Rīga +19°C 
Būtiskākais – neapjukt!
Ļoti svarīgi, nonākot situācijā, kad varētu nākties kādam sniegt pirmo palīdzību, ir balanss aptvert – kad, cik ātri zvanīt glābšanas dienestam un kad pie palīdzības sniegšanas ķerties pašai. Dzīvē situācijas mēdz būt dažādas… Ir reizes, kad tiešām labāk ātrāk zvanīt glābējiem, bet ir gadījumi, kad svarīgāk ir cilvēkam pašam steigšus veikt kādu darbību, lai novērstu cietušā dzīvības apdraudējumu, un tikai tad zvanīt glābējiem. Piemēram, ja noticis ceļu satiksmes negadījums un redzi stipri iespiestu cilvēku, pašai cietušo dabūt ārā no mašīnas fiziski būs neiespējami, taču – jo ātrāk piezvanīsi glābšanas dienestam, jo ātrāk ieradīsies profesionāļi, kas spēs palīdzēt. Savukārt, ja redzama stipra asiņošana, skaidrs, ka katra minūte, ko pavadīsi, zvanot glābējiem, var apdraudēt cietušā dzīvību – tad būtiskāk ir ātri ierobežot asiņošanu, novērst bīstamību un tikai tad zvanīt dienestiem.
Otrs lielais valis – nedrīkst aizmirst par savu drošību. Ja tuvoties notikuma vietai varētu būt bīstami pašas dzīvībai vai veselībai, labāk nemeties palīgā, bet uzreiz sauc glābšanas dienestus.
Kā novērtēt bīstamību? Piemēram, spēcīgs sadūmojums ap avarējušu automašīnu, nolūzis koks, kas var jebkurā brīdī krist, arī asinīm bez aizsardzības līdzekļiem, piemēram, vienreizējiem cimdiem, kam būtu jāatrodas automašīnas aptieciņā, pieskarties nevajadzētu, jo ir augsts risks inficēties ar dažādām kaitēm. Tāpat, pirms mesties palīgā, svarīgi uzvilkt atstarojošo vesti, lai tu būtu pamanāma citiem satiksmes dalībniekiem, kā arī izlikt uz ceļa trijstūri.
Bet nu – par visu pēc kārtas!
Kā izsaukt palīdzību?
Pirmā iespēja – zvanot. Pieredze rāda – daudziem bail zvanīt glābšanas dienestiem psiholoģisku iemeslu dēļ, jo, piemēram, varētu izrādīties, ka izsaukums ir nepamatots, vai arī cilvēkam grūti nosaukt precīzu atrašanās vietu. Apjukumu rada arī tas, ka Latvijā darbojas vairāki ārkārtas dienestu numuri. Kāda atšķirība?
Zvanot uz 113, var sazvanīt tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Taču jau labu laiku Latvijā darbojas arī vienotais Eiropas ārkārtas numurs 112, kur dispečers var savienot ar konkrētajā situācijā nepieciešamo dienestu – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (palīdzēs ugunsgrēka, glābšanas darbu, gāzes noplūdes un citu bīstamu situāciju gadījumā) vai Valsts policiju, vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas iesaistās smagu veselības problēmu un traumu gadījumā.
Faktiski nav starpības, vai piezvanīsi uz 112 vai 113 – zvans abos gadījumos nonāks neatliekamās palīdzības dispečeru zvanu centrā un palīdzība tiks sniegta.
Otrā iespēja – ar lietotni. Jā, lietotne 112 Latvija, kas iegūstama gan Apple, gan GooglePlay lietotņu veikalos, nodrošina iespēju veikt zvanu, kura laikā zvanu centram tiek nosūtītas arī zvanītāja atrašanās vietas koordinātes. Tas lieti noder reizēs, kad pašai nosaukt atrašanās vietu ir sarežģīti. Tiesa, lai tas būtu iespējams, telefonā jābūt internetam, kā arī jābūt ieslēgtai vietas noteikšanas opcijai.
Kā pareizi nosaukt atrašanās vietu?
Zvanot un vēloties izsaukt palīdzību, dispečeram otrā klausules galā ir svarīga precīza adrese, kurp neatliekamās palīdzības brigādei doties. Ja esi ierastā, pazīstamā vidē, noteikti nosauc pilsētu, novadu, ielas nosaukumu, mājas numuru vai nosaukumu. Ja negadījums noticis uz šosejas un nevari nosaukt precīzus kilometrus, būtiskākais ir spēt raksturot, no kurienes uz kurieni ceļš ticis mērots un kura ir bijusi tuvākā lokācija.
