Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Jā, tā ir slimība – lai gan citāda nekā gripa vai migrēna, tomēr tāda, kas ļoti ietekmē dzīves kvalitāti. Ārēji ne vienmēr pamanāma, bet iekšēji – neizturama,» tā žurnālam IEVAS Veselība par veģetatīvo distoniju stāsta Sējāns. Viņš ar šo slimību saskāries 2007. gadā.
Veģetatīvās distonijas lēkmēm bieži vien raksturīgas fiziskas izpausmes – elpas trūkums, svīšana, šķietama sirds aritmija.
Reinim nekā no minētā nav bijis, bet – sākusies spēcīga krampju lēkme. «Savelkas viss ķermenis, muskuļi, seja, rokas, pirksti, tu neko nevari izdarīt, viss tirpst, un sajūta tāda, it kā būtu pieslēgts pie elektrības. Nav sāpīgi, bet liekas – laiks velkas kā mūžība, lai gan, protams, tās ir tikai minūtes.
Toreiz neviens nesaprata, kas ar mani notiek, arī vecāki bija panikā un izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Kad mediķi ieradās, lēkme jau bija pārgājusi. No ātrajiem drusku gan dabūju attieksmi – ko tu te ņemies! Bet, kad palīdzība ir blakus un tu jūties drošībā, likumsakarīgi, ka stress atkāpjas.» Turpmāko gadu laikā, cīnoties ar veģetatīvo distoniju, ātro palīdzību nācies saukt vēl pāris reizes.
Šis laiks sakrita ar to, kad grupa Cosmos bija pašā slavas virsotnē.
Veģetatīvā distonija par sevi atgādinājusi arī uzstājoties. «Reiz, kad Cosmos bija koncerts Nacionālajā operā, man nācās noiet no skatuves, jo uznāca triceklis un sapratu – nodziedāšu šo dziesmu un man jāiet, citādi skatītāji redzēs to, ko viņi negribētu redzēt… Tolaik jau biju izstaigājis vairākus neirologus un
man somā bija krīzes tablete – stipras, atslābinošas zāles. Tā bija vienīgā reize, kad to tableti iedzēru.
Jau doma vien, ka tik man neuznāktu lēkme, esot uz skatuves, bija laba augsne tam, lai tieši tā arī notiktu.»
Visu rakstu lasi ŠEIT!
