• Šobrīd

    weather img

    Rīga -5°C Daļēji apmācies, D vējš, 1.54 m/s

    Ļoti sāpošs sprands – ko vajag un ko nedrīkst darīt?

    Ārstēšana
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    17. februāris, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Septiņi kustoņi—tā var nosaukt tavus septiņus kakla skriemeļus. Sprands ir viskustīgākā mugurkaula daļa un sagādā raizes teju tikpat bieži kā jostas daļa. Saruna ar Dr. Ilzi Supi.

    Ilzes Supes vizītkarte

    *Neiroloģe un algoloģe klīnikā Piramīda 3.

    *Ilgus gadus strādāja par neiroloģi P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

    *Lasījusi lekcijas ģimenes ārstu un neirologu konferencēs, apmācījusi ģimenes ārstus, neirologus un fizioterapeitus praktiskajā neiroloģijā.

    – Rudenī satiku sen neredzētu paziņu, kura sveicienam atbildēja, manā virzienā pagriežot nevis galvu, bet gan visu rumpi, cik ļoti viņai bija savilkts sprands. Tā ir viena situācija. Otra – sāp sprands un reibst galva.

     – Jā, vēl reibonis kā blakne… Tas jau ir dziļāks bojājums… Bet man gribas vairāk uzsvērt citu dalījumu. Proti, sprands var būt hroniski sāpīgs – ik pa brīdim savelk, atlaiž, atkal savelk. Un ir akūtie gadījumi, kad cilvēks pasēdējies kaut kur caurvējā, pie kondicioniera, un tad pēkšņi sāk briesmīgi sāpēt sprands, ka pat naktī jāmostas augšā. Nupat man tāda paciente zvanīja. Ir ļoti asas, stipras sāpes, galvu nevar pagriezt. Un ir liels uztraukums. Sevišķi tiem cilvēkiem, kas bijuši pilnīgi veseli, un pēkšņi notiek šāds pavērsiens.

    – Tā kā turpinās kovida laiks un ar tikšanu pie ārsta ir, kā ir, vai jūs būtu ar mieru izstāstīt, ko katrā šajā situācijā darīt – kā cilvēkam pašam sev palīdzēt? Un – kur ir robeža, kad būtu jādodas pie ārsta?

    – Vairumā gadījumu savilkta spranda sindroms patiesībā ir ierasta, parasta lieta. It sevišķi cilvēkiem, kuriem ir spondiloze, spondiloartroze, kad bojāti skriemeļi vai starpskriemeļu locītavas. Arī jauniem cilvēkiem, kas cietuši no traumas vai ilgstoši sēdējuši, tad ļoti maz vajag – kādu pārpūli vai caurvēju –, un muskulīši saspringst un to sāpi sprandā uztur. Vecāki  cilvēki vairs pat nepievērš uzmanību, ka kādā brīdī sāp vairāk nekā parasti. Savukārt jauniem cilvēkiem biežāk gadās akūts spranda savilkums. Tam, kurš ikdienā neslimo un kuram jābūt stipram un veselam 24/7 režīmā, uzreiz rodas liels satraukums, ka ir sāpes kakla rajonā. Biežākais iemesls – pasēdējis ilgi vienveidīgā pozā. Vēl daudzi jauni cilvēki apmeklē sporta zāli, cilā svarus, vingro ar hantelēm un veic dažādus spēka vingrojumus bez trenera kontroles, tad pēc intensīviem treniņiem dažreiz ierodas pie manis pēc palīdzības – kaut kas bijis pār mēru, par daudz vai neveiksmīgi, un viņi sāk just sāpes sprandā. 

