Rīga +21°C 
Atbildi sniedz Ramona Valante, neiroloģe P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Medicīnas centrā ARS un neiroloģijas klīnikā Neiromed.
«Demences profilaksei vienmēr labāk ir apgūt ko pilnīgi jaunu, kas nekad iepriekš nav darīts. Tātad, ja krustvārdu mīklā mammai jāatrod vārds, ko viņa nekad agrāk nav zinājusi un tāpēc meklē tā nozīmi, lasa, iedziļinās tēmā, tas, protams, trenē smadzenes. Savukārt, ja krustvārdu mīklu minēšana ir vienkārši zināmu faktu atsaukšana atmiņā, tad gan kā demences profilakse tā nederēs, jo galvas smadzenēm trūkst izaicinājuma. Šajā gadījumā krustvārdu mīklu minēšana ir jauks laika pavadīšanas veids, kas, protams, ir labi, bet kā demences profilakse var nebūt efektīvs, jo smadzenes pārstrādā jau zināmu informāciju.
Vēlreiz uzsveru – smadzenēm vajadzīgi izaicinājumi, nepieciešams apgūt ko jaunu, tas ļauj izveidot jaunus neironu savienojumus un uzkrāt kognitīvās rezerves.
Socializēšanās ir demences profilakse. Tātad tas, ka mammu vedat uz novada centru, lai viņa pati iepērkas, noteikti nāk par labu, tāpat kā komunicēšana ar jaunākām paaudzēm. Zinātniski pierādīts, ka vientuļiem cilvēkiem, kuriem nav draugu vai ģimenes un kuri dzīvo sociālā izolācijā, ir lielāki riski, ka attīstīsies un straujāk padziļināsies kognitīvie traucējumi. Galvas smadzenēm nepieciešama komunikācija.
Kā es parasti saku, vecvecāki, lūdzu, darbojieties ar saviem mazbērniem – šādi jūs palīdzēsiet ne tikai viņu vecākiem (saviem bērniem), bet noteikti arī paši sev, jo trenēsiet savas smadzenes, un tas viss var palīdzēt uzlabot kognitīvo situāciju nākotnē. Tajās valstīs un sabiedrībās, kurās pieņemts dzīvot vairākām paaudzēm vienā mājā, veciem cilvēkiem ir labāki kognitīvie rādītāji nekā populācijās, kur seniori tiek izolēti.»
