Rīga +14°C 
Kārpu raksturīga pazīme ir mazi melni punktiņi uz to virsmas. Pēdu kārpas var sajaukt ar varžacīm. Varžacis veidojas spiediena un berzes rezultātā kā sabiezējumi, mazie, melnie punktiņi parasti nav redzami, un ādas līnijas bieži nav pārtrauktas, bet turpinās pāri sabiezējumam.
Kā kārpa var maskēties arī ļaundabīgi veidojumi, tāpēc bez pārliecības, ka tā patiešām ir kārpa, to nevajadzētu likvidēt pašai.Viena kārpa vienmēr ir aizdomīgāka, nekā vairākas un līdzīgas.
Jo cilvēks vecāks, jo piesardzīgākam ar kārpām jābūt.
Visbiežākais kārpas līdzinieks ir plakanšūnu karcinoma, kas var izskatīties kā ciets, raupjš, zvīņains vai kreveļains izaugums ar pārragotu virsmu. Kārpveidīgu veidojumu mēdz atgādināt arī amelanotiskā melanoma, kas ir melanomas forma bez pigmenta. Līdzīga kārpai vecākiem cilvēkiem var izskatīties aktīniskā keratoze, kas ir saules bojājumu radīts pirmsvēža stāvoklis un atgādina raupju zvīņainu plankumu.
Lai gan lielākoties kārpu var atpazīt tikai pēc apskates, dermatologs parasti to aplūko ar dermatoskopu, bet, ja diagnoze nav pilnībā skaidra vai pastāv aizdomas par citu ādas veidojumu, veic biopsiju, paņemot mazu kārpas gabaliņu mikroskopiskai analīzei.
Kā cīnīties ar kārpām mājas apstākļos, un kad tomēr labāk doties pie dermatologa? Kādi citi veidojumi var maskēties kā kārpas? To uzzini šajā rakstā:
