Rīga +7°C 
Pirms desmit gadiem investoru galvenais jautājums bija: «Kur būs izaugsme?» Šodien arvien biežāk tas skan citādi: «Kur būs izaugsme, kas tiešām pārvēršas naudā?» Mākslīgais intelekts, ģeopolitiskā spriedze, milzīgi valstu parādi, inflācijas draudi un tehnoloģiju revolūcija vienlaikus rada gan iespējas, gan riskus. Kur 2026. gadā plūdīs nauda, un kā mazajam investoram no tā nopelnīt?
Gads būs svārstīgs
ASV prezidents Donalds Tramps mēneša laikā ir pierādījis, ka 2026. gads nebūs garlaicīgs nedz ģeopolitikā, nedz citās jomās. Piemēram, gribētos saprast, kā nākotnes aprēķinos var iekļaut tarifus, kurus Tramps piemēro gan pretiniekiem, gan sabiedrotajiem, ja tie iebilst viņa plāniem. Iespējams, pat Baltā nama saimnieks nezina, ko darīs un lems rītdien. Tāpēc KLUBA aptaujātie eksperti, vērtējot nākamo gadu, teju vienbalsīgi atbild: «2026. gads būs svārstīgs.»
Arī pasaules lielo banku J. P. Morgan, Goldman Sachs eksperti saka to pašu. J. P. Morgan globālie ekonomisti 2026. gadam prognozē pozitīvu akciju tirgu dinamiku, tomēr vienlaikus lēš aptuveni 35 % varbūtību globālai recesijai. Šis skaitlis raksturo laikmeta spriedzi: ekonomika aug, bet pamatos krājas riski – ģeopolitiskie konflikti, augsti valstu ārējie parādi, vēl joprojām neskaidra inflācijas trajektorija un centrālo banku lēmumi par procentu likmēm.
Swedbank eksperts Mārtiņš Purgailis atgādina, ka korekcijas 10 % apmērā akciju tirgos patiesībā ir norma, nevis krīze.
Taču problēma ir citur – investori pēdējos gados pieraduši pie gandrīz nepārtrauktas izaugsmes, tāpēc jebkura svārstība šķiet dramatiskāka, nekā tā patiesībā ir.
Savukārt BluOr bankas Investīciju direktors Pauls Miklaševičs norāda, ka pasaules ekonomika dzīvo uz milzīga parādu kalna, «kuru reāli atmaksāt nav iespējams». Tas nozīmē, ka naudas drukāšana, inflācija un aktīvu cenu pieaugums ilgtermiņā kļūst gandrīz neizbēgams. Šādā vidē tradicionālā domāšana par drošiem ieguldījumiem vairs īsti nestrādā.
Rezultāts? Tirgi 2026. gadā būs nervozi, bet ne bezcerīgi. Izaugsme turpināsies, tikai tā būs selektīvāka, prasīgāka un mazāk piedodoša tiem, kuri balstās tikai uz skaļiem solījumiem.
No sapņa uz bilanci
Mākslīgais intelekts pēdējos gados bijis investoru magnēts, tur ieplūduši miljardi. Bet jautājums, kas šobrīd karājas gaisā: vai šī eiforija nav tikai sapņu pildīts burbulis? Nu jau vismaz gadu eksperti un pasaules lielākie finanšu mediji – The Economist un The Financial Times – nevar vienoties par atbildi.
No vienas puses, visi tradicionālie finanšu tirgus analīzes rīki, piemēram, akcijas cenas attiecība pret uzņēmuma peļņu (P/E rādītājs), rāda visai satraucošu skatu. Piemēram, pasaules vērtīgākās publiski tirgotās kompānijas – MI čipu ražotāja Nvidia – attiecība ir 45. Tas, vienkāršoti sakot nozīmē, ka investori ir gatavi maksāt 45 dolārus par katru dolāru, ko uzņēmums reāli nopelna. Finanšu rokasgrāmatās normāls P/E ir 15–20. Par labu attiecību tiek uzskatīta zem 15.
Vienlaikus nauda turpina ieplūst. Arī nopietni investori turpina ieguldīt.
Eksperti norāda, ka šī tehnoloģija ir pamatā visas sabiedrības un ekonomikas transformācijām. Alphinox partnere un RTU profesore Jūlija Bistrova uzskata, ka MI sektora dominance turpināsies, taču uzsvars strauji pārvietojas no idejām uz rezultātiem.
«Īpaši labvēlīgā pozīcijā būs tie uzņēmumi, kuriem ir augsts darbaspēka aizvietošanas potenciāls. Tas ļauj uzlabot rentabilitāti, daļu darbaspēka, aizstājot ar MI risinājumiem,» saka Bistrova un piebilst, ka «investoru fokuss arvien vairāk būs uz MI monetizāciju: cik veiksmīgi uzņēmumi spēj pārvērst tehnoloģiskos solījumus reālos ieņēmumos, un vai izaugsme atspoguļojas finanšu pārskatos.»
Viņa skaidro, ka dažos gadījumos jau redzam vilšanos. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma Oracle akciju cena kopš septembra beigām nokritusies par aptuveni 40 %, jo tirgus bija iecenojis pārāk augstas gaidas. Līdzīgi domā arī Mārtiņš Purgailis. Viņš uzsver, ka izšķirīgi būs tieši uzņēmumu finanšu rezultāti: «Ja peļņas pieaugums nesekos grandiozajiem solījumiem, tirgos var iestāties vilšanās vilnis.» Savukārt Pauls Miklaševičs ir vēl skeptiskāks: daudzi MI projekti joprojām nav pierādījuši dzīvotspējīgu biznesa modeli. Miljardi ir ieguldīti, bet skaidras atbildes uz jautājumu «kur ir peļņa?» daudzviet vēl trūkst.
Attiecīgi šis kļūs par testa gadu: vai roboti beidzot sāks pelnīt naudu?
Aizsardzības industrija
Karš Ukrainā, spriedze Tuvajos Austrumos un pieaugošā NATO valstu iekšējā rīvēšanās, kur lielu lomu spēlē jau minētais ASV līderis, padarījusi aizsardzības nozari par vienu no karstākajiem investīciju virzieniem.
Jūlija Bistrova uzskata, ka strukturālais atbalsts šai nozarei saglabāsies – kamēr pasaulē valda spriedze, valdības turpinās tērēt vairāk ieročiem, munīcijai un tehnoloģijām.
Taču ir viens būtisks bet: akciju cenas jau ir strauji kāpušas, un tas nozīmē, ka daļa izaugsmes potenciāla var būt izsmelta.
Citiem vārdiem, aizsardzības nozare joprojām ir droša, bet vairs ne tik lēta. Piemēram, vācu militārā ražotāja Rheinmetall akciju cena pērn pieauga par 150 %, bet piecu gadu periodā kāpums ir teju 2000 %. Vai augs vēl? Grūti paredzēt.
Pasaules lielākā investīciju firma BlackRock savos tirgus analīzes materiālos norāda, ka Eiropas aizsardzības sektors kļuvis par ilgtermiņa investīciju tēmu, nevis īslaicīgu reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Firma uzsver, ka ES programma Readiness 2030 ar līdz pat 800 miljardu eiro mērķi aizsardzībai būtiski maina spēles noteikumus, jo pirmo reizi Eiropas aizsardzība tiek finansēta strukturāli, nevis fragmentēti. BlackRock secina, ka šis kapitāla pieplūdums radīs ilgstošu pasūtījumu plūsmu munīcijas, bruņutehnikas, sensoru, dronu, kiberdrošības un militārās loģistikas ražotājiem.
