Rīga +9°C 
Bet vai pasaule bez šiem radījumiem kļūtu labāka? «Nē, pilnīgi visi kukaiņi ir vajadzīgi,» uzsver dabas izglītības speciāliste Jolanta Bodniece, kliedējot populāro mītu, ka no atsevišķām sugām cilvēce un daba varētu mierīgi atbrīvoties. Katrai mazajai radībai ir savs konkrēts uzdevums, un dabā jēdziens «bezjēdzīgs kaitnieks» vienkārši nepastāv.
Mizgrauzis un tā personīgā «policija»
Cilvēka acīs astoņzobu mizgrauzis ir kaitnieks, taču dabas procesos tas pilda neaizstājamu funkciju. Kā skaidro Jolanta Bodniece, šis mazais kukainis patiesībā palīdz meža ekosistēmai: «Šie kukaiņi palīdz atbrīvoties no veciem, nogāztiem kokiem, lai dotu iespēju augt jauniem.» Mizgrauzis savā nodabā darbojas kā dabisks meža atjaunošanas mehānisms.
Bieži rodas jautājums – ja jau šis kukainis ir tik noderīgs, kāpēc tas spēj nodarīt tik lielus postījumus? Eksperte atgādina, ka dabā viss ir pakārtots līdzsvaram, un tam jau ir paredzēts dabisks regulācijas mehānisms: «Mizgraužu skudrulītis ēd astoņzobu mizgraužu oliņas, lai viņu nebūtu pārāk daudz, kas citādi jau slikti ietekmētu mežu.»
Kamēr viens kukainis palīdz tikt vaļā no vecās koksnes, otrs neļauj tam pārlieku savairoties. Cilvēka uzdevums nav šo ķēdi iznīcināt, bet gan ļaut tai funkcionēt.
Ods kā citu sugu pusdienu galds
Vēl lielāku neizpratni ikdienā rada asinssūcēji. Odi un dunduri neapšaubāmi ir vieni no kaitinošākajiem radījumiem, kas ar savu sīkšanu traucē miegu un iekoduši cilvēkam atstāj nepatīkamas, niezošas pumpas.
Tomēr dabas izglītības speciāliste aicina uz šiem kukaiņiem paskatīties plašāk par savu personīgo diskomfortu: «Lai gan cilvēcei tie šķiet viskaitinošākie radījumi, arī odiem un dunduriem ir ārkārtīgi svarīga loma dzīvnieku pasaulē — tie kalpo par barību neskaitāmām citām būtnēm.» Ja no šīs ķēdes pazustu odi, bez iztikas paliktu zivis, kuras pārtiek no to kāpuriem, kā arī putni un sikspārņi, kuriem šie kukaiņi ir galvenais barības avots mazuļu audzināšanas laikā.
Kritis koks kā meža «daudzdzīvokļu māja»
Cilvēkam bieži šķiet, ka sakopts mežs ir tīrs mežs – bez kritalām, sausokņiem un trūdošiem zariem. Taču eksperte uzsver, ka mežā ir būtiski atstāt dabisko vidi neskartu, ja vien nogāzies koks nerada tiešus draudus drošībai vai dzīvesvietai.
«Ja mežā ir vecs, nogāzies koks, tā ir ne tikai jauna barība daudziem meža iemītniekiem, bet arī mājas. Daudzi tur mitinās tieši tāpat kā cilvēki Rīgas rajonu daudzdzīvokļu ēkās,» salīdzina Jolanta Bodniece. Trūdošā koksne rada mājvietu un dzīves telpu simtiem sīku organismu.
Šis process tiešā veidā ietekmē arī to, ko meklējam mežā rudenī. «Kad pienāk sēņu sezona, arī sēnēm ir vajadzīga noteikta vide, lai tās varētu augt. Katram meža iemītniekam ir savs uzdevums sagatavot vidi citiem augiem un būtnēm,» skaidro speciāliste. Bez kukaiņiem, kas sadala koksni un irdina augsni, sēņotāji pie pilniem groziem netiktu.
«Kas par maz, tas par skādi»
Mēs esam pieraduši pie teiciena «Kas par daudz, tas par skādi», taču Jolanta Bodniece atgādina otru šīs monētas pusi: dabā tieši tāpat strādā likums «Kas par maz, tas par skādi».
«Ir ļoti būtiski saprast, kurā brīdī drīkst iejaukties dabas norisēs un kurā nē. Ja mums kaut kas šķiet lieks, kādai citai būtnei tā ir barība vai mājas,» rezumē dabas izglītības speciāliste. Nākamreiz, kad mežā gribas nopūsties par dunduru, kaitinošām briežutīm vai apsūnojušu, trūdošu baļķi sēņu taciņas malā, der atcerēties – tieši šī šķietamā «nekārtība» uztur mežu dzīvu.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
