Rīga +11°C 
Praktiskus un tautas ticējumos balstītus padomus mājokļa pasargāšanai apkopojuši Bonava Latvija eksperti.
Ķiploks pie durvīm – drošībai un sirdsmieram
Vēl ilgi pirms grāfs Drakula kļuva par kinozvaigzni, ķiploks jau bija iemantojis nelāgu slavu raganu, vampīru un citu mošķu aprindās. Iespējams, pie vainas tā spēcīgais aromāts un plašais lietojums tautas medicīnā.
Ja reiz ķiploks palīdz cīnīties ar dažādām kaitēm, kāpēc gan lai tas nepasargātu arī no ļaunajiem gariem?
Arī latviešu folklorā sastopams ticējums, ka no ķiplokiem baidās ļauni gari, savukārt citviet Eiropā ar tiem centās atbaidīt raganas, vampīrus un citus mošķus. Tāpēc veļu laikā pie ārdurvīm vērts piekārt ķiploku virteni – ja nu kāds nelūgts viesis no viņsaules tomēr ieplānojis apciemot. Tiesa, ķiploku aromāts var likt pārdomāt ciemošanās plānus arī gaidītiem viesiem.
Sāls uz palodzes – lai nelabais paliek aiz sliekšņa
Ja ķiploku aromāts neiet pie sirds, cīņā pret nelūgtiem viesiem no viņsaules var iesaistīt vēl kādu virtuves sabiedroto – sāli. Senatnē tai piedēvēja ne vien spēju uzlabot ēdiena garšu, bet arī atvairīt ļaunos garus, burvestības un nelaimes. Dažādu tautu ticējumos sāli mēdza kaisīt pie durvju sliekšņa un logiem, veidojot simbolisku aizsargbarjeru, kuru nelabais neuzdrošinās pārkāpt.
Arī mūsdienās šo paņēmienu var izmēģināt, novietojot nelielu trauciņu ar sāli uz palodzes vai pie ārdurvīm.
Tiesa, ar sāls daudzumu nevajadzētu pārspīlēt un to bārstīt pa visu mājokli – citādi problēma būs nevis sastapšanās ar spoku, bet gan sabojāta grīda un neplānots remonts.
Pīlādža zars – apsardze bez abonēšanas maksas
Latviešu folklorā pīlādzim izsenis piedēvētas īpašas aizsargājošas spējas – ticēja, ka tas spēj atvairīt ļaunu aci, burvestības un dažādas nelaimes. Mūsu senči pīlādžus lika lietā Līgo vakarā, karinot tos gan pie mājas, gan kūts durvīm, lai no nelabvēlīgiem spēkiem pasargātu kā cilvēkus, tā mājlopus.
Taču nav nekāda iemesla šo seno paņēmienu atstāt tikai vasaras saulgriežiem – arī veļu laikā pīlādža zars var kļūt par simbolisku mājokļa sargu. Atliek vien piekārt to pie ārdurvīm vai novietot vāzē uz palodzes. Un, ja pārdabiskie spēki tā arī neuzrodas, vismaz būsiet tikuši pie glīta rudens dekora.
Kā kopā ar putekļiem neaizslaucīt laimi?
Izrādās, ka senie latvieši zinājuši, kā mājas uzkopšanu atlikt ar tīru sirdsapziņu. Tautas ticējumi brīdina, ka pēc saulrieta grīdu slaucīt nevajagot, jo kopā ar putekļiem no mājas varot izslaucīt arī laimi, svētību un pārticību. Veļu laikā, kad tumsa iestājas jau pēcpusdienā, šo tradīciju ievērot var būt īsts izaicinājums, taču senču ticējumi atgādina, ka mājas labklājība reizēm ir svarīgāka par nevainojamu kārtību.
Veļiem klāts galds – galvenais neaizmirst viesus pavadīt
Atšķirībā no nelūgtiem ciemiņiem no viņsaules senču veļus latvieši uzņēma ar pienācīgu cieņu un viesmīlību. Tiem klāja īpašu mielastu, galdā ceļot dažādus ēdienus un simboliski aicinot aizgājējus pacienāties.
Ticēja, ka šāda godināšana nesīs saimei svētību un pārticību.
Taču arī viesmīlībai bija savas robežas – pēc mielasta veļus vajadzēja izvadīt, lai tie atgrieztos savā pasaulē.
Arī mūsdienās šo tradīciju vērts atcerēties, sarīkojot ģimenes vakariņas, pagatavojot kādu iecienītu senču ēdienu un daloties stāstos par aizgājušajiem laikiem. Tikai neaizmirstiet viesus pienācīgi pavadīt – diez vai kāds vēlas, lai vecvecvectēvs nolemj uzkavēties līdz Ziemassvētkiem!
Lai gan mūsdienās uz senču ticējumiem raugāmies ar zināmu skepsi, vēlme justies labi un pasargāti savās mājās gadsimtu gaitā nav mainījusies, secina eksperti.
Mainījušies vien paņēmieni, kā to panākt. Un, lai arī ķiploku virtenes, sāls šķipsniņas un pīlādžu zari diez vai spēj paveikt brīnumus, tie var kļūt par jautru veidu, kā iepazīt senču tradīcijas un ienest ikdienā mazliet noslēpumainības.
