Agrs rudens Latvijā nozīmē vienu – dārzos un pagalmos ābolu ir vairāk, nekā spējam apēst. Visus uzreiz notiesāt? Diez vai. Glabāt līdz pavasarim? Ne katram ir tādas iespējas. Tāpēc daļa ābolu nonāk sulā, ko labprāt malko gan pieaugušie, gan jaunieši, kuriem sulas glāzes izdzeršana bieži šķiet ērtāka par paša ābola graušanu. Un te jau rodas jautājums – vai svaigi spiesta ābolu sula tiešām ir tik veselīga, kā mums gribētos domāt?
Ābols ir rudens supernašķis vairāku iemeslu dēļ, skaidro Lolita Neimane, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura studiju programmas Uzturs un akadēmiskās maģistra studiju programmas Uzturzinātne direktore. Pirmkārt, tas ir sezonāls Latvijas produkts, atšķirībā no banāniem, kivi un citroniem, kuri pie mums atceļojuši no ārzemēm. Arī attiecībā uz cukura daudzumu ābols ir labs našķis, lai gan konkrētais cukura daudzums vienā ābolā atkarīgs arī no šķirnes. Taču ābolu galvenā vērtība slēpjas polifenolos, antioksidantos, kas atrodas tieši miziņā un zem tās. Tieši tāpēc savus mājas ābolus nekad pirms ēšanas nevajag mizot, bet gan ēst tā, lai paliek tikai kātiņš.
Tiesa, lai arī veselīgs auglis, ar ābolu ēšanu nevajadzētu pārlieku aizrauties. Kā skaidro Neimane, veselīga uztura ieteikumi nosaka, ka dārzeņiem un augļiem ēdienkartē jāsastāda piecas porcijas dienā – tātad, piemēram, jāapēd trīs porcijas dārzeņu un divas – augļu. «Taču noteikti nevēlos teikt, ka rudenī dienā nevaram ēst vairāk par diviem āboliem,» saka diētas ārste. «Tie var būt arī vairāki augļi dienā, taču jāņem vērā arī savs ķermeņa masas indekss. Cilvēkiem ar aptaukošanos nevajadzētu pārspīlēt ar saldu ābolu ēšanu, un drīzāk raudzīties uz citiem sezonālajiem labumiem – gurķiem un tomātiem.»
Savukārt virzoties soli tālāk un no āboliem izspiežot sulu, jāsaprot, ka tas ne tuvu vairs nav tas pats veselīgais našķis.
«Es par sulām jau sen esmu skeptiska, lai gan vēsturiski populāras bijušas visādas sulu kūres,» stāsta Neimane. «Patiesība ir tāda, ka
no sulas tu paēdis neesi, taču kalorijas un cukuru esi saņēmis daudz.
Godīgi varu teikt: sulas nesaredzu kā veselīgu našķa alternatīvu. Tiesa, citi uztura principi attiecas uz pacientiem ar smagām saslimšanām, onkoloģiskām slimībām.»
«Litrā ābolu sulas var būt pat līdz 70 gramiem fruktozes. Mūsdienās fruktozi jeb augļu cukuru uzskata par vienu no galvenajiem riska faktoriem 2. tipa cukura diabēta, podagras un taukainu aknu attīstībā. Ja agrāk valdīja uzskats, ka fruktoze ir augļu cukuriņš un dikti laba, tad šobrīd vairs nē. Svarīgi uzsvērt, ka runa ir par dzidru ābolu sulu bez biezumiem, jo tieši biezumi ir tie, kur palikušas šķiedrvielas un labās pektīnvielas. Taču izspiedas ir tieši tas, ko, taisot sulas, vienkārši izmet ārā. Es gribētu pat ābolu un ābolu sulu salīdzināt tā: kartupelis un kartupelis frī. Jā, nedaudz pārspīlēti, taču ābols un ābolu sula noteikti nav viens un tas pats. Dažreiz klausos, ka cilvēki saka: «Jā, man ir savs ābeļdārzs, un katru gadu izspiežu 300 litrus sulas, un tad visu ziemu dzeru.» Tas noteikti ir pārspīlēti!»
Ja uz litru fruktoze var būt līdz 70 gramiem, tad palielā sulas glāzē – ap 20 gramiem augļu cukura. «Un tas ir ļoti daudz!» saka ārste.
«Un jāsaprot arī šāda atšķirība: piemēram, ēdot ābolu, mēs to pasmaržojam, lēnām sakošļājam. Taču sulu izdzeram burtiski pusminūtes laikā. Arī tas ir svarīgi, jo ogļhidrāti sāk šķelties jau mutes dobumā. Taču sula vienkārši, tā teikt, ielīst mūsu vēderā. Lēna, apzināta ēšana ir ļoti svarīga, jo tā veidojas arī sāta sajūta.»
Ārste novērojusi, ka jauniešu vidū pašlaik uztura tendences nereti ir diametrāli pretējas. Kamēr vieni uz pilnu klapi iegājuši veselīgajā dzīvesveidā un jau pirmdien zina, ko ēdīs piektdienas vakariņās, otra puse piekopj mazkustīgu dzīvesveidu un ēd ultra pārstrādātu pārtiku (čipsus, zivju pirkstiņus, picas, šokolādi), nereti izvēloties ēst ārpus mājas un paši gatavojot ļoti maz.
Taču pašlaik visiem būtu jāizmanto tas, ka pienākuši Latvijas dabas velšu supermēneši. Tātad: gardi var pagatavot visus vietējos dārzeņus – kā burkānus, tā kāpostus un bietes, arī pastinaku. Un tikai pēc tam, kad simtprocentīgi izbaudīts savs, atgriezties pie citu valstu augļiem.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Uzmanības centrā






































































































































































