Savu dzīvesbiedri Ievu aktieris apprecēja pēc septiņu gadu kopdzīves. «Man bija svarīgi apprecēties. Jo, ja kaut kas notiek, ir labi, ja īpašumtiesības ir juridiski sakārtotas.
Turklāt tagad es varu teikt – tā ir mana sieva, nevis draudzene,»
intervijā žurnālam IEVA savulaik atzina Auziņš. Viņam šī ir otrā laulība. «Paradoksāli, bet mūsu attiecībās maz kas ir mainījies. Tik daudz kas ir atkarīgs no tā, vai attiecībās satiekas tādi raksturi, kuri spēj viens otru papildināt, vai ne. Ieva to māk,» sapratis Ivars.
Viņa sieva ir 16 gadus jaunāka, taču vecuma atšķirību Ivars nekad neesot izjutis. «Jebkuri divi cilvēki ir kā uzgriežņi ar skaldnītēm. Lai viņi varētu sarunāties, jāmāk pagriezties vienam pret otru ar skaldni, kas abiem ir izgaismota. Tikai tā vienam ar otru ir interesanti un var otru saprast. Bet, lai pagrieztos viens pret otru, ir jāiegulda enerģija,» uzskata Auziņš. «Nereti cilvēks, sakot, ka viņam ir tās pašas intereses kā otram, melo. Un tad pēc kaut kāda perioda nāk vilšanās. Liekulība jāiemācās atpazīt,» pārliecinās ir viņš.
«Mēs abi ļoti labi mācāmies viens no otra.
Un es tiešām neklusēšu par to, kas man nepatīk.
Taču līdz pat šai dienai mācos to pateikt tā, lai otru neaizvainotu. Ir ļoti grūti piedzemdēt gludi. Un man vienmēr bijis bail no vieglām dzemdībām (attiecībām), kurās viss iet tā kā pa sviestu. Cilvēki vienkārši tā nav uzbūvēti. Jebkurā jomā ir ļoti smagi un arī ļoti viegli brīži. Jābūt gan kritumiem, gan kāpumiem,» pārliecināts ir Ivars.



































































































































