Pats esmu devies izsaukumos, kur kā norāde rakstīts – piecas minūtes aiz Ulbrokas tādā un tādā virzienā. Nosaucot jebkādas nianses, dispečeri kartē mēģina atrast, kur tieši tas varētu būt.
Ja brauc atpūsties pie dabas, uz kādu viesu namu vai dodies ciemos, būtu labi piedomāt un paturēt prātā, kas ir tuvākās apdzīvotās vietas, kurām brauc garām vai cauri, nevis tikai paļauties uz navigācijas dotajām norādēm. Tas, ka būsi turējusi vaļā acis un piefiksējusi apkārtni, ļaus precīzāk nosaukt savu atrašanās vietu, ja radīsies tāda nepieciešamība. Bet pats svarīgākais – pieiet situācijai bez stresa. Jo haotiskāk mēģināsi nodot informāciju, jo grūtāk palīdzības sniedzējiem būs tevi atrast.
Palīdzība cietušajiem
Tuvoties vai netuvoties? Kā jau teicu, vispirms jāpārliecinās par savu drošību… Ko ņemt vērā? Jāteic, kaut kāds sadūmojums būs lielākajā daļā ceļu satiksmes negadījumu, un tam ir vairāki iemesli. Viens – ja izšāvušies gaisa spilveni, tas rada tādu kā migliņu automašīnas salonā. Otrs – braucot ar auto, kurš darbināms ar degvielu, motors brauciena laikā uzkarst un trieciena brīdī var saskarties ar dažādiem šķidrumiem, kas atrodas zem motora pārsega, piemēram, dzesēšanas šķidrums, logu šķidrums. Saskaroties karstam ar vēsāku, rodas garaiņi, tvaiki. Tas parasti nerada izteiktu apdraudējumu, un dūmi ar laiku mitējas, bet tik un tā tieši iet šajos tvaikos iekšā nevajadzētu, tā vietā labāk nogaidīt.
Par bīstamāku situāciju var liecināt, ja redzama atklāta liesma, ja dūmi ir tumši, melni – tas var norādīt uz degšanas procesu.
Izvilkt vai atstāt automašīnā? Cietušos nevajag vilkt ārā no mašīnas, ja viņi ir pie samaņas, spēj pakustēties un nav apdraudējums viņu dzīvībai, piemēram, sadūmojums nav tik izteikts, ka varētu būt aizdegšanās draudi. Palikt mašīnā cilvēkam ir drošāk, jo to, vai cilvēkam kas sāp, vai viņš var vai nevar pakustēties, pirmajā brīdī stresa reakcijas dēļ ne vienmēr uzreiz iespējams objektīvi novērtēt. Piemēram, ja gūta muguras trauma, liekas kustības situāciju var padarīt tikai sliktāku. Arī tad, ja pašai sanāk nokļūt tādā situācijā, vismaz pirmo laiku labāk palikt mašīnā, saprast, kas notiek, kāda ir pašsajūta…
Nevajag steigties izkļūt no mašīnas, lai novērtētu tās bojājumus – viss jau ir noticis, mašīna ir sabojāta, tagad galvenais ir domāt par sevi.
Kad no mašīnas tomēr palīdzēt izkļūt?…
Ja ir apdraudējums, piemēram, mašīna dūmo… Šajās situācijās jāizvēlas mazākais no ļaunumiem un ātrāk jāizvelk cilvēks ārā – pat ja mugurkaula trauma būs bijusi, cilvēks vismaz paliks dzīvs. Vēl viens svarīgs noteikums – ja cietušie ir vairāki, vispirms jāpievēršas tiem, kuri nerunā un nekustas, jo šie cilvēki var būt bezsamaņā un viņiem var būt vajadzīga sirds masāža, elpināšana un novietošana stabilajā sānu pozā.
Kā pareizi izvilkt no mašīnas un pārvietot cietušo?
Pirmās palīdzības apmācībā iekļauts speciāls paņēmiens, ko sauc par rauteka paņēmienu. Tas nozīmē, ka cietušais tiek izvilkts no automašīnas, izbāžot rokas viņam zem padusēm un satverot vienu no viņa apakšdelmiem.
Svarīga nianse – visiem taviem pirkstiem jābūt virspusē, tai skaitā īkšķim.
Šādi satverot un velkot, cietušais it kā jāuzceļ sev uz ceļgala un, kāpjoties atpakaļ, jānovieto drošā attālumā. Rauteka ir paņēmiens, kas saudzīgs pašam palīdzības sniedzējam, jo šādā veidā var pārvietot arī cilvēkus, kuri ir smagāki par pašu.
Ja elpo – noguldi stabilajā sānu pozā!
Elpošanas pārbaudi vislabāk veikt, kad cilvēks ir guļus uz muguras, noguldot viņu uz cieta pamata. Atgāžot galvu un paceļot zodu, pārbaudi, – vai krūškurvis cilājas, vai dzirdama elpas skaņa, vai jūti siltu gaisu no cietušā izelpas? Ja jā, rīkojies tālāk…
Cietušā tuvāko roku saliec elkoņa locītavā – 90 grādu leņķī pret viņa ķermeni. Tālāko roku pārliec pāri galvai un atspied pret vaigu. No sevis tālāko kāju saliec ceļa locītavā un izmanto kā sviru cietušā pārvelšanai. Spiežot uz tālākās kājas ceļa locītavas, pavel cietušo uz savu pusi. Cietušā galvu atliec atpakaļ, bet augšējās rokas plaukstu novieto zem vaiga. Augšējo kāju saliec gūžas locītavā, ceļa locītavu turot saliektu. Ja iespējams, sasedz ar folijas segu vai ko citu
Ja neelpo – uzsāc atdzīvināšanu!
Ja cilvēks ir bezsamaņā un neelpo, šajā brīdī ieslēdzas atdzīvināšanas algoritms.
Pirmais ir sirds masāža. Kā to darīt?…
- Jāatbrīvo krūtis no apģērba.
- Sirds masāžas vietu vizuāli vislabāk var atrast, sadalot krūšu kaulu divās daļās un plaukstu novietojot pa vidu. Tur jānovieto abas rokas vienu uz otras ar plaukstām uz leju, augšējās plaukstas pirkstus it kā ieāķējot apakšējās plaukstas pirkstos, kuriem jāpaliek izvērstiem.
- Jāveic spiediens aptuveni piecu centimetru dziļumā diezgan ātrā tempā – 100–120 reizes minūtē, tātad pusotra vai divas reizes sekundē.
Vai, veicot sirds masāžu nemākulīgi, nevar salauzt cietušajam ribas? Jā, par to cilvēkiem bieži ir bažas, tomēr pētījumi rāda pretējo – pat ja notiek ribas lūzums, tas nav tik ļoti dzīvību apdraudošs kā tas, ka cilvēkam apstājas sirds.
Proti, ja nedarīs neko, dzīvība var izdzist 4–5 minūtēs, jo, apstājoties sirdsdarbībai, arī asinis neriņķo un skābeklis netiek aiznests līdz galvas smadzenēm, tāpēc galvas smadzeņu šūnas ļoti īsā laikā iet bojā.
Un tas ir neatgriezeniski. Savukārt, ja gadīsies salauzt ribu, tā sadzīs 4–6 nedēļu laikā un tā nebūs dzīvībai bīstama situācija. Jāizvēlas prioritātes, mazākais no ļaunumiem.
Otrs – elpināšana. Būtisks noteikums – lai neapdraudētu sevi, svešam cilvēkam elpināšanu veic tikai tad, ja pieejama elpināšanas maska.
- Atliec cietušā galvu un pacel zodu.
- Uzliec masku uz cietušā sejas tā, lai atvere atrastos virs mutes. Ar vienu roku atgāz cietušā galvu un aizspied degunu ar īkšķi un rādītājpirkstu.
- Ar savu muti cieši apņem maskas iemuti un apmēram 1 sekundi pūt gaisu cietušā plaušās, vērojot, vai cietušā krūškurvis paceļas.
- Tad pacel savu muti un ļauj cietušajam izelpot (krūškurvim jānolaižas).
- Veic divas šādas elpināšanas pēc kārtas un pēc tam 30 reizes sirds masāžu. Tad atkārto elpināšanu. Turpini, līdz ierodas mediķu brigāde. Ja elpināšanu nav iespējams veikt, vari veikt tikai sirds masāžu.
Cik ilgi veikt atdzīvināšanu?
Ir trīs situācijas, kad to pārtrauc…
- Ja ierodas neatliekamā palīdzība un mediķi pārņem darbu.
- Ja cietušais pamostas. Šāda varbūtība nav liela, bet tomēr pastāv.
