Santa.lv
  • Sekunde nevērības, mūžību ilgs posts. Kas patiesībā notiek ar tavu «nieku» mežā?

  • SAGLABĀ RAKSTU
    23.10.2026
  • Elīza Paula Vegnere
    Foto: Patrick Pahlke / Unsplash
    Dzēriens izdzerts, uzkodas apēstas, pastaiga turpinās. Bet kas notiek ar iepakojumu, ja tas  paliek zem soliņa vai takas malā? Daži atkritumi dabā saglabājas mēnešiem, citi – pat simtiem  gadu. Turklāt, lai nodarītu kaitējumu apkārtējai videi, tiem nav jāsagaida pat sadalīšanās sākums. 

    Nomest aizņem sekundi. Kas notiek ar dabā atstātajiem atkritumiem? Vai esi kādreiz atstājis aiz sevis atkritumus nodomādams, ka tas jau uz visas pasaules fona tāds nieks vien ir? No cilvēka skatpunkta sīkums. Taču dzīvniekam viens iepakojums var kļūt par slazdu,  bet vējš to no pastaigu takas var aiznest līdz grāvim vai upei. Atkrituma stāsts nebeidzas brīdī, kad  tas pazūd no mūsu redzesloka. 

    Vai atkritumiem ir derīguma termiņš? 

    Interneta meklētājos atrodami dažādi saraksti, kuros katram atkritumam norādīts konkrēts  sadalīšanās laiks. Tomēr dabā nav «taimera», kas visiem atkritumiem laiku skaitītu vienādi. Nozīme  ir materiālam, tā biezumam, saules gaismai, mitrumam, temperatūrai un vietai, kur atkritums  nonācis.  

    Plastmasa var kļūt neredzamāka, nepazūdot 

    Saulē izbalējis un trausls iepakojums var šķist jau gandrīz sadalījies, taču patiesībā plastmasa var  vienkārši sadrupt arvien sīkākās daļiņās, veidojot mikroplastmasu. To savākt ir daudz grūtāk nekā veselu pudeli vai maisiņu. Arī apzīmējums «kompostējams» nenozīmē, ka iepakojumu drīkst atstāt  dabā, jo tā sadalīšanai var būt nepieciešami īpaši apstākļi. 

    Mazs atkritums, lielas sekas 

    Košļājamās gumijas un cigarešu izsmēķi ir vieni no sīkajiem atkritumiem, kas nereti nonāk uz  zemes, nevis atkritumu tvertnē. Izmēra ziņā tie šķiet nenozīmīgi, tomēr arī tie var kaitēt dabas  iemītniekiem. Piemēram, košļājamā gumija var pielipt putnu spalvām un apgrūtināt lidošanu, kā norāda arī savvaļas dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Savukārt cigarešu filtros ir plastmasa, bet  izsmēķos saglabājas nikotīns un citas kaitīgas vielas, kas var nonākt apkārtējā vidē. Tas, ka šie  atkritumi viegli pazūd starp lapām vai smiltīs, nepadara tos nekaitīgus. 

    Kad iepakojums kļūst par apdraudējumu 

    Mežā nomests iepakojums nav tikai vizuāls piesārņojums. Savvaļas dzīvnieki ne vienmēr spēj  atpazīt cilvēku atstāto priekšmetu radītos draudus. Piemēram, putni var nejauši norīt sīkus  plastmasas gabaliņus, savukārt auklas un maisiņu rokturi var sapīties ap dzīvnieku ķermeni,  apgrūtinot pārvietošanos. Tādēļ pat viens nevērīgi izmests iepakojums var radīt nopietnas sekas. Un  tam nav jāguļ dabā gadiem – kaitējums var rasties jau pavisam drīz pēc tā nomešanas. 

    Bet ābola serde taču sadalīsies? 

    Pārtikas atliekas bioloģiski noārdās, taču tas nenotiek uzreiz. Arī tās nav iemesla mest krūmos.  Atstāta pārtika pievilina savvaļas dzīvniekus un var mainīt to uzvedību – tie sāk meklēt cilvēku  atstāto ēdienu.  

    Tukšs sver mazāk  

    Vienkāršākais risinājums ir somā atvēlēt vietu nelielam atkritumu maisiņam – tukšs iepakojums sver  mazāk nekā tad, kad to atnesi.

    Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti