Trimmēt svārkos un rozā legingos – kā Laura Dance radīja 2500 hortenziju paradīzi

Dārza vizītkarte

«Liekot video sociālajos tīklos, esmu sapratusi, ka dārza veidošana sākas ar treniņbikšu iegādi. Man to vēl arvien nav, ir tikai svārki un rozā legingi. Taču bildēm, kur redzams, ka es svārkos trimmēju, zūd ticamības moments. Uzreiz sabirst komentāri: viņa tikai izliekas, var taču redzēt, ka trimmerī nemaz nav auklas! Kamēr nav normālu treniņbikšu, neviens neņem par pilnu. Taču mana krāsa ir rozā, un tur es neko nevaru darīt – tā vienkārši ir.

Citējot stilisti Žannu Dubsku – sievietes dzīve sākas tad, kad viņa atrod savu rozā toni.

Savējo atradu pirms gadiem desmit. Citu toņu manā garderobē nav arī Ziemassvētkos – tikai rozā, ar taureņiem un puķēm. Ne ļoti spilgts, bet maigs pasteļtonis. Kad mācījos augstskolā – Kultūras akadēmijā kultūras teoriju, vēsturi un menedžmentu –, protams, man ne prātā nenāca ģērbties rozā. Bet, kad aizpagājušajā gadā dārzā sarīkojām pirmo koncertu un tajā uzstājās Varis Vētra, likās, ka esmu tuvāk savai izglītībai kā jebkad.

Un otrreiz – kad Saulkrastu novads pasniedza Atzinības rakstu par jaunas kultūrvietas radīšanu. Pirms Augustes iedvesmas dārza desmit gadus biju nostrādājusi ziedu vairumtirdzniecības bāzē Ziedu ekspresis – radīju un vadīju dekoru nodaļu.

Man ļoti patika meklēt smukās lietiņas, ko piedāvāt mājai, dārzam, svinībām, ziedu veikaliem.

Taču tā tomēr bija pirkšana un pārdošana, un galu galā es no tās saguru. Lai cik skaistas lietiņas gāja caur manām rokām, ne jau es tās radīju. Sāku rakties sevī, domāt un meklēt, ko citu gribētu darīt. Līdz nonācu pie sajūtas, ka gribētu veidot dārzu, kur cilvēki varētu baudīt skaistumu, smelties radošas idejas saviem dārziem, noskatīt augus, svinēt svētkus… Bet kur? Un tad pēkšņi man piezvanīja Valters Ozoliņš, florists, uzņēmējs, ziedu veikalu saimnieks, lai piedāvātu man darbu…