Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Dabiskām vielām ir savas priekšrocības
Stāsta Vija Eniņa
Imunitāte ir tāds, ja var tā izteikties, dīvains zvērs, par kuru tā īsti līdz galam neviens visu nezina. Smalka lieta – imunitāte var būt pazemināta un tad jādomā, kā tai palīdzēt atgriezties formā, bet citkārt imunitāte var būt pārāk augsta, pārāk sastimulēta. Un vēl mēdz būt tā, ka imunitāte vēršas pati pret sevi, un rodas autoimūnas slimības.
Kamēr cilvēks ir vesels un labi jūtas, kamēr viņam ir pietiekami līdzsvarota ikdiena – darbs, miegs, kustības, būšana svaigā gaisā, apmierinājums ar dzīvi kopumā –, manuprāt, nekādas īpašas veselības uzlabošanas kūres veikt nav nepieciešams. Protams, nozīme ir vecumam un gadiem – jaunībā visur jāskrien un viss jāpaspēj, taču cienījamā vecumā to visu vairs nemaz nevar un nevajag arī.
Mans novērojums ir tāds, ka cilvēki jaunībā un spēka gados bieži vien neieklausās savā organismā, pārlieku steidzas visu pagūt, bet vienlaikus jūt, ka veselība pieklibo un pārspīlē ar sintētisko vitamīnu un citu uztura bagātinātāju lietošanu.
Katras zāles organismā atstāj kādu iespaidu – tos pašus vitamīnus var pārdozēt.
Piemēram, pārmērīgi lietota askorbīnskābe (C vitamīns) var negatīvi ietekmēt nieru darbību. Es visiem iesaku vispirms pamēģināt to naudiņu, ko iztērē par uztura bagātinātājiem, ieguldīt kvalitatīvā pārtikā, un efekts, iespējams, būs ja ne labāks, tad noteikti līdzvērtīgs.
Vai mums noteikti vajag lietot aizjūras brīnumlīdzekļus, visādus superaugus un kapsulas? Reizēm jau var, ja ļoti gribas sevi kaut kā palutināt. Bet personīgi es domāju, ka pamatā uz mūsu veselību labāk iedarbojas viss tas, kas ir izaudzis šeit, mūsu zemē un jau gadsimtiem devis mums spēku. Vēl viens novērojums ir – mūsdienās cilvēki kļuvuši jutīgāki, alerģiskāki. Iespējams, jau tagad maksājam par tiem grēkiem, kad pilnām mutēm un nekritiski lietojām visus ārzemju produktus, kas pie mums atnāca, kad atguvām neatkarību.
Mēdz teikt, ka vienā dienā veselību sabojāt nevar, – tam es pilnībā piekrītu. Bet ilgākā laika periodā gan var.
Redz, dabiskajiem vitamīniem atšķirībā no mākslīgajiem ir kāda priekšrocība – tie organismā nestrādā vieni, bet gan kompleksi ar citām konkrēta auga vai produkta aktīvajām vielām.
Piemēram, kad upene nonāk organismā, no tās neizdalās tikai C vitamīns viens – tas iedarbojas kopā ar visu pārējo, kas ogā ir, aktīvo vielu komplekss darbojas daudzpusīgi. Esat droši vien dzirdējuši, ka saka – augam X piemīt tāda un tāda iedarbība, un to nodrošina viela Y, kas ir šajā augā. Bet, kad šo vielu mākslīgi no auga izdala atsevišķi, izrādās, ka tā vairs nemaz nav tik iedarbīga! Jo vielu komplekss ir zudis.
Ir jāsaprot, ka auga šūnās jau nav nekā nevajadzīga, tur viss ir tieši tādā daudzumā un attiecībā, lai pats augs justos labi.