    Sākumā mazliet par profilaksi, lai nebūtu šādu problēmu… Patiesībā sen zināmas lietas. Tātad, kad tu ilgstoši sēdi pie datora, jāatceras, ka tik tiešām ik pēc 50–60 minūtēm ir jāpieceļas, jāizstaigājas, jāizstaipa kakls. Pieliek zodu krūšu kurvim, tā notur 20–30 sekundes un tad paceļ augšup. Noliec galvu, aizsniedzot vienu, tad otru plecu. Lēnām galva jāpaloka uz vienu pusi, uz otru pusi. Un – līdz maksimumam, mazliet ar iestiepšanu, lai jūt muskuļus. Nevis strauji grozīt, rotēt! Vai – kā agrāk mācīja, ka ar galvu jāriņķo, jāraksta burti. Tas noteikti nav pareizi. Jāveic taisnas kustības ar galvu uz sāniem, uz priekšu un uz mugurpusi. Un, ja šādi galvu izkustinās un rokas un plecus ar lieliem riņķiem izapļos, kakla muskuļi tā nesasprings un nebūs savilkts sprands. Vairumam. Aktīviem cilvēkiem ideāla profilakse ir nūjošana un pareiza peldēšana. Peldēšana uz muguras vai iegremdējot seju ūdenī, ja to prot. Kaut ko tādu vajag sev ikdienā sarūpēt! Turpretim peldēšana sunīša stilā, cenšoties virs ūdens noturēt galvu, sprandam radīs papildu slodzi, pastiprinot saspringumu. 

    Savukārt, ja ir uznākusi slimība, ja ir stipri savilkts sprands, visos gadījumos pirmais solis ir – nomierināties.

    Jāiedzer kāda viegla nomierinoša tēja vai augu preparāti, vai jāieņem baldriāna tablete, jo jebkuras nomierinošas zāles atslābina arī muskuļus. Varbūt vecmāmiņai mājās ir kāda stiprāka nervu tablete? Tad var no viņas aizlienēt un pustabletīti iedzert – no tā nekas slikts nenotiks, pierašana pie zālēm neveidosies, taču muskuļi tiks atslābināti un līdz ar to sāpes nebūs tik stipras. Otrkārt, mājās vienmēr jābūt paracetamolam vai ibumetīnam, kas ir bezrecepšu medikamenti. Ja sāpes stipras, pa tabletei var iedzert ik pēc trim stundām. Tā ir pirmā palīdzība. Vēl ir miorelaksanti, kas darbojas līdzīgi kā nomierinošās zāles – pats cilvēks nomierinās, muskuļi atslābinās, sāpju slieksnis paaugstinās, sāpes vairs nav tik stipras. Bet – miorelaksanti ir recepšu medikamenti.

    – Vai tad, kad sprands jau savilkts un sāp, drīkst arī vingrot?  

    – Spēka vingrojumus noteikti nevajag izpildīt, jo tie var pastiprināt saspringumu. Muskuļi automātiski sāk sargāt kaklu vēl vairāk, jo domā: «Aha, nu tas brūk kopā!» – un vēl vairāk  savelkas, saspringst un tur sprandu ciet. Bet, kamēr muskuļi ir savilkušies, tie sāp, spiež, kairina nervu galus un asinsvadus. Tāpēc galvenais uzsvars jāliek uz kakla skriemeļu un kakla muskuļu izstiepšanas vingrojumiem. Būtu labi, galvu satverot abās rokas, to nekustinot, sasprindzināt kakla muskuļus visos virzienos. Tad galva kļūst skaidrāka un pat reiboņi kādreiz mazinās.

    – Parasti dilemma ir par to, ko likt pie savilkta spranda, ja ir sāpes, – siltumu vai aukstumu?

    – Tās ir dažādu terapiju skolas. Sociālisma laikos mēs visas sāpes ārstējām ar siltumu, un tagad daudzas vecmāmiņas arī tā dara – ja ir ļoti savilkts sprands, apsien maigu mohēras lakatu, lai ķermenis pats ar savu siltumu uzsilda sāpošo vietu un tas atslābina muskuļus. To dēvē par sauso kompresi. Aukstumu toreiz lika tikai tad, ja bija akūts iekaisums, trauma un ļoti sāpēja. Bet pāri okeānam, ASV, tur visas sāpes ārstē ar aukstuma terapiju. Šī skola nāk no turienes, un traumatologiem tā patīk. Taču mēs, neirologi, savilktu kaklu ārstējam ar mierīgu siltumu (aptuveni 38 grādi), jo tad, kā jau sacīju, atslābinās muskuļi – vienalga, vai sāp sprands vai plecs, vai jostas vieta. Ja kakls ļoti savilkts, to vakarā pirms gulētiešanas var sasmērēt ar ziedēm, kas ir pret iekaisumiem un sāpēm.

