Šķēli un Šleseru apsūdz par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Kriminālziņas
Ziņu aģentūra LETA
22. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Andris Šķēle
Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Andris Šķēle
Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem – krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Šķēle paziņojumā medijiem norāda, ka apsūdzību uzskata par nepamatotu, turklāt 2008. gada notikumus par publiska konkursa norisi un digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā valsts apsūdzība, viņaprāt, interpretē subjektīvi.

«Man nebija nekāda pamata domāt, ka tieku turēts aizdomās par likuma pārkāpumiem konkrētajos notikumos, jo 12 gadu laikā līdz šā gada martam nebiju ne reizi aicināts liecināt minētajā kriminālprocesā,» uzsver Šķēle.

Ievērojot likumu, Šķēle darīšot visu, lai lietas izmeklēšana noritētu objektīvi un ātri. Tāpat visas ziņas, kas ir viņa rīcībā, sniegšot izmeklēšanas iestādēm.

Šķēle aicina iespējami ātrāk minēto krimināllietu nodot tiesas vērtēšanai. 

Patlaban plašākus komentārus Šķēle nesniegs, lai nesaņemtu pārmetumus, ka tas traucējis izmeklēšanas interesēm.

Savukārt Šlesers īsi pirms atklātībā nāca informācija par jaunajām apsūdzībām izplatīja paziņojumu, kurā cita starpā solīja apsvērt atgriešanos publiskajā politikā. «Esmu uzzinājis, ka 2008. gadā Latvijas Ministru kabineta vienbalsīgi apstiprinātais konkursa nolikums par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam Ministru kabineta apstiprinātais konkursa rezultāts par »Lattelecom" kā labākā pretendenta atzīšanu esot bijis noziedzīgs! Un, ka par to, man kā tā laika satiksmes ministram būs jāstājas tiesas priekšā! Tas tiešām man ir radījis lielu izbrīnu," paziņojumā rakstīja Šlesers.

«Es nevaru komentēt nesenos notikumus, kas ir saistīti tieši ar Lattelecom vadības maiņu un par izvirzītajām apsūdzībām »Lattelecom" vadībai. Varu komentēt tikai to, par ko esmu bijis atbildīgs kā satiksmes ministrs 2008.gadā. Lai gan ir jāsaka, ka ir maz tādu cilvēku, kuri visās niansēs spēj labi atcerēties 13 gadus senus notikumus. Satiksmes ministrijā strādājošie darbinieki vienmēr rūpīgi un atbildīgi darīja savu darbu, atbilstoši Ministru kabineta iepriekš pieņemtiem lēmumiem! Atgādinu, ka konkursā Lattelecom par uzvarētāju ar lēmumu apstiprināja Ministru kabinets," savu saistību ar lietu komentējis Šlesers un uzsvēris, ka Lattelecom nekad nav bijis Satiksmes ministrijas pārraudzībā, bet to uzrauga Ekonomikas ministrija.

Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā apsūdzēts nu jau bijušais SIA Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis un vēl četras personas.

TV3 raidījums Nekā personīga pērn oktobrī vēstīja, ka prokuratūra ir uzrādījusi Gulbim un vēl četrām personām apsūdzību par iespējamu līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, uzņēmumam nodarītos zaudējumus lēšot 7 585 533 eiro apmērā.

Gulbim uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā. Par līdzdalību krāpšanā līdz ar Gulbi apsūdzēts arī Lattelecom tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais Hannu Digital vadītājs Gintars Kavacis.

Tiesībsargi uzskata, ka Kempmayer saistību pārņēmējs kompānija Hannu Digital ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis Lattelecom (tagad – Tet) īpašnieku un padomes uzticību.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+