Turklāt augs par cilvēku nedomā! Bet cilvēkam gan derētu padomāt par augiem un saprast šādas tādas sakarības. Kopumā, runājot par imunitātes stiprināšanu, atrast to pareizo robežu un pareizo normu ikvienam un visiem – tas nebūt nav vienkārši. Bet cilvēkiem gribas dzirdēt vienkāršus ieteikumus. Mēģināšu pateikt galveno.
- Rudenī iespējami ilgāk iesaku uzvesties tā, it kā tas būtu vasaras pagarinājums, – nevajag jau pirmajās vēsajās dienās nomainīt visu garderobi, uzreiz vilkt cimdus, cepuri un ziemas zābakus. Organismam krīzes situācijās jāļauj arī pašam mobilizēties, uzturēt sevi formā.
- Domu spēks. Apkārt visi šķauda? Nevajag uzreiz domāt, ka arī tev tas viss pieķersies! Domām piemīt spēks. Veselībai ļoti svarīgi ir arī tas, kā tu jūties kopumā, proti, fiziskā veselība lielā mērā atkarīga no garīgās dzīves. Ja ir sajūta, ka slimība vienkārši noņēmusi no trases, – par to jāpadomā un jāizdara secinājumi.
- Jādzer zāļu tējas! Tajās ir labie, dabīgie antioksidanti, gan flavonoīdi, gan karotinoīdi, gan vitamīni, un organisms zinās pats paņemt sev noderīgāko. Bet haosam jāsaka nē, proti, nevajag lietot visu reizē un haotiski – labāk kūru veidā. Desmit dienu vienu tēju vai maisījumu, tad atkal kādu citu. Organismam vajag laiku, lai kādu vielu pilnvērtīgi izmantotu.
- Vīrusu laikā iesaku pasūkāt propolisa kripatiņu vai nolikt to pasildīt telpās – metāla šķīvītī ieliek gabaliņu propolisa un uzliek pasildīt uz tējas svecītes. Gaisā nonāks vērtīgas vielas, kas palīdzēs pretoties vīrusiem.
- Labāk zem deguna, nekā iekšā. Ja ir iesnas vai vienkārši bail ieelpot vīrusus, degunā iekšā tomēr labāk neko regulāri un ilglaicīgi nesmērēt – labāk pasmērēt padegunē.
- Islandes ķērpja tēja. Tas ir viens no nespecifiskās imunitātes stiprinātājiem, precīzāk – palīdz uzturēt cilvēkam viņa dabisko imunitātes līmeni. Garšīga šī tēja nav, jo rūgta, bet vienu vai divas kūres rudens un ziemas sezonā ieteicams padzert.
- Mazs mēriņš. Ja gadījies samērcēt kājas, nosalt un jūti, ka metas jau drebuļi un deguns sāk tecēt, vakarā pie zāļu tējas noderēs arī mazs mēriņš (30 ml) Rīgas Melnā balzama. Tajā ir augu dažādība un alkohols, kas labi padzenā asinis.
Jāvēro cilvēks, nevis temperatūra
Stāsta Agrita Kalsnava
Par imunitāti runāju katru gadu, bet šoruden gribētos to apskatīt no praktiska aspekta – kā to vispār saprotam? Parasti, runājot par imunitāti, cilvēku apziņā šis jēdziens ir ļoti sašaurināts. Piemēram, ja kādam bieži sāp kakls vai bērns katru otro nedēļu atkal ir iesnains, visi runā par pazeminātu imunitāti un par tās pacelšanas nepieciešamību.
Bet būtībā jau visas slimības ir saistītas ar izjauktu imunitāti – te var minēt gan artrītu, gan vairogdziedzera problēmas, gan čūlaino kolītu, kas ir autoimūnas slimības.
Tāpat alerģijas, audzēji, kārpas, urīnceļu kaites, tārpi gremošanas traktā… Ja sāp kauli, ceļi, mugura, arī tas ir saistīts ar imunitāti. Faktiski jebkurš simptoms organismā kaut ko liecina, un tā arī ir imunitāte. Tomēr lielākoties cilvēki to neiedomājas saistīt, jēdzienu imunitāte attiecinot tikai uz rudens/ziemas sezonas vīrusu slimībām. Homeopātijā imunitāti dēvē par dzīvības spēku – ja tas ir līmenī, viss strādā labi, nav nekādas vainas, ir apmierinājums un labs garastāvoklis. Taču, ja fonā ir hroniskas slimības, kā cukura diabēts, podagra, gastrīts un citas, tad arī akūtās veselības problēmas rodas biežāk, tāpat biežāk ķeras klāt vīrusi, jo bāze nav kārtībā.
Pēdējā laikā lielas problēmas ar imunitāti rada daudzu medikamentu pārmērīga un ne vienmēr pārdomāta lietošana.
Ārstē vienu, bet nepadomā, ka visām ķīmiskām zālēm ir blaknes, un, nesaprātīgi tās lietojot, vispārīgi krītas imunitāte un organisma sistēmas uz laiku pat iziet no ierindas. Piemēram, tās pašas antibiotikas, pēc kuru lietošanas bieži ir problēmas ar kuņģi un zarnu traktu, ar ginekoloģiju, sēnīšu infekcijām. Vai arī – ārstējot paaugstinātu asinsspiedienu, cilvēks tiek pie astmas, dzerot kontraceptīvos hormonus, mēdz sākties vairogdziedzera problēmas.
Un vēl sen esmu novērojusi šo sakarību: kad mazi bērni, īpaši zīdaiņi, pirmo reizi saslimst un notiek pārmērīga iejaukšanās ar ķīmiskiem medikamentiem, vēlāk mēdz būt problēmas. Pirmās dzīves saslimšanas reizes ir īpaši nozīmīgas, tās veido organisma spējas tikt galā, pretoties, cīnīties. Tāpēc, ja vien iespējams, šajās reizēs ieteicams imunitāti stimulēt, piemērojot maigu un atbalstošu terapiju. Bet kā parasti domā vecāki? Ka tikai ātrāk būtu viss labi, vajag pēc iespējas ātrāk noņemt visus simptomus!
Jā, šīs vecāku raizes un vēlmes var saprast, un ir reizes, kad tiešām tas ir svarīgi, bet pieredze liecina, ka arī salīdzinoši parastas slimības tiek apkarotas pārāk krasi.
Un, jā, konkrētajā brīdī jau stipras zāles palīdz visu ātri noņemt, tikai pēc tam nereti sākas riņķa dancis ar nemitīgu slimošanu – antibiotikas atkal un atkal, hormoni un tā tālāk, bet organismam tikmēr nav ne laika, ne spēka atjēgties un sākt cīnīties pašam. Mūsdienās cilvēkiem visu vajag iespējami tīru, visu bioloģisku un ekoloģisku, dārzeņus bez ķīmijas, gaļu bez antibiotikām… Bet kā ar pašu cilvēku? Mierīgi regulāri dzer iekšā antibiotikas, pretsāpju līdzekļus un nervu zāles? Manuprāt, jāsāk būtu ar cilvēku, cik vien iespējams, mēģinot organismu uzturēt tīru un veselu bez zālēm.
Bieži sastopos ar jautājumu, vai tas, ka cilvēks bieži saslimst, nozīmē labu imunitāti. Jā, varētu piekrist, bet jautājums ir – kā organisms ar slimību tiek galā, cik ilgā laikā, un vai tas neievelkas?
Piemēram, gripa – ja ar to nesaslimst vairākus gadus un tad pēkšņi saslimst, tas pat var izrādīties dziedinoši, jo, pateicoties augstajai temperatūrai, visādi organismā uzkrātie sliktumi izvadās ārā.
Kādreiz ir vajadzīgas arī akūtas organisma reakcijas – ar augsto temperatūru dienas, divu vai trīs dienu laikā organisms sakārtojas tā, lai daudz kas slikts sadegtu un izvadītos.