- Ja pati sāc piekust un fiziski vairs nevari turpināt atdzīvināšanu, jo, bez šaubām, tas ir smags fizisks darbs, kas ne visiem ilgstoši būs pa spēkam.
Kā pareizi apturēt asiņošanu?
- Arī šeit primāri jāatceras par savu drošību un nevajadzētu saskarties ar cita cilvēka asinīm, tāpēc, pirms steigties palīgā, jāuzvelk vienreizējie cimdi, vai, ja nekā cita nav, der arī vesels plastikāta maisiņš, kuram nav caurumu.
- Jāatbrīvo brūce no apģērba, lai varētu saprast, kur tieši asiņo.
- Neraugoties uz to, cik liela un kur būtu brūce, kā arī cik stipra ir asiņošana, vienkāršākais un ātrākais veids, kā to censties apturēt, ir aizspiest brūci ciet. Nevis virs vai zem brūces, bet – tieši uz tās ar marli, kādu auduma gabalu vai vienkārši roku. Uz brūces būtu labi uzlikt kādu tīru absorbējošu materiālu, ar ko brūci spiest ciet. Lai to izdarītu, nav jābūt nekādām specifiskām anatomijas zināšanām, tāpēc nav jābaidās kaut ko izdarīt nepareizi.
- Ja apstākļi atļauj, vispirms apturi asiņošanu un tikai tad izsauc neatliekamo palīdzību. To var darīt arī pamīšus – ja cietušais ir pie samaņas, viņu var lūgt zvanīt, kamēr tu turi ciet asiņojošo brūci. Var arī lūgt cietušo aizspiest brūci, kamēr velc cimdus. Situācijas var būt dažādas, un, lai sasniegtu mērķi, ir iespējams improvizēt!
Ja negadījumā cietis BĒRNS
Patiesībā rīcības plāns ir līdzīgs kā ar pieaugušajiem… Ja vien bērniņš nav mazs un netiek pārvadāts zīdaiņu sēdeklītī, nevajag steigties bērnu kustināt un steigšus raut ārā no mašīnas. Ja bērniņš ir sēdeklītī, svarīgi izņemt ar visu sēdeklīti un pārvietot drošā vietā attālāk no negadījuma vietas un sagaidīt neatliekamo palīdzību, neizceļot bērnu no autokrēsliņa. Ja bērns ir lielāks, viņš no automašīnas jāizceļ tāpat kā pieaugušais – rauteka paņēmienā – un jānogulda uz zemes pozīcijā uz muguras.
Bērniem tāpat kā pieaugušajiem ir risks gūt mugurkaula traumas, arī dažādas iekšķīgas traumas, kas var rasties arī no drošības siksnu nospiedumiem, tāpēc, pirms mediķi novērtējuši situāciju, svarīgi palikt miera pozīcijā, lai traumu, ja tāda ir, nepadarītu vēl nopietnāku.
Pieaugušie parasti vēlas mazo piekļaut sev, samīļot, mierināt, un tas ir saprotams, bet drošāk būs bērniņu noguldīt.
Lai radītu emocionālu drošības sajūtu un uzturētu fizisku kontaktu, esi blakus, paturi roku, noglāsti plecu.
Ja avarējis elektroauto
Negadījuma brīdī elektroauto uzvedas citādi nekā klasiska iekšdedzes automašīna, taču tas nenozīmē, ka tas ir bīstamāks pasažieriem. Lielākā uzmanība jāpievērš akumulatora blokam – ja tas ir nopietni bojāts, pastāv risks, ka var sākties termiskā reakcija un aizdegšanās, dažos gadījumos novēloti. Tomēr pēc neliela negadījuma, kad bojājumi ir minimāli un akumulators nav skarts, būtiski riski parasti neveidojas.
Elektroauto augstsprieguma sistēmas ir konstruētas tā, lai avārijas brīdī automātiski atslēgtos.
Bīstamība var rasties tikai tad, ja elektrosistēmu vadi vai komponenti ir smagi bojāti un atklāti, kas notiek reti un parasti tikai ļoti smagās sadursmēs. Ja vadītājs vai pasažieris ir pie samaņas, drošāk ir atvērt automašīnas durvis no iekšpuses. Ja tas nav iespējams, situācija jāizvērtē uzmanīgi – īpaši tad, ja redzami nopietni bojājumi, deformēta grīda vai dūmi no akumulatora zonas. Vislielākais risks palīdzības sniedzējam ir tad, ja notikusi spēcīga frontāla vai sānu sadursme, kurā varētu būt bojāts akumulatora bloks.