    Ziedes un geli – manuprāt, lētāk par desmit eiro vairs neko neatrast…

    – Zināt, var uzsmērēt arī Zelta zvaigzni, balzamu – tas, manuprāt, internetaptiekā maksāja piecus eiro. Un maz vajag, lai būtu jau efekts. Smērējot ziedi, virzienam vajadzētu būt no pakauša uz leju un tad plecu un muguras virzienā. Sasmērē, apliek siltumu un var ieriktēties dīvānā un mierīgi gulēt. Bet vispirms būtu labi iedzert kādu nomierinošu teju vai augu preparātu. Ilgi šos līdzekļus lietot nevar, bet kādu brīdi pašā sākumā – jā.

    Parasti savilktā spranda sāpes lēnā garā pāriet. Ja divu nedēļu laikā nepāriet, tad jāiet pie ārsta, jāveic rentgens un jāskatās, kas par vainu. Skeleta un muskuļu problēmas ir 95 procentos gadījumu, bet 5 procenti paliek citiem iemesliem.

    – Ko jūs sakāt par teipiem kā par pirmās palīdzības līdzekli?

    – Kurš gan jums tos mājās uzlīmēs?! Bet, ja tiekat pie speciālista, ar teipiem sakaitēt sprandam nevar. Pirmkārt, process pats par sevi ir nomierinošs – ja kaut ko dara savai veselībai par labu, ir pozitīvs psiholoģiskais efekts. Otrkārt, teipi arī fiziski atslābina muskuļus. Bet zināšanām, kā tos līmēt, ir jābūt.

    – Masāža kakla rajonam?

    – Pirmkārt, uzreiz nevajag skriet pie manuālajiem terapeitiem. Te esmu pat kategoriska. Ja jauns cilvēks pie viņa jau gājis, tad vēl neko, bet, ja to dara vecāks cilvēks, kuram var būt osteoporoze un visādas izmaiņas kaulos, manuālais terapeits viņa kaklu dažkārt var par stipri saraustīt. Un vispār pielikt lielu spēku, kad sprands ir akūti savilkts, nav pareizi. Arī stipru masāžu nedrīkst veikt pie stiprām sāpēm. Sevišķi vecākiem cilvēkiem var sākties asinsrites traucējumi un galvas reiboņi – nedrīkst pārmocīt kakla skriemeļus. Maiga, atslābinoša masāža var būt. Osteopāti pieprot maigas procedūras kakla rajonā. Bet kakla krakšķināšanu – nu nē! Vajag vispirms mierīgā garā paārstēties. Pasmērēt ziedes, pateipot, pavingrot. Jo, kad tu pats pastiep savu kaklu, tas nekaitēs, tā kā nekas ar varu nenotiks.

    Kādreiz, ja ir kakla muskulatūras pārmērīgs iespringums vai deģeneratīvas izmaiņas mugurkaula kakla daļā un ir ļoti intensīvi jāstrādā, bet vairs nevar izturēt – cilvēks jūt, kā savelkas sprands… Tad uzliek stabilizējošo ortopēdisko mīksto apkakli, un vēl pāris stundas var pastrādāt. Tikai ne ilgāk! Naktī apkaklīte noteikti jānoņem. Bet cilvēkiem dažkārt šis palīglīdzeklis tā iepatīkas, ka pēc ilgāka laika, to lietojot, galva var saļimst kā novītusi puķe… Braucot mašīnā, var ap kaklu aplikt pakavveida spilventiņu, tad galva atbalstās un kaklam kļūst vieglāk. Bet vēlreiz saku – to nedrīkst darīt ilgstoši. Pa vidu jāpavingro, jānostiprina kakla muskuļi un, galvenais, visa plecu josla jāizvingrina. Rokas augšā, rokas lejā, apļošana visos virzienos.

    – Vai guļot spilvenam ir nozīme?