Tāpēc ne vienmēr vajag nosist temperatūru ar zālēm – jāpieiet ar veselo saprātu, ir jāvēro cilvēks, nevis temperatūra. Piemēram, ja organisms labi panes 39 grādu temperatūru, nav tādu simptomi kā krampji, stipras galvassāpes un citu bīstamu lietu, nevajag uzreiz censties temperatūru pazemināt, jo tādējādi tiek nosists organisma paša cīņas spars. Dabiskie procesi cīņā ar slimībām organismam ir skola – iepazīt, tikt galā, mācīties un augt. Un tas ir stāsts arī par imunitāti. Lūk, ko iesaku.
- Daudzi no mums nepareizi elpo, tāpēc pirmais ieteikums ikvienam – no rīta pieceļoties kārtīgi izventilēt plaušas. Ir ļoti daudz dažādu elpošanas vingrinājumu, kaut vai internetā (var meklēt arī dziedātājiem domātus vingrojumus), un tam pat nevajag daudz laika, pietiek ar pāris minūtēm. Tik vien, lai sakustinātu diafragmu un izvēdinātu plaušas, pat sēdus to var izdarīt.
- Ausis un pēdas. Kad elpošana iekustināta, riktīgi sarīvējam ausis – tajās ir daudz svarīgu punktu, kurus ieteicams aktivizēt. Tāpat var uzspiest arī uz pēdu viduspunktiem, kas stimulē visus procesus.
- Ja vīrusu laikā pa dienu nācies daudz būt cilvēkos, mājās var izskalot degunu ar sālsūdeni – var nopirkt aptiekā, var pagatavot arī mājās paši.
- Bišu maize. Labs produkts, ko tagad, rudenī, pa tējkarotei dienā palietot – tajā ir vitamīni, mikroelementi utt.
- Citronu un ķiploku ūdens. Ņem veselu ķiploka galviņu, notīra, izspiež caur spiedni. Ņem arī veselu citronu, ar visu mizu sarīvē, pievieno ķiplokiem. To visu pārlej ar 1 litru ūdens un glabā ledusskapī. Lieto pa ēdamkarotei vienu vai divas reizes dienā – var gan pieaugušie, gan bērni. Turklāt citrons mazina ķiploka aso aromātu, nevajag baidīties, ka smirdēs pa gabalu!
- Rūdīšanās. Ar rūdīšanos katram ir individuāli – vienam der un labi palīdz auksta duša rītos visam ķermenim vai tikai kājām vakaros, bet citam, kuram bieži ir urīnceļu iekaisumi, apsaldēti nervi utt., aukstuma procedūras var arī nederēt. Laba lieta ir pirts reizi nedēļā – izkarsēšanās, pēršanās un atvēsināšanās ir laba gan asinsvadiem, gan imunitātei un organisma attīrīšanai.
- Nātru sēklas. Jā, tieši sēklas, nevis lapas (tām ir cita veida iedarbība). Nātru sēklas ar medu vai kā citādi ir labi pa karotītei dienā kādu laiciņu palietot – imunitātei patiks.
- Diedzēti graudu un sēklu asni. Droši, uz veselību un galvenais – daudzveidīgi!
- Irbeņu ogu sīrups. Īpaši iesaku bērniem – pa tējkarotei dienā.
- Plūškoku ziedi. Sīrupā vai tējā, vienalga, bet ir labs.
- Skābi kāposti. Zarnu mikrofloras sakārtošanai, ideāli! Lēti un pieejami ikvienam, var arī paši ieskābēt.
- Dažādas eļļas. Pa karotītei palietot var dažādas eļļas, bet nevar izcelt tikai vienu kā ieteicamāko – olīveļļa, kaņepju eļļa, naktssveces eļļa, Makadāmijas riekstu eļļa un citas visas ir vērtīgas, bet katrai ir savs labums. Labāk pamainīt.
