Rīga +10°C 
Kaķu pasaulē sastopami visdažādākie kažoka raksti – no plankumainiem līdz dūmakaini violetiem toņiem – taču īpaši reti un fascinējoši ir tā sauktie divkrāsainie purniņi, kas bieži tiek saistīti ar noslēpumaino parādību – himerismu.
Kas īsti ir kaķis-himera?
Himerisms ir ģenētisks stāvoklis, kad vienā organismā līdzās pastāv divas atšķirīgas šūnu līnijas – tātad vienā kaķī dzīvo divi dažādi ģenētiskie kodi. Tas var notikt pavisam agrīnā embrija attīstības stadijā, kad divi apaugļoti embriji saplūst vienā. Rezultātā piedzimst viens kaķis ar četrkāršu ģenētisko mantojumu. Šāda saplūšana var radīt iespaidīgu efektu – seja sadalās divās krasi atšķirīgās krāsās, it kā vienā ķermenī būtu saplūduši divi kaķi. Dažos gadījumos himeriskiem kaķiem novēro arī heterohromiju – acis dažādās krāsās –, kas vēl vairāk pastiprina šo unikālo izskatu.
Nosaukums himera aizgūts no sengrieķu mitoloģijas radījuma – būtnes ar lauvas ķermeni, kazas galvu un čūskas asti. Mūsdienās šis termins tiek lietots, lai apzīmētu gan dzīvniekus, gan cilvēkus ar vairāk nekā vienu DNS komplektu.
Vai visi divkrāsu purniņu kaķi ir himeras?
Nē – un te sākas interesantākais. Ne katrs kaķis ar perfekti sadalītu purniņu patiesībā ir himera. Līdzīgu efektu var radīt arī pavisam dabiskas krāsojuma ģenētikas īpatnības, īpaši tādās krāsu kombinācijās kā kaliko (trīskrāsu kaķi – balts, melns un oranžs), bruņurupuča raksts (melna un rudi brūna sajaukums ar vai bez baltā).
Šiem kaķiem krāsu sadalījums var būt tik simetrisks, ka vizuāli tas atgādina himerismu, lai gan ģenētiski tas ir cits mehānisms.
Vienīgais drošais veids, kā apstiprināt himerismu, ir DNS analīze.
Kāpēc šī mutācija biežāk sastopama mātītēm?
Kažoka krāsu gēni kaķiem atrodas X hromosomā. Tā kā mātītēm ir divas X hromosomas, tās var kombinēt krāsas daudzveidīgāk nekā tēviņi, kuriem ir tikai viena X hromosoma. Tāpēc lielākā daļa trīskrāsu un bruņurupuča raksta kaķu ir mātītes, izteikti kontrastaini un sadalīti krāsojumi biežāk parādās tieši viņām. Interesanti, ka tēviņi ar šādu krāsojumu ir ļoti reti un bieži vien saistīti ar ģenētiskām īpatnībām. Tieši tāpēc tie tiek uzskatīti par īpaši neparastiem un unikāliem.
Uzmanības centrā
Cik bieži piedzimst kaķi-himeras?
Patiesas himeras ir ārkārtīgi retas – aptuveni viens gadījums uz 300 000 kaķu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa interneta slavenību ar sadalītām sejām patiesībā nav himeras, bet gan ģenētiski interesanti, taču parasti kaķi. Visbiežāk šādas vizuālās īpatnības novēro bezšķirnes mājas kaķiem, kaliko (calico cat) un bruņurupuča krāsojuma kaķiem, retāk – noteiktās šķirnēs, piemēram, britu īsspalvainajiem vai persiešiem, ja tiem ir attiecīgais krāsu gēnu komplekts.
Anomālija vai dabas dāvana?
No zinātniskā viedokļa himerisms tiek uzskatīts par attīstības anomāliju. Taču tas nebūt nenozīmē ko negatīvu. Gluži pretēji – šie kaķi bieži ir ar labu veselību un spēcīgu imunitāti, dzīvespriecīgi, gudri un viegli apmācāmi. Daudzi audzētāji un saimnieki atzīst, ka šādi kaķi neatšķiras ar īpašām kaprīzēm – viņiem nav nepieciešama specifiska aprūpe. Himerisms nav šķirne, bet gan unikāla ģenētiska sakritība.
Vai iespējams selekcionēt himeru?
Diemžēl vai par laimi – nē. Himerisms nav kontrolējams vai apzināti izraisāms process. Tas notiek nejauši un ļoti reti, kad divi embriji saplūst vienā. Tāpēc katrs šāds kaķis ir patiesi unikāls – neatkārtojams dabas eksperiments.