    – Protams. Spilvens katram jāatrod sev piemērotākais. Man pašai tie laika gaitā ir mainījušies. Jaunībā gulēju pilnīgi bez spilvena un ļoti labi jutos. Tagad esmu sapratusi, ka sprandam patīk spilvens kā rullītis vai arī parasto spilvenu var tā sarullēt un palikt zem kakla izliekuma – tad galva it kā pārkrīt pāri spilvenam un pašu kaklu it kā pavelk garāku. Ortopēdiskie spilveni ir labi.

    Ko vēl var darīt? Mēģināt optimismu sevī uzturēt. Jo optimistiem mazāk sāp. Papildus jāuzņem D vitamīns – tā nav mode, D vitamīns patiešām ir ārkārtīgi svarīgs kauliem, muskuļiem, smadzenēm, enerģijai. Šad un tad var iedzert C vitamīnu – ne katru dienu, bet tomēr vajag, jo tas arī dod mundrumu un uztur kaulu veselību un imūnsistēmu. Ja  C vitamīnu lieto par daudz, tas var krist uz nierēm.

    – Bet B vitamīnu?

    – B6 vitamīns ir labs, nodrošina normālu enerģijas ieguves, olbaltumvielu un glikozes vielmaiņu, sekmē arī normālu nervu sistēmas darbību, hormonu darbības regulāciju, bet – uzlabo apetīti. Pretsāpju iedarbību vairāk piedēvē B1 un B12 vitamīniem. Vislabāk nerviem patiks B vitamīnu komplekss ar magniju.

    – Par reiboņiem, kad sāp sprands, – ko tas nozīmē?

    – Tur ir dažādi varianti. Reibonis nav tikai senioru padarīšana. Jauniem cilvēkiem mēdz būt pazemināts asinsspie­diens, ar kuru viņi ikdienā jūtas labi, taču, kad tiek strauji mainī­ta ķermeņa poza – kaut vai ātri lecot laukā no gultas –, loģiski, ka spiediens netiek līdzi, sma­dzenēm tobrīd tiek piegādāts mazāk skābekļa, tā nepietiek un – sareibst galva.  Arī, kad sprands ir savilkts, muskulīši drusciņ nospiež vēnas, asins cirkulācija tiek traucēta, un tad, strauji mainot ķermeņa stāvokli vai galvas pozu, tā sareibst. Vai – kad par daudz savingrojas. Tiem, kas ir gados, – kā smejies, mēs pašas esam jaunas, tikai asinsvadi kļuvuši vecāki, nav tik elastīgi un vairs nereaģē normāli – vēnas var būt paplašinātas (kaklā ir daudz venozo pinumu), un tad tie reiboņi var būt ilgāku laiku un diezgan spēcīgi.

    Ar reiboņiem vispār jāuzmanās. Ja tie ir ilgstoši un nepāriet, ja ir mokoši un – nedod die’s – vēl ar sliktu dūšu vai pat vemšanu, tad gan jāiet pie nervu ārsta, jo var būt nopietni asinsrites traucējumi. Ne insults, bet slikta cirkulācija – vienkārši asinsrite nav normāla. Tad, pirmkārt, jāskatās asinsspiediens – vai tas nav par augstu vai par zemu. Kam ir augstais spiediens, tas jāpieregulē ar zālēm. Bet, kam spiediens par zemu, tiem ir sarežģītāk palīdzēt. Var palīdzēt stipra melna tēja un kafija. Kad uznāk reiboņi, labs ir homeopātiskais līdzeklis Vertigoheel, bez receptes nopērkams. Divreiz dienā pa tabletītei. Arī tiem, kam ir reiboņi no zemā asinsspiediena, šis preparāts tos mazina.

    Otrkārt, tiem, kam ir ilgi reiboņi, jāizmeklē kakla asinsvadi ar dupleksdoplerogrāfu, vai tur nav kādas pangas, holesterīna plātnītes. Tā ir populāra ultrasonogrāfijas diagnostikas metode un nekaitīga pacientam, skenē asins plūsmu. Vienīgā problēma, ka uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem ir diezgan garas rindas.

    – Par kakla asinsvadu izmeklēšanu parasti runā insulta profilakses sakarā. Bet, ja ir reibonis, tad izmeklē tās pašas artērijas?

