Rīga +11°C 
- Pirmajā vietā – parastais Latvijas ozols, jo tad ir aleja uz gadu simtiem. Ja gribas ko citādu, ņem purva vai sarkano ozolu.
- Parastā liepa. Pilsētās vairāk stāda Holandes vai platlapu liepu, arī Sudraba vai Krimas liepa der šādam nolūkam.
- Kļavas arī ir izturīgas, bet tām nav tik garš mūžs kā ozoliem vai liepām, pēc 100 gadiem biežāk lūzīs. Parastajai kļavai ir daudz dažādu šķirņu ar baltām, sarkanām lapām. Modē ir neliela izmēra un lapu kļava ‘Acer Rubrum’, rudenī ļoti koša, taču Latvijā būs grūti iegādāties stādus.
- Osis vai goba – skaisti koki, taču šobrīd tos stāda reti, ir jāmeklē slimību izturīgas šķirnes, piemēram, Pensilvānijas osis, taču jāskatās, kur dabūt stādus. Ja vēlies gobu aleju, meklē Eiropā selekcionētās rezistentās šķirnes.
- Papele vai apse, kas nav pārāk populāri koki alejām, taču apšu piramidālās šķirnes, tievas, augšup vērstas, varētu ieinteresēt tos, kas ilgojas Itālijas noskaņas. Jāņem vērā, ka šāda aleja būs piecdesmit nevis divsimt gadiem.
- Vītols vai melnalksnis alejā ir skaists, un, ja vēl vieta ir mitra, šie koki ir ļoti piemēroti. Melnalksnis atšķirībā no baltalkšņa var nostāvēt simt gadu.
- Ābele, ķirsis, sakura, ogābele, pīlādzis – šie mazāka auguma koki ir skaisti gan pavasarī, gan rudenī, kad ar savu lapu krāsu vai košajām ogām iepriecina ne tikai putnus. Labs risinājums, ja alejai nevari atvēlēt lielus plašumus. Iesaku pievērst uzmanību Zviedrijas pīlādzim vai popularitāti iekarojušajam ‘Dodong’, kas ar savu ugunīgo sarkanumu rudenī noteikti aizķers katra garāmgājēja skatienu.
- Dizšskābardis vai valrieksts, pat ginks un katalpa – aiziet, eksperimentējam, taču diezin vai kas labs sanāks Vidzemes augstienē, turklāt jārēķinās, ka stādi būs dārgi. Taču, ja ņem vērā, ka aleja sākas jau ar četriem kokiem, varbūt vienkārši ir jāņem rokās lāpsta?
Vai zināji, ka alejas savulaik bija ne tikai muižnieku statusa simbols, bet arī praktisks palīgs zemnieku ikdienā? Un ko svarīgi zināt, pirms ķeries klāt alejas stādīšanai? Lasi to šajā rakstā:
