Kurus baklažānus šogad izmēģināt?

Baklažānu sēklas zemē jāliek agri – jau marta sākumā. Lai tiktu pie ražas, maijā atliek iegādāties stādus. Izvēloties stādus, jāpievērš uzmanība lapu skaitam. Stādīšanai vispiemērotākie ir tie, kuriem jau izaugušas 5–6 lapas.

Lai arī ierasts, ka baklažāni ir tumši violeti bumbierveida augļi, tiem ir plaša krāsu un formu daudzveidība. Latvijā aizvien iecienītāki kļūst baltie baklažāni, kas termiskas apstrādes rezultātā iegūst vieglu sēņu aromātu. Iespējams izaudzēt arī apaļus, ovālus, lielus un mazus, kā arī tievus un garus augļus, kas sasniedz pat 40 centimetru.

Tā kā baklažānus uzturā lieto vēl negatavus, pērkot stādus, svarīgi noskaidrot, cik lieliem un kādā krāsā jābūt augļiem. Piemēram, gaiši un tumši violetie augļi, sasniedzot gatavību, iegūst zaļganu nokrāsu, bet baltie kļūst dzelteni. Izvēloties šķirni, jāņem vērā stādīšanas vieta – vai baklažānus plānots audzēt siltumnīcā, uz lauka vai podos. Tā kā baklažāni ir siltummīļi – optimālā temperatūra to audzēšanai ir 25– 30 grādi, lielākoties tos audzē siltumnīcā. Taču var mēģināt arī laukā.

• Stādīšanai uz lauka piemērotākas ir agrās šķirnes, zemākas un ar vidēji lieliem augļiem, piemēram, Violetta Lunga di Romanga, Lao White.
• Siltumnīcā var stādīt šķirnes, kas piemērotas gan augšanai ārā, gan segtās platībās, – tās ir augumā lielākas, piemēram, Bride, Black Beauty, Violetta di Firenze, Piena.
• Podos vislabāk audzēt lauka šķirnes vai punduršķirnes, kam augums un augļi nelieli, bet ražība ļoti laba, piemēram: Sim Jim – kompakta, ar nelieliem augļiem; Fengyuan Purple – ar tieviem, līdz 40 cm gariem, izlocītiem augļiem, bet var audzēt arī lielākā podā; Lao White. Iesācējiem ieteicams meklēt tādas šķirnes kā Japonskij Karļik, Black Beauty, Violetta Lunga di Romagna.

Svarīgākais par audzēšanu

• Baklažāniem nepieciešama barības vielām bagāta augsne. Tiem nepatiks augt smagā smilšmālā. Lai šādu augsni piemērotu baklažānu audzēšanai, to ieteicams bagātināt ar kūdru.
• Stāda tikpat dziļi, kā tie iepriekš auguši podiņā. Attālums starp stādiem atkarīgs no šķirnes: augstajām šķirnēm – ap pusmetru, zemajām pietiks ar 40 cm. Pēc stādīšanas nevajadzētu pārcensties ar laistīšanu.
• Baklažāni augot zarojas līdzīgi kā paprika. Atkarībā no šķirnes izaug 0,3–1,2 m augsti. Garajiem nepieciešams balsts.
• Baklažāniem patīk siltums, aizvējš un mitrums. Laistīt ieteicams divas reizes nedēļā. Ūdeni var uzliet arī uz lapām. Baklažāniem tas sevišķi patiks karstā laikā. Ūdenim gan nevajadzētu būt aukstam.
• Vismaz reizi nedēļā vajadzīgs papildmēslojums, citādi neaizmetīsies augļi. Var mēslot ar kālija nitrātu vai kālija magnēziju, ievērojot ražotāju ieteiktās devas. Taču tikpat labi var izmantot zāļu vircu. Mēslot pārtrauc tikai tad, kad visi augļi izauguši. Nepaēdis baklažāns nobirdina ziedus, un augļi neaizmetas.
• Lauzt pazares vai retināt ziedus nevajag. Ja vēlas, var nogriezt bojātās vai novecojušās lapas.

Kad būs raža?

• Pirmie ziedi baklažāniem parādās jūlijā, bet augļus var sagaidīt jau augusta sākumā. Baklažānus uzturā lieto, kamēr tie vēl nav nogatavojušies. Šādiem augļiem miza ir spīdīga. Gataviem tā maina krāsu, kļūst ādaina un ēdamā daļa atgādina sūkli.
• Tā kā ziedi veidojas pakāpeniski, arī raža jānovāc pakāpeniski. Kopējais apjoms atkarīgs no šķirnes. No lielaugļu šķirnēm iespējams iegūt ap sešiem augļiem. Savukārt tām, kuras veido ķekarus, sezonā ir pat vairāk nekā 20 augļu. Ražo līdz pat salnām.
• Cik lielus augļus plūkt, atkarīgs no katra gaumes, līdzīgi kā vieniem garšo pavisam mazi kabacīši, citiem – kārtīgi izauguši. Mazāki baklažāni ir mīkstāki un maigāku garšu. Augļa lielums atkarīgs no šķirnes. Piemēram, šķirne ‘Black Beauty’ sasniedz pat 700 g svaru.

Kas apdraud?

• Baklažāni nav pārāk uzņēmīgi pret slimībām. Mitrās vides dēļ uz rudens pusi augus visbiežāk skar miltrasa.
• No kaitēkļiem baklažānus iecienījušas gan laputis, gan baltblusiņas un tīklērces. Tās ir grūti pamanīt, jo mitinās pūkaino lapu apakšējā daļā. Cīņai pret kaitēkļiem var izmantot dārzkopības veikalos nopērkamos augu aizsardzības līdzekļus, piemēram, NeemAzal. 

Labas šķirnes

• Listada de Gandia. Augļi vidēji ap 15 cm gari, bet var izaugt pat līdz 20 cm un sasniegt 12 cm diametru. Ārpuse balti violeta, mīkstums balts, bez rūgtuma. Kompakts cers, augstumā ap 60 cm.
• Rotonda Bianca Sfumata di Rosa. Pats apaļīgākais no baklažāniem. Augļi vidēji 12 cm diametrā, bet var izaugt arī lielāki. Krāsa no balti rozā līdz lavandas tonim, ļoti laba, maiga garša, salda šķirne. Piemērota grilēšanai.
• Tsakoniki. Agrīna šķirne ar lieliem, pat līdz 20 cm gariem, ieliektiem augļiem. Miza – balta ar violetām svītrām. Blīvs, krēmīgs mīkstums, bez rūgtuma, ar vieglu sēņu garšu.
• Violetta di Lunga. Gari, cilindriski augļi ar tumši violetu mizu. Agrīna, augstražīga, Eiropā ļoti populāra šķirne. Katalogos atrodama ar atšķirīgiem nosaukumiem, piemēram, Violetta Lunga di Romagna 3.
• Falcon F1. Bumbierveida formas augļi ar tumši violetu mizu. Agra, ražīga hibrīdā šķirne. Izturīga pret slimībām. Spēcīgi, līdz 1,2 m gari augi. Augļa svars vidēji 250–350 gramu.