Rīga +14°C 
«Latvijas auto tirgus atrodas ļoti dinamiskā attīstības posmā. Mēs redzam ne tikai stabilu pieprasījuma pieaugumu pēc jauniem auto, bet arī ļoti skaidru pāreju uz elektroauto un uzlādējamiem hibrīdiem,» saka Sergejs Romaņuks, Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs.
Swedbank līzinga dati rāda, ka 2025. gadā privātpersonu pieprasījums pēc jauniem auto pieaudzis par 35%, savukārt elektroauto segments sasniedzis līdz šim augstāko īpatsvaru. Benzīna auto joprojām dominē ar 60% tirgus daļu, tomēr to pieprasījums gada laikā sarucis par 10%. Tikmēr elektroauto īpatsvars sasniedzis 32%, uzrādot 16% pieaugumu, bet dīzeļdzinēju auto noslīdējuši līdz 8%.
Pārmaiņas arvien skaidrāk redzamas arī uzņēmumu autoparkos. Swedbank līzinga dati rāda, ka pirmreizējās hibrīdauto un elektroauto reģistrācijas uzņēmumu segmentā kopš 2023. gada pieaugušas par 86%, turklāt straujākais kāpums noticis tieši pēdējā gada laikā. Uzņēmumi arvien biežāk izvēlas kombinētus autoparkus, papildinot tos ar elektroauto un hibrīdauto, atkarībā no darbinieku ikdienas maršrutiem. Uzņēmumu vidū populārākie finansētie elektroauto modeļi ir Tesla Model Y, Nissan Leaf 40 kWh, Volkswagen ID.3 Pro 150 kW, Tesla Model 3 un Volkswagen ID.4 Pro 150 kW.
70% ietaupījums maina domāšanu
Pēc Sergeja Romaņuka teiktā, šīs pārmaiņas nav atrautas no ekonomiskās realitātes. «Degvielas cenu dinamika vienmēr ir būtiski ietekmējusi auto tirgu. Kādreiz cilvēki masveidā pārgāja uz dīzeļiem vai gāzes auto, šobrīd līdzīgu efektu rada elektroauto. Pieaugot degvielas cenām, cilvēki daudz rūpīgāk rēķina ikdienas izmaksas.»
Tieši ekspluatācijas izmaksas kļūst par vienu no galvenajiem argumentiem. Piemēram, Pierīgas iedzīvotājam, kurš ik dienu nobrauc ap 70 kilometru, dīzeļauto ar vidējo patēriņu 7 litri uz 100 kilometriem degvielā mēnesī izmaksā gandrīz 300 eiro. Savukārt elektroauto ar vidējo patēriņu 20 kWh uz 100 kilometriem un elektrības cenu 0,19 eiro par kWh izmaksas veido aptuveni 80 eiro mēnesī. Tas nozīmē vairāk nekā 200 eiro ietaupījumu jeb ap 70%.
«Ja agrāk elektroauto izvēle bieži bija emocionāls vai ideoloģisks lēmums, tad tagad tas kļūst ļoti pragmatisks. Elektro un hibrīdauto iegādājas ģimenes, jaunie profesionāļi, cilvēki, kuri vienkārši vēlas samazināt ikmēneša izdevumus,» uzsver Sergejs Romaņuks.
Valsts atbalsts privātpersonām: turbo poga tirgum
Būtisku lomu tirgus paātrināšanā spēlē arī valsts atbalsts. 2025. gadā vairāk nekā 1076 iedzīvotāji izmantojuši valsts līdzfinansējumu elektroauto iegādei, kas ļāvis būtiski samazināt ikmēneša maksājumu slogu.
«Šobrīd tirgus jau ir nobriedis. Covid-19 laikā valsts atbalsts palīdzēja radīt pirmo pieprasījuma vilni laikā, kad elektroauto vēl tika uztverts kā nišas produkts. Tagad situācija ir cita – ir plašāks modeļu klāsts, attīstīta infrastruktūra un arī sabiedrības uzticēšanās tehnoloģijai. Tas nozīmē, ka jaunā atbalsta programma vairs nerada pieprasījumu no nulles, bet gan būtiski paātrina jau notiekošu pāreju,» skaidro Sergejs Romaņuks.
Publiski apspriestā jaunā programma paredz, ka atbalsts jauna elektromobiļa vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei varētu sasniegt 4000 eiro, bet lietota elektroauto iegādei — 3000 eiro. Kopējais programmas finansējums plānots ap 40 miljoniem eiro, un tirgus dalībnieki prognozē, ka pieejamie līdzekļi varētu tikt apgūti ļoti strauji.
Kam pievērst uzmanību, apdrošinot elektroauto?
Jaunie auto mūsdienās ir aprīkoti ar dažādiem risinājumiem, kas uzlabo braukšanas ērtību un arī drošību. Tajos ietilpst tādas tehnoloģijas kā automātiskā bremzēšana, joslas asistenti, aklo zonu uzraudzība un uzlabotas gaisa spilvenu sistēmas un vēl, un vēl. Tas padara ceļu satiksmi drošāku, bet automašīnas tehnoloģiski komplicētākas un nereti arī dārgākas – tas attiecas arī uz situācijām, kad pēc negadījuma auto nepieciešams remontēt un aizvietot šos tehnoloģiskos palīgus. Apdrošināt elektroauto ir prātīga doma.
Tāpat kā jebkuram automobilim, arī elektroauto ikdienā var gadīties dažādas situācijas – no akmens sasista vējstikla un virsbūves skrāpējuma stāvvietā līdz nopietnākiem ceļu satiksmes negadījumiem. Swedbank Apdrošināšanas dati Baltijā rāda, ka izmaksātā KASKO vidējā atlīdzība elektroauto ir aptuveni par 20% lielāka nekā iekšdedzes dzinēju automobiļiem. To ietekmē gan šo auto uzbūve, gan remontdarbu specifika, sevišķi gadījumos, kad ir jāaizvieto bojāta baterija.
«Kā jebkuram tehnoloģiski modernam automobilim, arī elektroauto remonts pēc negadījuma var būt dārgāks. Būtiskākais ir izvēlēties apdrošināšanas segumu, kas atbilst konkrētā auto lietošanai un nodrošina visaptverošu aizsardzību dažādās situācijās. Saprotot, ka auto baterija ir viena no būtiskākajām izmaksu pozīcijām, noteikti ir vērts pievērts uzmanību tam, kā izvēlētā apdrošināšanas polise to sedz,» skaidro Dzintars Kalniņš, Swedbank apdrošināšanas jomas vadītājs.
Kopumā tirgus tendence ir skaidra — elektroauto Latvijā no alternatīvas kļūst par ikdienas realitāti, un šo pārmaiņu pamatā arvien biežāk ir praktiski ikdienas aprēķini.
