Rīga -2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tas ir vienkāršs, bet ļoti aizraujošs un radošs veids, kā zemapziņa var pateikt priekšā gan tavus sapņus, ilgas un cerības, gan tev svarīgās lietas un vēlamo virzību dzīvē. Un – pats labākais – šim dēlim tiešām piemītot neticams spēks, jo pēc tam daudz kas dzīvē notiekot tieši tā. Savu vēlmju dēli var veidot vienatnē, bet var arī sarīkot draudzeņu ballīti, darīt to kopā, gluži kā rotaļājoties pie vīna glāzes, un pēc tam pārrunāt, kas katrai sanācis.
No sapņa par īstenību
Mazliet izklausās pēc 1. janvāra, kad nospraužam savus personīgos nākotnes mērķus, vai ne? Bet Jaungads nav jāgaida – vēlmju dēli var veidot, kad vien tas ienāk prātā. Turklāt 1. janvāra apņemšanās visai bieži izkūp kā dūmi gaisā, bet vēlmju dēlim piemīt maģisks spēks mūsu dzīvi tomēr izmainīt.
Ne vienmēr tam jāatspoguļo mūsu mērķi vai centieni kaut ko sasniegt. Tas var būt arī brīnišķīgs rīks, lai vienkārši ieviestu lielāku skaidrību savā dzīvē vai pamudinātu padomāt, ko gribētos savā dzīvē mainīt. Varbūt tavs pasūtījums būs, piemēram, vairot sevī drosmi, pārliecību un uzticēšanos, bet varbūt – iemācīties atpūsties, uzlabot attiecības, atrast darbu, kas sagādā prieku. Bet varbūt tu vienkārši ļausi vaļu fantāzijai, pasapņojot, kā vēlētos dzīvot, kādas lietas sev apkārt redzēt, ko piedzīvot… Katrai būs savas intuitīvas sajūtas, šo veidojot, un tās arī ir pats svarīgākais. Vēlmju dēļa veidošanai nav noteikumu, te nekas nav pareizi vai nepareizi. Būtiski ir tikai tas, lai attēli un vārdi, ko izvēlies, atspoguļo tavas patiesās izjūtas, vizualizē to, pēc kā ilgojies, kas tev svarīgs, kā tu iztēlojies, kā tev patiktu un tevi iedvesmotu. Tikai tad tavi sapņi un mērķi varēs pārvērsties par īstenību.
Lai veidotu vēlmju dēli
* Sarūpē visu nepieciešamo: līmi, šķēres, kādu stingrāku pamatni, pēc iespējas atšķirīgākus žurnālus.
* Izdomā, ar kādu ideju vēlies savu vēlmju dēli veidot.
* Šķirsti žurnālus, bez ilgas domāšanas izgriežot attēlus un vārdus, kas tevi acumirklī uzrunā.
* Izkārto attēlus uz pamatnes tā, kā tev pašai vislabāk patīk, pielīmē tos.
* Vari novieto savu vēlmju dēli arī redzamā vietā, kur to savai iedvesmai varēsi aplūkot, kad vien vēlēsies.
PIEREDZES STĀSTIŅI
Piepildījās 1:1
TERĒZE GRUNTMANE, māksliniece:
«Pirms četriem gadiem mana meita Marta uzaicināja piedalīties nometnē sievietēm, kur katra dalībniece kaut ko māca citām. Tur tad arī tapa mana pirmā vīzija, un tā izaicināja izkāpt no ierastās un komfortablās dzīves, uzdodot sev jautājumu: vai tas, kā es tagad dzīvoju, arī būs visa mana dzīve, vai kaut kas tomēr tajā mainīsies? Vision board ir iespēja pasapņot, padomāt par to, ko es gribētu, un uzlikt savus sapņus uz papīra.
Lai veidotu savu vision board, es iesaku sakrāt samērā lielu kaudzīti ar žurnāliem, kuros ir pēc iespējas vairāk bilžu, rakstu par ceļojumiem, interjeru, modi. Vislabāk kolāžai izmantot plakāta izmēra pamatni. Ir divi varianti, kā to veidot. Viens –vispār ne par ko nedomājot, vienkārši plēst vai griezt no žurnāliem ārā visu, kas patīk, kas uzrunā, – bildes, virsrakstus.
Man pašai tieši šādi patīk veidot savus vīziju dēļus. Tā kopā saliekas lietas, kas, iespējams, kaut kur zemapziņā ir iesējušās, bet bijis grūti saprast, ko tad es pati īsti gribu.
Izveidojot šādu vīziju, pēc tam pašai var būt pārsteigums, kas tur ir sanācis. Otrs veids ir apzināti domāt par nākotni – ko es vēlos, kādu iztēlojos savu dzīvi, piemēram, pēc pieciem gadiem. Un tad attiecīgi meklēt piemērotas bildes.
Man pašai nesen bija pārsteigums, kad vēlreiz apskatīju vienu no savām vīzijām. To veidoju 2018. gadā, vēl būdama savā vecajā dzīvē, kurā nekas nebija mainījies vismaz 17 gadu. Toreiz arī vienkārši liku kopā bildes, kas mani uzrunāja. Pagāja divi gadi, un vīzija piepildījās gandrīz 1:1. Pat māja, kurā mēs dzīvojam, ir tāda kā manā vīzijā: manā vision board ir attēls ar garu galdu, virs kura kā grezni svečturi nokarājas lampa, bietes, puķes – nu tieši kā šoruden! Bet toreiz man viss, ko uzliku uz papīra, likās pilnīgi neiespējams. Kāda vēl balta māja ar verandu! Vēl pirms tam man bija viena vīzija, kurā pirmo reizi parādījās aitas un vistas. Nu kādas aitas 40 grādu karstumā (tolaik dzīvoju Teksasā)! Bet viss sagriezās kājām gaisā, un tagad es dzīvoju šajā vīzijā.»
Mēs radām paši savu realitāti
ANMARY, dziedātāja:
«Bija posms, kad veidoju kolāžas, tikai es negriezu attēlus no žurnāliem, bet taisīju tās kā mazus videorullīšus mobilajā telefonā. Ļoti svarīgi ir izvēlēties nevis vienkārši skaistas bildītes, kas atspoguļo manas vēlmes, bet gan tādas, kas rezonē ar manām izjūtām. Tu ieraugi, un ir – jā, tas ir mans! Es jau tur esmu! Man tas jau ir! Vēlies aizceļot uz Maldīvu salām? Atrodi visu, ko tu vēlies tur izbaudīt un sajust, un skaties, katru rītu pamostoties un katru vakaru ejot gulēt. Tas ir laiks, kad mūsu smadzeņu viļņi kļūst lēnāki, prāts redzēto vairs neanalizē, bet uzņem kā pašsaprotamu. Ja šajā laikā, skatoties savu videokolāžu, sajūti sevi plunčājamies Maldīvu salu brīnumdzidrajā ūdenī, arī tava zemapziņa to iemācās, un, visticamāk, šis notikums pats tevi atradīs. Ļoti svarīgi piemeklēt arī atbilstošu mūziku – tādu, kas ceļ spārnos, rada iedvesmu, pacēlumu… Pēc kāda laika pietiks izdzirdēt skanam šo melodiju – vienalga, kur, kaut vai lielveikalā, – un efekts būs tāds pats, it kā tu skatītos savu veidoto kolāžu.
Jāteic, ka viss, ko vēlējos šādā veidā, ir piepildījies.
Tagad gan vairs neierobežoju sevi ar konkrētām vēlmēm kolāžu veidā – dzīve var piedāvāt daudz labākas lietas, nekā spējam iztēloties. Tāpēc dresēju savas smadzenes un apzinātību un pati veidoju tādu dzīvi, kādu vēlos.»
Pilnīgi tirpiņas pārskrēja
IEVA SMILGA, žurnāla Ej! galvenā redaktore:
«Ilgu laiku darbā kabinetā man tieši blakus bija korķa siena, pie kuras spraudu bildes, kas man patīk. Tā lēnām korķa siena apauga ar lietām, vietām un atziņām, kas man sirdij tuvas un par ko es mēdzu sapņot. Atceros, tolaik gribējās sarkanu Vespu. Izplēsu bildi no kāda žurnāla un piespraudu pie savas korķa sienas. Ja kāda žurnāla virsrakstā bija pieminēta pilsēta vai valsts, kas mani interesē, izgriezu bildes un spraudu apkārt Vespai, veidojot raibu kolāžu. Bet tas nebija ar dziļāku domu vai apzinātu vēlmi, ka gribu, lai tas piepildās. Pēc pāris gadiem, kad biju jau pārvākusies uz citu kabinetu un bildes noņēmusi, reiz kādas fotogrāfijas fonā ieraudzīju savu kādreizējo bildēm apkarināto korķa sienu. Tirpiņas pārskrēja, jo sapratu, ka gandrīz viss, ko biju tur saspraudusi, pie manis bija atnācis aptuveni gada laikā – gan vietas, gan sarkanā Vespa. Pēcāk, jau citā kabinetā esot, pie sienas piespraudu Teslu. To vēl gaidu…»
5 padomi, kā vēl izmantot kolāžu
Iesaka SINDIJA MELUŠKĀNE, sertificēta mākslas terapeite:
«Savā ģimenē vairākus gadus Vecgada vakarā nevis lējām laimītes, bet taisījām kolāžas, lai varētu paši sev noteikt, ko īsti gribam. Un tad pēc gada skatījāmies, kas ir un kas nav izdevies, un mēģinājām saprast, kāpēc nav izdevies. Arī savā mākslas terapeites praksē dažkārt kolāžu izmantoju kā vienu no metodēm, lai aicinātu padomāt par to, ko dzīvē gribētos. Tas palīdz uz savu dzīvi paskatīties no malas, piefiksēt kaut ko svarīgu. Pat tad, ja visi žurnāli, kas nolikti mums priekšā, veltīti kam vienam, piemēram, dārzkopībai, bet mums dārza vispār nav, tik un tā pat izvēlētās krāsas un puķes stāstīs par mūsu vērtībām, pārliecību un norādīs uz ko būtisku. Tas, ko izdarām ar kolāžas palīdzību, – mēs uz sevi, savu dzīvi palūkojamies it kā mazliet ar skatu no malas. Un tieši tāpēc pašas jūtamies drošāk un varam dziļāk piekļūt savām domām un jūtām.
- Lai uzzinātu, kas tev aktuāls. Mākslas terapijas seansos nereti arī pati turpat līdzās veidoju savu kolāžu. Un katrreiz secinu – bildēs, ko esmu izvēlējusies, parādās arī kaut kas tāds, ko pati neesmu gaidījusi, tātad kolāžu var uztvert arī kā eksperimentu, kas parāda, kas tad šobrīd mani uzrunā.
- Lai atrastu pareizo atbildi. Kolāžu var veidot arī brīžos, kad cilvēks jūtas pārāk apjucis, lai pieņemtu lēmumu – jā vai nē. Piemēram, pieņemt šo darba piedāvājumu vai nepieņemt? Domājot par darbu, tad cilvēks skatās, kuras bildes viņu uzrunā, un tā ir kā papildu saruna pašam ar sevi. Manā praksē kāda sieviete nevarēja izlemt, vai turpināt būt par mentori onkoloģijas pacientiem. Viņa jutās piekususi, bet arī vainīga par to, ka neizmantos savu resursu palīdzēt citiem. Viņas kolāžā bija absolūti tīra vide – māja, istabas, dizaina lietas, pat aizvērtas durvis… Zemapziņa pateica priekšā īsto atbildi.
- Lai ļautu vēlmei piepildīties. Ja mēs pēc kaut kā tiecamies, ļoti svarīgi vispirms konkretizēt, kas tieši ir tas, ko gribam. Sapnis Gribu māju laukos! ir ļoti abstrakts līdz brīdim, kamēr sāc saprast, kādu māju konkrēti vēlies. Tajā brīdī, kad kolāžā ieraugi kaut vai vienu elementu (Jā, īstenībā šādu jumtu es gribētu arī savai mājai!), tas ir pirmais pieturas punkts, caur kuru var sākt sapni konkretizēt. Jo, kad es sāku domāt par šo jumtu, sāku domāt arī par to, kāda varētu būt pamatnes daļa. Tad – cik liela varētu būt māja un cik tā varētu maksāt… Tikai tad, kad sākam par kaut ko konkrēti domāt – bet tiešām konkrēti, nevis abstrakti –, mūsu smadzenes nevilšus sāk darboties šajā virzienā. Mēs sākam tam pievērst vairāk uzmanības un attiecīgi dot arī lielāku iespēju parādīties kaut kādiem celiņiem uz savu mērķi. Jo precīzāk noformulēsi, ko vēlies, jo labāk zemapziņa pamanīs iespējas, kā to var realizēt.
4. Lai parunātos ar savu zemapziņu. Tas vienmēr ir interesanti. Mākslas terapijā bieži vien sākumā lūdzam, neko neanalizējot, izvēlēties vienu rekvizītu vai vienu kārti, kas cilvēku uzrunā. Un pēc tam, kad par to sākam runāt, vienmēr izpeld ārā tā brīža aktualitātes. Un tieši tāpat ir kolāžā – pat ja nezinu, ko no tās gribu, es varu parunāties pati ar savu zemapziņu – dot iespējas izteikties iekšējai balsij.
5. Lai vizualizētu savu sapņu vīrieti. Kad šis tēls izveidots, iespējams, nāksies secināt, ka pret otru cilvēku ir pārāk augstas prasības un pārāk lieli ideāli. Iespējams, tieši tas ir šķērslis, kāpēc neizdodas izveidot attiecības. Starp citu, ir labi par šo izveidoto sapņu vīrieti parunāt ar draudzenēm – vienmēr ir noderīgi, ja ir vēl kāds, kurš no malas piedāvā savu redzējumu.
Svarīgi! Brīdī, kad izvēlies bildes, mēģini maksimāli atslēgt racionālo domāšanu un uztveri, ļaujies tikai savām izjūtām. Sajūti, kas tevi uzrunā, un nedomājot to arī savai kolāžai paņem. Racionālā analīze lai seko pēc tam.
IDEJA
Ja pašai patīk, kā sanācis, un kolāža šķiet vizuāli tiešām baudāma, kāpēc gan lai to neliktu pie sienas vai neturētu uz sava darba galda kā savām rokām veidotu interjera elementu?