    Tos pašus asinsvadus, un tas pats izmeklējums. Pārbauda miega artērijas, arī abas mugurkaula artērijas, kas apasiņo muguras smadzenes, smadzeņu stumbru un smadzenītes. Skatās vidējo galvas smadzeņu artēriju, priekšējo, mugurējo un arī galvaskausa pamatnes artēriju. Doplerogrāfijā var ļoti labi redzēt aterosklerotiskās izmaiņas – ir plātnītes vai nav, vai tās atrodas tikai miega artērijās vai izveidojušās arī mugurkaula artērijā. Bieži var atrast stenozes – asinsvada sašaurinājumus.

     Vispār katram cilvēkam pēc piecdesmit gadu vecuma būtu jāveic dupleksskenēšana miega artērijām reizi divos gados. Un noteikti šis izmeklējums jāveic tiem, kam ir augsts holesterīna līmenis asinīs. Jo viņiem pangas asinsvados var veidoties biežāk.

     Reiboņa sajūta var būt arī veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijas dēļ, uz veģetatīvās distonijas fona. Cilvēkam galva reibst visu laiku, ir kā vieglais reibonītis, it kā viegla galva. Apkārt telpa negriežas, nerotē ar noteiktu virzienu kā tad, ja ir īstais vestibulārais reibonis (vertigo), kad traucējums ir pašā vestibulārajā aparātā vai sistēmā, kas atbild par līdzsvaru. Ejot ir nestabilitāte – sajūta, kā šūpojoties uz kuģa. Arī pie šiem reiboņiem palīdz vertigohīls. Un, protams, kā vienmēr un visur, vajag būt mierīgam. Ja tas nav iespējams, jāpalieto vieglas nomierinošās zāles. Protams, tagad arī  kovids cilvēkus padara ārkārtīgi jūtīgus, emocionālus, nervozus, un veģetatīvā distonija saasinās, un līdz ar to visas ligas, kas jau agrāk bija, kļūst vairāk izteiktas un mokošākas, uztraucošākas.

    Un vēl – ja sprands ir stīvs un muskuļi savilkti, ja ir reiboņi un salšanas sajūta, ginka preparāti palīdz nodrošināt normālu galvas smadzeņu un perifēro asinscirkulāciju. Dažreiz, ja ginka ekstrakts nav attīrīts no ginko skābes, no šiem uztura bagātinātājiem var sāpēt galva. Populārs ir Tanakans, bet dārgs. Gingium, sens preparāts: vienu tableti dienā ieņem un kļūst labāk – reiboņu mazāk, trokšņu galvā mazāk. Ginkor Fort – to bieži izrakstu… Bet atkal – reibonis var būt tikai muskuļu saspringuma un asinsrites traucējumu dēļ, bet tikpat iespējams, ka cēlonis ir  pavisam nopietnas lietas, tāpēc  – cilvēks jāizmeklē. Jāiet pie nervu ārsta.

    – Kādreiz cilvēkam periodiski uznāk spranda stīvums, galvassāpes un nakts galvassāpes, reiboņi. Bet izmeklējumos nekas nopietns nav atrodams!

    – Iespējams, ka šiem cilvēkiem ir sliktas vēnas. Dažkārt viņiem arī kājām ir paplašinātas vēnas, jo venozā sistēma ir taču visa organisma sistēma: ja ir sliktas vēnas uz kājām, var spriest, ka galvā un kaklā būs tādas pašas. Bet tas arī nav pierādāms. Kādreiz, kad veic dupleksskenēšanu, var palūgt pie viena paskatīties arī vēnas. Dažkārt es to nosūtījumā pat speciāli norādu – lai paskatās venozo pilnasinību, un tad kolēģis izmeklējuma aprakstā tiešām secina: «Vēnu pilnasinība.» Tas nozīmē, ka vēnas ir pārpildītas, asinis no galvas neattek pietiekamā ātrumā un pietiekamā daudzumā. Vēnu pilnasinība palielinās naktī, kad guļ, jo tad asins straume kļūst lēnāka. Artērijas ar to tiek galā, bet vēnām sieniņas ir plānākas, ar mazāku tonusu, un tās pārpildās. Un tad no rīta cilvēks mostas ar smagu galvu un neizgulējies, ar apdulluma sajūtu un galvas sāpēm.

