Rīga +9°C 
Uzmanība seniora veselībai jāpievērš, ja viņam vairs nav prieka darīt lietas, kas vēl salīdzinoši nesen šķita aizraujošas, norāda Veselības centru apvienības (VCA) Neiro klīnikas vadītājs, neirologs Jānis Mednieks: «Senioriem ir svarīgi dzīvot kvalitatīvi un savā praksē redzu, ka aptuveni puse no viņiem vecumdienās turpina būt aktīvi, mundri, interesējas un aktīvi iesaistās apkārt notiekošajā. Šiem cilvēkiem ārēji nevar pateikt, kāds ir viņu bioloģiskais vecums, lai gan daļai ir kādas hroniskas saslimšanas un tamlīdzīgi. Savukārt otra puse senioru ir pasīva, izturas ar skepsi pret dažādiem notikumiem, ar laiku mazāk un mazāk rūpējas par sevi – tas lielā mērā nosaka kognitīvās spējas sirmā vecumā.»
Alcheimera slimība ir neirodeģeneratīva slimība, kas lēni un pakāpeniski iznīcina smadzeņu šūnas – tā ir visbiežāk sastopamā demences forma.
Biežāk šī slimība sastopama cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma un, lai nesaslimtu, daudz atkarīgs no tā, cik aktīvi nodzīvoti iepriekšējie 10–15 gadi, cik daudz smadzenes bijušas noslogotas šajā pirmspensijas posmā.
Alcheimera slimības ārstēšanai mūsdienās ir pieejama specifiska terapija, tomēr vislabāk, ja senioram šī slimība neattīstās. Jāatceras, ka liela nozīme ir uzturam, dzīvesveidam. Lai attālinātu alcheimera slimības risku, vēlama Vidusjūras diēta, kurā iekļautas treknās zivis, dārzeņi, augļi, rieksti, piena produkti un citi. Jānis Mednieks rosinot lietot šādu uzturu, atgādina, ka tādējādi seniori palīdzēs ne tikai smadzeņu, bet reizē arī sirds un asinsvadu veselībai.
Neirologs rosina dzīvot pēc principa, ka smadzenēs tiek saglabāts tas, ko ikdienā izmanto. Jo prāts tiek vairāk trenēts ikdienā, jo mazāka iespēja atmiņas traucējumiem.
Īslaicīgu atmiņas pasliktināšanos var izraisīt gan stress, gan reakcija uz emocionālu traumu, gan kāda slimība, gan miega trūkums.
Demence ir kognitīvo spēju zudums tādā mērā, ka tas ietekmē cilvēka spēju pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes un raksturīgāka ir tieši senioriem. Nereti lūzumpunkts ir aiziešana pensijā jeb brīdis, kad tiek pārtrauktas aktīvās darba gaitas. Šajā laikā senioram zūd ierastā dienas kārtība, galvas smadzenes netiek trenētas, tādēļ Jāņa Mednieka ieteikums ir, ja vien iespēja, darba slodzi samazināt pakāpeniski, pamazām to aizstājot ar citām aktivitātēm.
Uzmanības centrā
Svarīgi ikdienas paradumi un pārdomāta medikamentu lietošana
Lai saglabātu asu prātu un labu atmiņu senioru vecumā, būtiska nozīme ir ne tikai fiziskajām un garīgajām aktivitātēm, bet arī sabalansētam uzturam, kvalitatīvam miegam un atbildīgai medikamentu lietošanai, atgādina Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone. Farmaceita praksē nereti redzams, ka seniori ikdienā lieto vairākus medikamentus, tādēļ ir svarīgi regulāri pārskatīt to lietošanas nepieciešamību un iespējamo mijiedarbību.
