• Magnētiskās vētras un veselība: vai tiešām tās izraisa galvassāpes un sirds problēmas?

    Jautājumi un atbildes
    Vija Stepiņa-Baikova
    Vija Stepiņa-Baikova
    8. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Magnētiskās jeb ģeomagnētiskās vētras ir dabas parādības, kas rodas, kad uz Zemes magnētisko lauku iedarbojas Saules izvirdumi. Šīs vētras var ietekmēt tehnoloģiskās sistēmas, piemēram, satelītus un sakaru tīklus, taču arvien biežāk tiek apspriests arī jautājums – vai tās var ietekmēt cilvēka veselību? Skaidrojam!

    Kas ir magnētiskās vētras?

    Magnētiskā vētra rodas, kad spēcīgs Saules izvirdums jeb koronālās masas izmešana sasniedz Zemes magnētisko lauku. Tas izraisa enerģijas svārstības Zemes jonosfērā, kas pazīstamas kā ģeomagnētiska aktivitāte. Šīs svārstības tiek apzīmētas ar indeksu Kp, kur vērtība virs 5 jau tiek uzskatīta par magnētisku vētru.

    Kā tās var ietekmēt veselību?

    Lai gan vēl joprojām nav absolūti vienota zinātniska viedokļa, daudzi pētījumi un novērojumi liecina, ka magnētiskās vētras var ietekmēt noteiktas cilvēku grupas, īpaši tos, kuri cieš no hroniskām slimībām vai ir jutīgi pret laikapstākļiem (meteojutīgi cilvēki). Iespējamie simptomi ir, kas liecina, ka tevi ietekmē magnētiskās vētras:

    • galvassāpes un migrēna: daudzi cilvēki ziņo par galvassāpēm tieši magnētisko vētru laikā;
    • asinsspiediena svārstības: novērots, ka asinsspiediens var lēkāt augšā lejā, īpaši cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām;
    • nogurums, vājums, miegainība: mainīgā elektromagnētiskā vide var ietekmēt nervu sistēmas darbību un radīt noguruma sajūtu;
    • sirdsdarbības traucējumi: pētījumos saistībā ar palielinātu ģeomagnētisko aktivitāti novērots, ka sirdslēkmju un insulta gadījumu skaits var nedaudz palielināties.

    Šie simptomi parasti nav bīstami veselam cilvēkam, taču hroniski slimajiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem tie var būt nozīmīgi.

    Kuras grupas ir visjutīgākās?

    • Seniori.
    • Cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām.
    • Cilvēki ar dažādām hroniskām kaitēm.
    • Cilvēki ar nervu sistēmas traucējumiem.
    • Grūtnieces.

    Meteojutība nav oficiāla medicīniska diagnoze, tomēr daudzi mediķi atzīst, ka magnētiskās vētras var izraisīt simptomus vai pastiprināt esošus veselības traucējumus.

    Ko darīt magnētiskās vētras laikā?

    Lai gan vētras nav novēršamas, ir ieteicams pielāgot savu dienas režīmu:

    1. sekot līdzi prognozēm (piemēram, vietnē NOAA vai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra lapā);
    2. ievērot veselīgu dienas režīmu – pietiekami gulēt, dzert ūdeni un izvairīties no stresa;
    3. samazināt kofeīna un alkohola lietošanu;
    4. cilvēkiem ar hroniskām slimībām – lietot medikamentus pēc ārsta norādījumiem un nepārslogot sevi.

    Vai pastāv pierādījumi?

    Līdz šim veikti vairāki novērojumu un korelācijas pētījumi. Piemēram, kādā 2014. gada pētījumā, publicētā Environmental Research žurnālā, analizēta saikne starp magnētiskām vētrām un palielinātu hospitalizācijas biežumu kardiovaskulāru problēmu dēļ.

    Citā pētījumā apstiprināts, ka noteikta daļa cilvēku jūt būtiskas izmaiņas veselībā vētru laikā.

    Taču ir būtiski atzīmēt – šie pētījumi lielākoties balstās uz korelāciju, nevis tiešu cēloniskumu, tādēļ nepieciešami plašāki starptautiski pētījumi.

    Kāds ir ārstu viedoklis?

    Lai arī magnētiskās vētras nav klasificētas kā tiešs medicīnisks apdraudējums, ārsti atzīst, ka tās var pastiprināt esošo slimību simptomus, īpaši sirds un asinsvadu, kā arī nervu sistēmas slimību gadījumā.

    • Kardiologi novēro, ka magnētiskās vētras var ietekmēt asinsspiedienu, sirdsdarbības ritmu un vispārējo slodzi uz sirds muskulatūru, īpaši gados vecākiem pacientiem.

    Tāpat tiek atzīts, ka pastāv korelācija starp paaugstinātu ģeomagnētisko aktivitāti un sirdslēkmju biežumu.

    • Ģimenes ārsti bieži dzird sūdzības no pacientiem par nogurumu, galvassāpēm un bezmiegu tieši tajās dienās, kad reģistrēta spēcīga magnētiskā aktivitāte. Lai gan šie simptomi nav specifiski tikai magnētiskajām vētrām, ārsti neizslēdz iespējamo ietekmi uz meteojutīgiem cilvēkiem.
    • Psihiatri un neirologi savukārt norāda uz trauksmes pastiprināšanos, garastāvokļa svārstībām un miega traucējumiem daļai pacientu šādos periodos. Viņi uzsver, ka magnētiskās vētras var būt viens no provocējošajiem faktoriem, īpaši cilvēkiem ar veģetatīvo distoniju vai noslieci uz depresiju.

    Lai arī daļa mediķu ir skeptiski un uzsver pierādījumu trūkumu, arvien biežāk veselības aprūpes speciālisti ņem vērā magnētisko vētru klātbūtni, analizējot pacienta sūdzības un pašsajūtas izmaiņas.

    Magnētiskās vētras var ietekmēt cilvēku pašsajūtu, īpaši tiem, kuri ir jutīgi pret vides svārstībām. Lai gan nopietni veselības apdraudējumi lielākajai daļai cilvēku nedraud, ieteicams sekot līdzi šīm dabas parādībām un pielāgot savu dzīvesveidu, ja jūtat to ietekmi. Veselīgs dzīvesveids un uzmanība pret savu ķermeni ir labākais veids, kā pārvarēt šīs īslaicīgās, bet reizēm nepatīkamās pārmaiņas.

    Avoti: Cherry, N. (2002). Schumann Resonances, a plausible biophysical mechanism for the human health effects of Solar/Geomagnetic Activity. Natural Hazards; Stoupel, E. et al. (2014). Days of “strong” geomagnetic activity and arterial blood pressure in treated hypertensive patients. Environmental Research; Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs – meteo.lv.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk