Pieredzē un padomos dalās Evita Gūtmane, Dzērvju tomātu saimniece.
Fotogrāfijas, ko šoreiz rādām, Evitas siltumnīcās uzņemtas 8. septembrī – tāda ir žurnāla ražošanas specifika. Un tad izskatās, ka visu to tomātu bagātību divu cilvēku – Evitas un viņas vīra Edgara – spēkiem nav iespējams ne nokopt, ne apkopt. Bet ir – jo augsne arvien ir tīra, bez nevienas nezālītes, vecākās lapas un noražojušie ķekari apgriezti.
Bet Evita tikai pasmejas – pēc mēneša par to vairs būs tikai atmiņas un pēdējie ķekari stublāju galos.
Viss būs novākts, aizvests uz tirdziņiem vai pārstrādāts – gardā sulā, kaltētos tomātos eļļā, kas papildināti ar ķiplociņu un timiānu un sapildīti burciņās, modīgajā kaltētu tomātu pesto un vecajos labajos tomātos želejā… Un arī pavisam mūsdienīgā našķī – liofilizētos jeb saldējot kaltētos tomātos. Pēc svara un struktūras tomātu šķēlītes, piedodiet, atgādina putuplastu – tikpat vieglas un kraukšķīgas.
Taču saglabājušas šķirnei raksturīgo krāsu, lai gan tā kļuvusi mazliet bālāka, un arī tomātu garšu. Našķis gandrīz bez kalorijām, labi graužams čipsu vietā, skatoties sporta pārraidi vai seriālu.









































































































































