    – Atgriežoties pie savilktā spranda – ko darīt, ja atrod skriemeļu radziņus?  

    – Lūk, šito nevajag! Ko jaunieši dara? Tikko iesāpas, tā skrien uz izmeklējumiem, dažkārt arī ģimenes ārsts viņus nosūta uz magnētisko rezonansi, un tur ierauga gan radziņus, gan starpskriemeļu disku protrūzijas, trūces… Tās visas ir radioloģiskas atradnes! Kļūda ir domāt, ka magnētiskā rezonanse vai datortomogrāfija nosaka slimību. Nē, visu izšķir klīnika, pacienta sūdzības! Situācija jāizvērtē ārstam. Ja pacientam ir neiroloģiskie simptomi, tad jārīkojas. Ja nav neiroloģisko simptomu, ja mugurkaula kakla daļā nekas nav nospiests, ja tur tiešām ir tikai savilkti spranda muskuļi, tad lieciet mierā savus radziņus un diska trūces – jāārstējas ar zālēm un vingrošanu un nav ko skraidīt pie neiroķirurgiem un kacināt sevi!  

    – Ko nozīmē neiroloģiskie simptomi un – rīkoties?

    – Skaidrs, ka pārslodze ar laiku izraisa kaula un skrimšļu deģeneratīvas pārmaiņas, skriemeļiem izaug radziņi, starpskriemeļu atveres sašaurinās, rodas diska trūces, kas var izraisīt muguras nervu vai to saknīšu kairinājumu… Bet – kakla rajonā nervus nospiež ļoti reti. Un, ja nospiež, tad sāpes izstarojas pa roku, kādreiz uz plecu. Tās nav savilkuma sāpes, bet citādākas – šaujošas, var aiziet līdz pat pirkstiem. Kādreiz, piemēram, galvu turot noteiktā stāvoklī, pirksti sāk tirpt – tad arī jādomā, ka, visticamāk, kāds nervs kaut kur nospiežas. Bet pat tad nav uzreiz jāoperē – vienkārši jāārstē. Varbūt cilvēks par daudz savingrojies, varbūt bijusi cita veida pārpūle vai aukstums sprandu ietekmējis un tūska ap skriemeļa atverīti, caur kuru iziet nervs, kļuvusi lielāka, un tā spiež uz nervu. Paārstēs un pāries, būs labi. Bet citreiz nepāriet. Gadās, ka, piemēram, diska trūce ir apkaļķojusies un tā nospiež spinālo kanālu – ir spinālā kanāla stenoze. Proti, sašaurinājums spiež uz muguras smadzenēm un izraisa neiroloģiskus simptomus, tad, protams, ir jārīkojas, varbūt jāoperē.

    – Un pēdējais jautājums: kuras ir biežākās kļūdas, ko cilvēks pieļauj, ārstējot sprandu, un pēc laika atkal ir turpat, kur bija?

     – Tas, ka viņš nedara to, ko mēs tikko runājām. Ka tikai sēž un nekustas. Bet kustēšanās ir ārkārtīgi svarīga. Arī kovida laikā katram būtu jāizdomā, ko viņš var darīt – ja neko citu, tad vienkārši spoguļa priekšā pavingrot 15–20 minūtes. Un sēžot ik pēc stundas mazliet izkustēties. Ja cilvēks to nedara, tad viņam ir slikti. Viņš sastingst, un viņam ir stīvs kakls.

    Ja sprands ir stīvs, bet cilvēks tik un tā neko lietas labā nav izdarījis – ne relaksējies, ne iedzēris pretsāpju zāles, ne nomierinājies, ne vingrojis –, tad viņš kādā brīdī sāk skraidīt pie ārstiem. Aiziet pie pieciem, katram ārstam savs viedoklis, seko iešana uz nopietniem un dārgiem izmeklējumiem. Bet uzzinātais cilvēkam nav paticis, un tāpēc viņš ārsta izrakstītās zāles nav dzēris. Un cilvēks nonāk nekurienē. Laiks un nauda iztērēti, bet sprands ir savilkts un sāp.

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+