Pabriks: Valstī notiek manevrēšana starp vēlmi samazināt Covid-19 izplatību un neko nemainīt

Koronavīruss
Ziņu aģentūra LETA
29. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: europarl.europa.eu
Latvijai ātrāk ieviešot Covid-19 ierobežojumus, straujāk tiks panākta inficēto skaita samazināšanās, taču patlaban izskatās, ka valstī vienlaikus notiek manevrēšana starp vēlēšanos ierobežot infekcijas izplatību un nerīkoties, aģentūrai LETA komentēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Lēmumam par to, vai Latvija izsludina ārkārtējo situāciju, ir jābūt balstītam tikai uz vienu vienīgu argumentu, proti, ja Latvija ir krīzē un redzams, ka ar krīzi nevar tikt galā, izmantojot parastās ikdienas metodes, tad tādā gadījumā valstī jāievieš cita tipa režīms, skaidroja ministrs.

«Ja Veselības ministrija un veselības eksperti atzīst, ka valsts nespēj ar parastajām procedūrām apturēt Covid-19, tad ir jāpaziņo tās lietas, kuras traucē rīkoties. Pavasarī ārkārtējā situācija tika izsludināta ļoti ātri. Mans personīgais viedoklis ir tāds: jo ātrāk Latvija ieviesīs nepieciešamos regulējumus un ierobežojumus, jo ātrāk panāksim Covid-19 apkarošanu un varēsim brīvāk uzelpot. Patlaban izskatās, ka valstī notiek manevrēšana starp vēlmi nepieļaut inficēto skaita pieaugumu, bet tajā pašā laikā ir vēlme neko nemainīt,» norādīja Pabriks.

Minētais gan esot saprotams, jo jebkuri ierobežojumi ietekmē ekonomiku, iedzīvotāju budžetu un citas nozares. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka, turpinot palielināties inficēto skaitam, valsts un sabiedrība tāpat ļoti dārgi maksās, skaidroja ministrs.

«Vispirms ir nepieciešams identificēt, kas traucē samazināt inficēto skaitu. Ja, ieviešot ārkārtas situāciju, varam Covid-19 veiksmīgāk apkarot, tad tā uz konkrētu laika periodu ir jāievieš nekavējoties. Vai nu mēs veicam nepieciešamos pasākumus ar pašreizējo režīmu un panākam rezultātu vai arī rezultātus sasniedzam ar ārkārtas situācijas režīmu,» uzsvēra ministrs.

Lūgts precizēt, vai, viņaprāt, patlaban valstī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, ministrs atbildēja, ka viņam īsti nav saprotams, vai ierobežojumus nevar ieviest arī bez ārkārtējās situācijas. «Tas, protams, ir jautājums,» viņš sacīja.

Pabriks arī atgādināja, ka patlaban strauja inficēšanās notiek vairākos virzienos – skolās, darba vietās, mājsaimniecībās un publiskajos pasākumos. 

Viņš uzskata, ka lemšana par Covid-19 ierobežošanu skolās nav jāatstāj pašvaldību rokās, bet jābūt centralizētai pieejai, jo Latvija nav federāla valsts. «Turklāt arī pašvaldībās ir savs politiskais spiediens. Ja pašvaldību skars plaša inficēšanās, tad neviens pašvaldības vadību nenoņems, bet visi sūdzēsies par valdības darbu. Ja valdībai ir atbildība, tad jāpieņem centralizēts viedoklis. Tas, manuprāt, cilvēkiem ir saprotamāk un drošāk,» pauda Pabriks.

Kā ziņots, turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, aģentūrai LETA vakar skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele e (AP).

«Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau Covid-19 9 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī acīmredzot ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju,» sacīja ministre.

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, «cik daudz tas var uzlikt» attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

Ministri otrdien pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Patlaban esam trešajā riska kategorijā.

Plānots, ka, Latvijai nonākot augstākajā no četrām riska kategorijām, līdz ar citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi.

Plānā gan skaidrots, ka katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.

Tiek norādīts, ka jebkura darbība jebkurā fāzē var tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem.

Tāpat tiek uzsvērts, ka plānā ir norādīti maksimālie risinājumi katrā riska fāzē, pirms šo risinājumu ieviešanas var tikt ieviesti starprisinājumi atbilstoši katras nozares plānotajiem pasākumiem.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+