Atsevišķu medikamentu blaknes var izpausties kā miegainība, reibonis, apjukums vai koncentrēšanās grūtības. Īpaši svarīgi pievērst uzmanību situācijām, kad cilvēks vienlaikus lieto vairākus preparātus, tostarp bezrecepšu zāles un uztura bagātinātājus. Ja senioram rodas atmiņas vai uzvedības pārmaiņas, nevajadzētu patstāvīgi pārtraukt zāļu lietošanu, bet gan konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvērtētu, vai tās varētu būt saistītas ar medikamentiem. Vienlaikus jāatceras, ka uztura bagātinātāji nav universāls risinājums atmiņas uzlabošanai. Vitamīnu un minerālvielu lietošana ir īpaši lietderīga gadījumos, kad konstatēts to trūkums vai ir konkrētas medicīniskas indikācijas. Tāpēc pirms jaunu preparātu iegādes ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, īpaši tad, ja senioram jau ir hroniskas saslimšanas un viņš lieto ikdienas medikamentus.
Rūpes par smadzeņu veselību nozīmē arī rūpes par sirds un asinsvadu veselību. Regulāras pastaigas, daudzveidīgs uzturs, pietiekama šķidruma uzņemšana, labs miegs un socializēšanās ir vienkārši, bet nozīmīgi ikdienas ieradumi. Savukārt, ja senioram vai viņa tuviniekiem rodas bažas par atmiņas pasliktināšanos, svarīgi laikus meklēt palīdzību un neuzskatīt to par neizbēgamu novecošanās pazīmi.
Kad senioram nepieciešama vizīte pie ārsta?
Ģimene, tuvākie draugi un kolēģi pirmie pamana seniora atšķirīgo uzvedību, rodoties aizdomām par demenci, un šādos gadījumos noteikti būtu nepieciešama vizīte pie ārsta. To, ka nepieciešams izmeklēties, senioram vajadzētu izteikt iespējami saudzīgi, lai neradītu pretestību. Jāņa Mednieka praksē nereti pateicīgi par veselības uzlabojumiem pateicīgi ir gan seniori, gan viņu ģimenes. Reizēm izrādās, ka senioram vienkārši ir noteiktu vitamīnu trūkums, un pēc to lietošanas veselība uzreiz uzlabojas.
Tomēr, ja cilvēkam pasliktinās uzvedība, redzams, ka izmainās personība, rodas grūtības runāt vai saprast valodu, iespējams, tas liecina par, piemēram, frontotemporālās demences jeb FTD attīstību. Ar šādiem simptomiem senioram noteikti būtu nepieciešama neirologa konsultācija, lai noteiktu diagnozi. Aptuveni 10 līdz 30 % uzvedības varianta FTD gadījumu izcelsme ir specifiski ģenētiski iemesli. Taču vairāk nekā pusei cilvēku, kuriem attīstās FTD, ģimenes anamnēzē nav demences.
Būtiskākie kognitīvo traucējumu simptomi senioriem:
- uzvedības un garastāvokļa pārmaiņas,
- dezorientācija laikā un telpā,
- abstraktās domāšanas un secināšanas grūtības,
- priekšmetu zaudēšana biežāk nekā parasti,
- nesen iegūtās informācijas aizmiršana,
- valodas grūtības, bieža pārjautāšana,
- iemaņu un prasmju samazināšanās,
- personīgās higiēnas neievērošana.
Kā labs miegs attālina Alcheimera slimību un demenci
Tautā zināms ir teiciens: «Vecumdienās izgulēsies!» Bet var izrādīties, ka tas ne visiem senioriem ir viegli izdarāms. Ar gadiem miega kvalitāte pasliktinās, vērojamas miega ilguma izmaiņas un miegs kļūst sadrumstalotāks.
Arī šāda regulāra neizgulēšanās rada senioriem lielāku Alcheimera slimības un demences risku.
Fiziskās aktivitātes spēj uzlabot arī subjektīvo un objektīvo miega kvalitāti. Kad miega traucējumi nav kļuvuši par hronisku problēmu, pastaigas un vingrošana ir diezgan efektīvi, lai aizmigtu un izgulētos. Jānis Mednieks iesaka mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes, un smadzeņu veselībai vērtīgākās ir tās, kurās nepieciešama kustību koordinācija, piemēram, dejas. Taču tā var būt arī nūjošana vai arī aktīva pastaiga ar suni.
Oktobrī Latvijā notiek pirmās Veselības senioru kluba semināru cikla nodarbības «Vesels seniors – drošs, aktīvs un informēts!». Vairāk lasi šeit.