Purgailis gan piebilst, ka šis sektors būs ļoti jutīgs pret ziņu plūsmu. Jebkuras pazīmes par konflikta mazināšanos var izraisīt īslaicīgu cenu kritumu, savukārt jaunas eskalācijas – strauju kāpumu.
Enerģētika
Robotiem un tankiem, lai tie kustētos uz priekšu un vispār taptu, vajag vienu svarīgu lietu, ko investīciju tirgi mēdz piemirst, – enerģiju. Datu centrus un konveijerus nepieciešams darbināt, un tur pieprasījums apstākļos, kad ikdiena kļūst aizvien elektrificētāka, tikai augs un augs.
Par mākslīgo intelektu bieži runā kā par abstraktu digitālu parādību, taču realitātē tam ir fiziskā puse – serveri, datu centri, elektrība, metāli un betons. Jūlija Bistrova uzsver, ka datu centru būvniecība tuvākajos gados paātrināsies, radot milzīgu pieprasījumu pēc elektroenerģijas un infrastruktūras. Tas nozīmē labas perspektīvas enerģētikas uzņēmumiem, elektrotīklu attīstītājiem, būvniecības un materiālu ražotājiem.
Te slēpjas viens no interesantākajiem 2026. gada stāstiem – par investīcijām, kas nav tieši saistītas ar MI programmatūru, bet nodrošina šīs revolūcijas fizisko pamatu.
Mārtiņš Purgailis norāda uz materiālu un izejvielu nozīmi, īpaši to metālu, kas nepieciešami infrastruktūras izbūvei. Savukārt Pauls Miklaševičs enerģētiku min kā vienu no galvenajiem ilgtermiņa virzieniem, jo bez stabilas un lētas enerģijas piegādes ne MI, ne rūpniecība nespēs augt.
Viņš arī norāda, ka gudrākie un prasmīgākie investori meklē iespējas, kur ieguldīt ārpus populārākajiem uzņēmumiem, ņemot vērā tendences un vajadzības. Enerģētika ir viens aspekts, bet arī, piemēram, tehnoloģiju ražošanai vajadzīgā vara raktuvēs aizvien ir iespējams ieguldīt.
Zelts un izejvielas
Kamēr tehnoloģiju sektors vilina ar strauju izaugsmi, arvien vairāk investoru atgriežas pie vecas patiesības – reālie aktīvi krīzes laikā kļūst vēl vērtīgāki. Pauls Miklaševičs uzsver, ka augsto parādu un inflācijas apstākļos zelts, metāli un citas izejvielas kalpo kā sava veida apdrošināšana. Arī Mārtiņš Purgailis norāda uz zelta, vara un sudraba cenu kāpumu, kas liecina par investoru vēlmi diversificēt riskus.
Janvārī zelta cena sasniedza vairākus rekordus un mēneša beigās pārsniedza 5100 dolāru par unci.
Reuters minēja, ka arī 6000 dolāru par unci ir iespējama cena, jo ģeopolitiskā situācija kļūst mazāk stabila un virkne valstu cenšas samazināt savu atkarību no amerikāņu dolāriem, iepērkot lielus zelta krājumus.
Arī ārvalstu lielo banku skatījumā 2026. gadā zelts joprojām ir drošā patvēruma stāsts, bet sudrabs – agresīvāks, svārstīgāks turbovariants, kurā var būt gan liels potenciāls, gan asi kritumi. Banka UBS savos 2026. gada komentāros zeltu kā labu izvēli pamato ar gaidāmiem ASV procentu likmju samazinājumiem un spēcīgu pieprasījumu no investoriem un centrālajām bankām. To pašu saka arī J. P. Morgan. Tiesa gan, jāpiemin, ka decembrī viņi paredzēja, ka 2026. gada izskaņā zelts varētu vidēji sasniegt ap 5055 dolārus par unci, bet, kā jau minēts, paredzējums tika izteikts vien trīs nedēļas pēc gadu mijas.
