Santa.lv
  • Ķirbis nav tikai svētku dekorācija. Kā to pilnvērtīgi izmantot virtuvē?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    27.10.2026
  • Elīza Paula Vegnere
    Foto: Bee Felten-Leidel / Unsplash
    Halovīna laikā ķirbim uzmanības netrūkst – tam piešķir acis, smaidu un goda vietu pie mājas durvīm vai uz palodzes. Taču, tiklīdz svētki beigušies, rodas praktisks jautājums: ko darīt tālāk? Lai gan oranžais rudens simbols nereti savu dzīvi noslēdz atkritumu tvertnē, ar gudru pieeju ķirbis var kļūt par lielisku un gardu maltītes sastāvdaļu.

    Jau ķirbja grebšanas brīdī varam parūpēties, lai pēc iespējas mazāk no tā nonāktu atkritumos. Izņemot ķirbja iekšpusi, līdz ar sēklām nereti tiek izgrebts arī krietns daudzums ēdamā mīkstuma. Tā vietā, lai to vienkārši izmestu, svaigo un stingro mīkstumu atdaliet no sēklām un šķiedrām. No tā var pagatavot sukādes, to var izcept vai novārīt un sablendēt biezenī, kas vēlāk lieliski noderēs zupām, pankūkām un kūkām. Savukārt sēklas var noskalot, izžāvēt un apgrauzdēt pannā vai cepeškrāsnī.

    Svarīgi: uzturā izmantojiet tikai tās daļas, kas atdalītas grebšanas brīdī un uzreiz uzglabātas vēsumā. Ja izgrebtais ķirbis ar svecīti jau vairākas dienas stāvējis ārā vai istabas temperatūrā, tā mīkstums pārtikā vairs nav drošs – to atliek vien nodot kompostam.

    Mazas pārmaiņas ar lielu nozīmi

    Pārtikas izšķērdēšana ir krietni lielāka problēma, nekā ikdienā mēdzam domāt. Saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas datiem 2024. gadā Latvijas mājsaimniecībās uz vienu iedzīvotāju radās vidēji 85,8 kilogrami pārtikas atkritumu. Izmetot ēdienu, zudumā iet ne tikai pats produkts, bet arī tā audzēšanai, transportēšanai un pārstrādei ieguldītie resursi.

    Rudens ir īstais brīdis, lai uzturā dotu priekšroku vietējiem sezonālajiem produktiem. Ķirbis tam ir lielisks piemērs – to plaši audzē Latvijā, tas ir daudzveidīgi izmantojams virtuvē un pareizos apstākļos labi uzglabājas mēnešiem ilgi. Lai mazinātu pārtikas atkritumu daudzumu, nav nepieciešams kardināli mainīt dzīvesveidu – pietiek ar dažu vienkāršu paradumu ieviešanu.

    Kā ikdienā samazināt pārtikas atkritumus?

    • Plāno pirkumus. Pirms došanās uz veikalu pārskati ledusskapja un plauktu saturu un izveido sarakstu. Tas pasargās no impulsīviem pirkumiem un lieku krājumu veidošanas.
    • Lieto pārpalikumus radoši. Pāri palikušos dārzeņus pārvērt zupās, sautējumos vai mērcēs, bet nogatavojušos augļus liec smūtijos un biezpiena sacepumos.
    • Sasaldē to, ko nepaspēsi apēst. Piemēram, ķirbja biezeni sadali pa porcijām un liec saldētavā – tas būs gatavs pamats ātrām vakariņām citā reizē. Tāpat var rīkoties ar ogām, zaļumiem un maizi.
    • Pievērs uzmanību uzglabāšanai. Pareiza temperatūra un iepakojums paildzina produktu svaigumu. Ledusskapī priekšplānā vienmēr novieto produktus, kuriem drīzumā beidzas derīguma termiņš.
    • Šķiro neizbēgamos atkritumus. Mizas, ķirbja kātiņu un neizmantotās šķiedras kompostē vai izmet brūnajā bioloģisko atkritumu konteinerā, tādējādi ļaujot resursiem atgriezties dabiskajā apritē.

    Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti