzlikts, uzber smiltis un ar slotu saslauka tās spraugās. Bruģi noblietē, un tas ir gatavs lietošanai. -
Kad liek apmales, un vai tas obligāti jādara?
Apmales parasti liek, pirms tiek bērtas šķembas. Tā kā tās ir samērā dārgas, maliņas ap bruģēto laukumu mēdz betonēt. Kad bruģis ir uzklāts, pa perimetru norok zemi aptuveni 10–12 cm dziļumā (līdz šķembām) un 15 cm platumā, ieber nedaudz mitra betona masas un, kad tā izžūst, uzber zemi. -
Kā saprast, vai bruģis ir labas kvalitātes?
Ja zāģis bruģī iet kā nazis sviestā, tas nav labas kvalitātes. Bruģim jābūt cietam. Normāli, ja tā sazāģēšana prasa piepūli. Protams, jāņem gan vērā, ka nule saražotu un no rūpnīcas atvestu bruģi būs vieglāk sagriezt nekā to, kas jau kādu laiku stāvējis.
Vēl viens kritērijs ir bruģa svars. Jo tas smagāks, jo blīvāka masa un bruģis izturīgāks
Vienam ražotājam ķieģelītis var svērt, piemēram, 3 kg, citam – 2,5 kg. Lielražotāji galvenokārt ražo labu bruģi, vienīgi dažreiz grēko, laikus nenomainot bruģa liešanas formas – tās nodilst, un tad no rūpnīcas bruģis nereti iznāk nevis kā ķieģelis, bet kā kleitiņa. Tādu ir grūti salikt, līnijas peld, un neveidojas precīzs raksts. -
Vai, aprēķinot, cik daudz bruģa nepieciešams, jāpieskaita arī rezerve?
Jā, rezerve ir jāpieskaita. Ja plānotajam celiņam nav lielu līkumu vai nav kādā īpašā veidā jāsalāgo raksts, parasti nepieciešamajam bruģa daudzumam pieskaita 2–3% rezervei. Taču jāņem vērā, ka bruģis ir novietots uz paletēm, turklāt tās pārdot pilnas, nevis kādu daļu. Tātad pērkot attiecīgais bruģa daudzums jau būs noapaļots uz augšu. -
Kādas ir bruģēšanas izmaksas?
Parasti tiek norādīta cena par vienu kvadrātmetru bruģa. Un te nu jāuzmanās, ja saimnieks zvana ražotājiem un pats organizē bruģa piegādi. Svarīgi noskaidrot ne tikai to, cik maksā viens kvadrātmetrs bruģa, bet arī cik izmaksās atvešana uz konkrēto adresi. Piemēram, 150 kvadrātmetri bruģa, ar ko var nobruģēt iebraucamo ceļu vai pagalmu, sver apmēram 22 tonnas. Tam ir nepieciešams transports! Būs nepieciešamas arī šķembas un smiltis, un to cena arī ir jārēķina, ņemot vērā piegādes izmaksas. Vēl jau jāpierēķina samaksa par laukuma norakšanu un zemes izvešanu, protams, jāpieskaita arī apmales vai malu betonēšana un visas nepieciešamās tehnikas īre. Ja saimnieks nebruģē pats, bet aicina speciālistus, parasti cenā ir iekļauti visi darbi: norakšana, laukuma sagatavošana, bruģa ieklāšana, apmaļu un ceļa bortu izveidošana, lietus ūdens kanalizācija utt. Pirms nolīgt speciālistus, noteikti rūpīgi jāizpēta tirgus piedāvājums un par konkrētā darba izpildi jāinteresējas pie vairākiem bruģētājiem. -
Vai būvnieks ieteiks, kā glītāk ieklāt bruģi?
To gan vajadzētu izdomāt pašiem, jo būvnieki ir tikai darba uzdevuma izpildītāji. Bruģis ir pieejams dažādās krāsās un formās, ir arī granīta bruģis un laukakmens bruģis. Var miksēt, kombinēt, izveidot, piemēram, laukumus vai ceļus ar joslām, kurās aug zāle. Noteikti nevajadzētu skopoties ar krāsaino bruģi – tas ir tikai nedaudz dārgāks par pelēko, taču ļoti atdzīvina segumu. Jāņem vērā, ka bruģa mozaīkas ieklāšana būs dārgāka nekā parasto bruģa ķieģelīšu ielikšana. -
Kāda ir izplatītākā bruģēšanas kļūda?
Neizpētot piedāvājumu, ņemt lētāko. Ir gadījumi, kad ne visai godīgi meistari izmanto saimnieka nezināšanu un ietaupa uz materiāliem, izbūvējot neatbilstošu pīrāgu. Gadās arī, ka tiek norakts par maz – ja zem bruģa atstāta melnzeme, salstot un atkūstot tas tiek izcilāts; ja ir pārāk plāna šķembu kārta, auto ar laiku iespiež rises. Vēl viena kļūda – pirkt bruģi no tiem, kas to piedāvā iegādāties bez PVN.
Iespējams, zemāka cena šķiet vilinoša, taču, pirmkārt, tas nozīmē atbalstīt negodīgus uzņēmējus; otrkārt, ja bruģis izrādīsies nekvalitatīvs, pretenzijas izvirzīt nebūs iespējams. Bruģis ir jāpērk no ražotāja, godīgi norēķinoties un saņemot arī kvalitātes garantiju. -
Ko darīt, ja bruģis vietām uzcēlies?
Dažreiz bruģi ceļ uz augšu koku saknes. Lai izlīdzinātu celiņu, bruģis jāizņem, un saknes jāapcērt. Koks, protams, var to neizturēt un aiziet bojā. Atliek vien izvēlēties, kas ir svarīgāks – koks vai bruģis. Projektējot piemājas celiņus, droši vien būtu prātīgi apdomāt, vai koki, kas atrodas tuvumā, ar laiku neizpletīs saknes.
Tomēr visbiežāk bruģis vienkārši nedaudz nosēžas, taču tā nav liela problēma.
Bruģi izceļ, ieber smiltis, izlīdzina un liek atpakaļ. Parasti laboto vietu pat nevar pamanīt. Ja tomēr redzams, ka meistari taupījuši uz materiāliem un pēc ziemas bruģis ir viļņains kā jūra, būs viss jāpārtaisa. -
Kā novērst zāles augšanu starp bruģakmeņiem?
Zāle nav monstrs, kas spēj izlauzties caur šķembas un smilts kārtu, tā vienkārši iesējas bruģa spraugās. Ja tas jau noticis, vienīgais risinājums ir ravēšana. Bet, lai nepieļautu zālītes iesēšanos, spraugas regulāri jāpiepilda ar smiltīm – katru pavasari uzber un ieslauki. Tā ir normāla kopšana, par ko daudzi bruģa īpašnieki piemirst. -
Kas var sabojāt bruģi?
Betonam piemīt vielas uzsūcoša īpašība, un ar laiku šīs vielas var bruģi sabojāt, tāpēc nepareizi ir mēģināt ar kādu ķīmisku līdzekli notīrīt no bruģa, piemēram, uzpilējušu krāsu. Labāk to vienkārši nokasīt. Nav vērts pārlieku uztraukties par to, ka uz bruģa gadījies kāds traips! Bruģis paredzēts saimnieku komfortam, nevis otrādi.