Sudrabam aina ir vēl pikantāka, tur pieaugumi varētu būt straujāki, bet Reuters aptaujātie eksperti arī min, ka kritumi varētu būt asāki.
Ko tad reāli darīt?
Eksperti un gudras grāmatas atgādina galveno investīciju principu: diversifikāciju. Arī stabilos laikos, kad visi pasaules līderi ir racionāli un valda relatīvs miers, nav gudri visu naudu likt vienā groziņā, bet nemierīgos periodos tas ir vēl jo svarīgāk.
Leģendārais investors Vorens Bafets piedāvājis pavisam vienkāršu modeli – 90 % fondos, kas balstīti uz kopējo ASV lielāko uzņēmumu izaugsmi, 10 % īstermiņa aizdevumos ASV valdībai. Šis padoms, ņemot vērā, ka daudzi investori grib sevi pasargāt pret ASV nestabilitāti, gan, iespējams, mūsdienās neder.
Tad var ņemt cita labi zināma finansista Reja Dalio piemēru, kura piedāvājums ir: 30 % akcijas; 40 % ilgtermiņa obligācijas, 15 % vidēja termiņa obligācijas, 7,5 % zelts, 7,5 % preces (domāti ieguldījumi, piemēram, varā, graudos u. tml.).
Vienkāršs padoms ir arī Džonam Boglam, kurš tiek uzskatīts par pasīvās/sapratīgās investēšanas tēvu. Viņš iesaka 60 % ieguldīt akciju indeksos, 40 % – obligāciju indeksos. Modernāka šā paša padoma versija ir: 50 % akcijas; 30 % obligācijas; 10 % zelts; 10 % alternatīvie aktīvi (preces, privātais kapitāls).
Vienkāršojot šos padomus, var teikt: vairums naudas jāiegulda ļoti mierīgos un drošos virzienos. Latvijā ērts ir pensiju 3. līmenis, kur bankām ir pienākums būt piesardzīgām. Bet valsts piedāvā krājobligācijas. Investors faktiski aizdod valstij naudu un pēc aizdevuma perioda saņem to atpakaļ un vēl procentus. Šo iespēju pirms pāris gadiem nebija smādējis pat prezidents Edgars Rinkēvičs, ieguldot vairākus simtus tūkstošu tieši krājobligācijās. Te gan jāsaka, ka tolaik likmes bija labākas. Piemēram, šogad 29. janvārī uz gadu aizdodot valstij naudu, pretī var saņemt 2,25 %. Teorētiski apsteidz šā gada iecerēto inflāciju, bet tikai knapi, knapi. Taču – nav jāmaksā nodokļi par gūto peļņu.
Nu, un tad, kad vairums naudas iekārtots mierīgajos instrumentos, nelielu daļu var atvēlēt akcijām, kriptovalūtām un citām spekulatīvākām aktivitātēm.
Ko vērot investoram 2026. gadā?
- Ekspertu ieteiktie galvenie indikatori:
- MI projektu reālā monetizācija – vai solījumi pārvēršas peļņā;
- lielo uzņēmumu kapitālieguldījumi – kur viņi iegulda;
- darba tirgus dati un inflācija – tieši tie bieži nosaka centrālo banku politiku;
- ģeopolitiskā situācija – īpaši Eiropā un Tuvajos Austrumos.
Kapitāla virzieni
Apkopojot ekspertu teikto, 2026. gadā izkristalizējas trīs galvenie kapitāla virzieni.
- Mākslīgais intelekts un tā ekosistēma – no programmatūras līdz mikroshēmām un serveriem.
- Enerģētika, infrastruktūra un datu centri un derīgie izrakteņi, kas vajadzīgi visa tā ražošanai.
- Aizsardzības industrija – gan tanki, gan droni, gan kiberdrošība. Papildus tam būtiska loma būs izejvielām un zeltam, kas kalpo kā drošības spilvens nenoteiktības apstākļos.
