Rīga +9°C 
Bažām zināms pamats ir gan – vairākums magnoliju, sevišķi agrās jaunības posmā, no praktiskā ziemcietības viedokļa raugoties, nav paši piemērotākie kokaugi audzēšanai Latvijā. No visām 80 magnoliju ģints sugām, kuru dzimtene ir Ziemeļamerikas dienvidos, dienvidaustrumos un Dienvidaustrumu Āzijas tropos un subtropos, Latvijā var augt tikai dažas.
Jo tālāk uz ziemeļiem, jo mazāks magnolijas augums. Pat tās, kuras dzimtenē aug kā palieli koki, pie mums var būt zems krūms – arī tāpēc, ka ziemā galotne un dzinumi apsalst un vienkārši netiek uz augšu. Ne velti pie mums pavasaros smaržo ievas un ceriņi, bet krietna koka lielumu sasniegušas ne pārāk daudzas magnolijas. Zināmākās, senākās un dižākās no tām Rīgā – kobus magnolija Operas skvērā pie Nimfas strūklakas, gurķu magnolija parkā, pretī ēkai Kronvalda bulvārī 4. Un, protams, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, kur ir Latvijā senākā magnoliju kolekcija.
Ja gribi krāšņo magnoliju arī savā sētā
Lielākā daļa kociņu, ko pie mums pārdod, ir vesti no ārzemēm, un pēdējos gados krietni mainījies to sortiments. Senāk lielākoties varēja nopirkt kobus magnolijas ar baltiem, vienkāršiem ziediem, kas ir mūsu apstākļos vienas no izturīgākajām. Tagad – dažnedažādas šķirnes gan ar dažādu toņu rozā, tumši sarkaniem, dzelteniem un pat pildītiem ziediem. Un, ko nevar nopirkt uz vietas, to var pasūtīt no ārzemju audzētavām.
