Rīga +9°C 
Vieta ir unikāla ar to, ka tajā ir saglabājušās smalkākās kādreizējā interjera nianses. Ieeja ir daudzstāvu mājā, kur pat kāpņutelpā ir autentisks pilnīgi viss, sākot no sienām, durvīm un grīdas seguma – vecā linoleja, un beidzot ar elektrības kasti, kura nav piedzīvojusi nekādu modernizāciju. Jau mērojot ceļu līdz augšstāvā esošajai ēdnīcai, izdodas sajust cita laikmeta elpu. Pat smarža gaisā atsaucot atmiņās pagātni.
Edgars rāda, kā izskatās iekšā. Video redzama liela kopīga zāle, vienkārši balti griesti, ģeometriskas – taisnstūrveida formas – lampas. Dizains saglabāts kā kādreiz – utilitārs, funkcionāls. Vienkārši koka galdi ar metāla kājām un ar sarkanu dermatīnu apvilkti krēsli. Grīda klāta ar autentisku nodilumizturīgu linoleju, telpā ir arī vienkārša krāsojuma sienas kādreiz tik izplatītajā zaļajā tonī. Ēdienu pasniedz biezos, baltos pelēcīga porcelāna šķīvjos. Paplātes ar stikla vitrīnās izvēlētu ēdienu ceļo pa garām metāla sliedēm.
«Autentiskākā vieta, kādā esmu bijis,» saka Edgars. Nesen ēdnīca esot nosvinējusi 54. gadadienu kopš pastāvēšanas.
Edgars pats stāsta, ka par 3,80 eiro esot paēdis zupu, otro ar gaļu un kāpostu salātiem. Porcija bijusi laba izmēra un viņš paēdis visnotaļ labi.
«Stilīgi, un garšīgi. Man ļoti patīk. Porcijas labas un cena laba,» viņš saka.
Salīdzinājumam – kādā krogā Rīgā par tādu pašu summu nesen viņš varējis nobaudīt vien dzērienu. Taču bez pusdienām ēdnīcā esot pieejami arī citi tā laika gardumi, piemēram, belaši.
Kā Edgaram pastāstīja turpat ēdnīcas telpās esošie darbinieki, šī vieta ar nosaukumu Pusdienu ēdnīca Jelgavā atrodas jau 50 gadus. Tajā varot nolīgt arī telpas banketiem, kāzām un citiem svinīgiem pasākumiem. Ēdnīca bija izveidota bijušās Lauktehnikas rūpnīcas darbiniekiem. Kādreiz otra filiāle šai pašai ēdnīcai atradusies arī turpat pāri ielai – Jelgavas cukurfabrikas darbiniekiem.
Edgars stāsta, ka unikālā vieta atrodas Jelgavā pie dzelzceļa pārbrauktuves un nezinātājam neesot nemaz tik viegli to atrast. Tāpēc viņš lūdz sekotājus padalīties ar norādēm. «Braucot pa Bauskas ielu, nogriežas uz Vēja ielu, tur tāds padomju rūpnīcu rajoniņš, labajā pusē vienā no ēkām,» raksta kāds komentētājs. Vēl kāds norāda, ka ēdnīca atrodas netālu no Cukurfabrikas dzelzceļa pieturas. Vēl kāds raksta, ka precīza atrašanās vieta ir Aviācijas 8, Jelgava un ieeja ir no Garozas ielas.
Jelgavniece Inguna raksta, ka ēdnīcā pabijusi pāris reizes, tā viņai ļoti atgādinot bērnības ēdnīcas. «Ļoti garšīgi (jā, bez mūsdienu šika, ar veco interjeru), bet šādas vietas vajag atstāt. Bērnības atmiņas un galvenais, ka garšīgi un lēti. Bija brīdis, kad no darba sūtījām cilvēku uz šo ēdnīcu pēc pusdienām. Cerams, ka ļaus vēl ilgi pastāvēt. Kaut vai lai daudzi aizvestu bērnus un mazbērnus uz šo eksotisko (pēc mūsu tagadējiem parametriem) vietu,» viņa raksta.
Kopumā Edgars ieraksts izpelnījies milzīgu sekotāju iesaisti. Tam ir vairāk nekā 300 komentāru. Daudz slavē gan pavāra darbu, gan iespēju paēst par tik demokrātisku cenu. Citi stāsta, kur vēl Latvijā ir līdzīgas vietas, kurās saglabājusies pagātne.
Rolands komentārus iesaka kafejnīcu Vēsma Alūksnē, kurā viņš, ieturot maltīti, atgriezies 90. gados. Arī Santa.lv tur pabija 2023. gadā un var apliecināt – ēdieni ir baudāmi un cenas tiešām demokrātiskas.
«Arī Talsu bijušajā lauktehnikā ir tāda ēdnīca, tikai stipri mazāka. Bet ēdieni tur ir izcili, un cenas lētas. Pa pieciem eiro var pilnu punci pieēst, ka pat vakariņas nav jāēd!» raksta vēl kāda zinātāja.
Ādažos esot Podnieku ēdnīca, kurā saglabāts tradicionālais padomju ēdnīcas stils, tur pārdevēja skaitīšanai izmantojot skaitīkļus. Pirms diviem gadiem šī vieta atzīmēja 40 gadu pastāvēšanas jubileju. Tikmēr Ventspilī, Medņu ielā 40, atrodama vēl kopš padomju laikiem saglabājusies autentiska ēdnīca retro stilā ar nosaukumu Liedags, kas savu darbu sāka vēl padomju laikā kā netālu esošās rūpnīcas ēdnīca. Mūsdienās tā saglabājusi tā laika vizuālo veidolu.
Tāpat ceļošanu laikā var piedzīvot Lubānas patērētāju biedrības ēdnīcā-bārā Oskara Kalpaka ielā 5, Lubānā. Tā ir sena ēdnīca ar tradicionālu pašapkalpošanās noskaņu un vienkāršiem, sātīgiem ēdieniem.
Līga raksta – arī Kandavā ap pusdienas laiku var iestāties rindā ēdnīcā Kā mājās. Lai gan telpa esot daudz mazāka, autentisks interjers, kā arī garšīga un lēta virtuve saglabājusies.
Laika mainās, ēšanas paradumi arīdzan, taču laikā, kad viss kļūst dārgāks, arvien augstākā vērtē ir laba maltīte par samērīgu cenu. Cilvēku aktīvā dalīšanās ar vietām, kur var paēst par demokrātiskām cenām, liecina – kārtīga maltīte, vienkāršs, bet gards ēdiens joprojām ir cieņā. Iespējams, vienkāršība ir iemesls, kādēļ cilvēki šādās vietās atgriežas atkārtoti ne tikai paēst, bet arī uz brīdi atgriezties laikā, kad viss bija citādi.
