Kas ir pilates? Un – kas nav?

Lai arī pilates Latvijā piedāvā jau vairāk nekā 20 gadu, tas joprojām daudziem ir svešvārds. Tā ir ļoti smalka vingrošanas sistēma, kuru pielīdzina ārstnieciskajai vingrošanai. Rīgas Stradiņa universitātē veselības treneriem pilates piedāvā kā atsevišķu specializāciju. Lielbritānijā un Spānijā pilates iekļautas nacionālajā atveseļošanās programmā, un pirmsākumos tā arī radīta kā rehabilitācijas programma. Par fitnesa galvaspilsētu Ņujorku grūti pateikt, kas populārākas – joga vai pilašu nodarbības –, bet uz pilašu trenažieriem dienu sāk (vai vismaz kādu laiku sākuši) Madonna, Džūlija Robertsa, Šārona Stouna, Rods Stjuarts un citas slavenības.

Šajā vingrošanas sistēmā izšķirīga nozīme ir ne tikai nodarbību regularitātei, bet arī sīkām detaļām. Tāpēc nav vērts sākt nodarboties ar pilatēm bez laba trenera vadības, pēc videopadomiem vai grāmatām, ja vien tev nav pamatīgu zināšanu par savu ķermeni un vingrošanas pieredzes. Jo – nebūs efekta. Un ātri apniks.

Pilates ir lēnas nodarbības, grupas enerģija palīdz tikt līdz beigām un atnākt vēlreiz. Kad pēc kāda laika (atkarībā no trenētības) tiksi līdz efektu sajušanai, tad gan vairs motivāciju turpināt nevajadzēs meklēt pa sporta zāles kaktiem. Tā būs tavā centrā. Arī biežākais vārds pilašu treniņos ir centrēšanās.

Citi lasa

Santa.lv

Kino

Aktieris Kārlis Arnolds Avots saņems Eiropas zvaigzni Berlīnes kinofestivālā! Kāpēc tieši viņš?

Santa.lv

Holivuda

Amerika ir sajūsmā par latviešu kaķi! Ir lielas cerības pacīnīties par «Oskaru»

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Kas ir pilates?

Tas ir lēns spēka, koncentrēšanās, elpošanas, līdzsvara un apzinātības treniņš, kurā iekļauti arī mugurkaula skriemeļu kustīguma paaugstināšanai domāti vingrinājumi. Bez kā nodarbību nevar saukt par pilatēm? Bez pareizas diafragmālās elpošanas. Ja tai nepievērsīsi uzmanību, kustības nesniegs gaidīto rezultātu. Tik vienkārši.

Kad Džozefs Pilatess – pilašu tēvs – izveidoja savu vingrošanas sistēmu, pirmās nodarbības bija elpošanas treniņi. Sēdus, guļus, stāvus. Un tikai tad sāka mācīt arī kustības. Tā kā stingras sistēmas viņam nebija, Pilatesa skolnieki ir izveidojuši vairākus pilašu virzienus, taču tiem pamatā tomēr ir 34 vingrojumi, kas ir zelta klasika. Vislabāk būtu visai grupai vingrot, ejot no viena līmeņa uz nākamo. Bet mūsdienu ritmā katrs dodas uz grupu nodarbībām tad, kad tiek. Tāpēc paveiksies, ja treneris būs ne tikai zinošs, bet arī elastīgs – spēs grupā katram piedāvāt cita līmeņa vingrojumus.

Kas nav pilates?

Lai arī šādi mīti klīst, pilates nav lokanības treniņš. Bet, lai būtu jautrāk, arvien biežāk fitnesa klubu un studiju piedāvājumos manīsi PiYo nodarbības, kur pilašu vingrojumi apvienoti vienā treniņā ar jogas āsanām. Ja nosaukums būs PiYo Workaut, tajā būs arī kardiotreniņš.

Spēka, lokanības treniņš un kardiotreniņš vienā – lūk, šābrīža trends aizņemtajiem!

Šajās nodarbībās iegūstami arī citi patīkami efekti. Dzīvesveids ir mainījies, un lielākā daļa, kas sūdzas par muguras sāpēm, ir sēdoša darba darītāji. Tad nu blakus dziļās muskulatūras vājumam nostājas nākamā tipiskā vaina – muskuļu disbalanss krūškurvja un plecu daļā, jo rokas un pleci, sēžot pie datora, visu laiku virzīti uz priekšu. Pilašu sistēmā nav pietiekami daudz vingrinājumu, kas vērsti uz krūškurvja atvēršanu. To tad treneri šajās jauktajās nodarbībās liek klāt.

No ķīseļa par cilvēku

Pilašu vingrojumi pamatā radīti tam, lai uztrenētu un nostiprinātu tā dēvēto korseti jeb vēdera dziļo muskulatūru, kā arī muguras muskuļus. Ja korsetes jeb dziļie muskuļi nenotur mugurkaulu un tas nobīdās, cieš viss organisms. Ja nav trenēti korsetes muskuļi, sākot skriet vai piedaloties citos augstas intensitātes treniņos, muguras sāpes neizbēgami būs klāt. Vai tos uztrenē pilates, TRX vai treniņos ar citiem nosaukumiem – vienalga. Runā gan, ka pilates šo efektu palīdz sasniegt ātrāk.

Dziļās muskulatūras vājums ir biežākais muguras sāpju iemesls visiem, pat tiem, kas iet uz trenažieru zāli un no ārpuses izskatās trenēti. Iekšā tik un tā var būt ķīselis.

Pilašu treniņi palīdz arī iztaisnot un izkustināt (izrullēt) mugurkaulu, šādi nodrošinot skriemeļu kustīgumu, izlīdzina asimetriju, kas ir ļoti izplatīta, uzlabo koordināciju un līdzsvaru. Ja vēl nepietiek – pilašu vingrojumi ir arī iekšējo orgānu masāža, kas palīdz uzlabot apasiņošanu un funkcionēšanu. Tie lieliski uztrenē iegurņa stabilitāti, jaunajām māmiņām pēc dzemdībām palīdz visu savākt vietā tā, ka ķermeņa centrs turas labāk nekā pirms dzemdībām vai ķeizargrieziena. Protams, te palīgos nepieciešams ļoti zinošs treneris. Un Latvijā tādi ir!

Pilates arī masē smadzenes. Var teikt, ka tas ir viens no apzinātības treniņiem, jo, līdzīgi kā jogas āsanu veikšana, iemāca noturēt domas pie tās ķermeņa daļas, ar kuru veic darbības. Citādi – tu apvelies. Bet tas arī nekas. Tā kā liela daļa pilašu vingrojumu ir uz paklājiņa, traumu risks ir minimāls.

Ja labi izjūti ķermeni, trenētība kopumā arī laba, trenējoties divas reizes nedēļā, pilašu efektu sajutīsi drīz. Bet – tad jātrenē arī pacietība, jo skaidrs, ka grupā būs arī tādi, kas nespēj ievilkt vēderu, jo nejūt, kur tie vēdera muskuļi vispār ir. Un viņi vilks grupas tempu uz leju.

Kad efekts jau ir

Nu vari skriet, lēkt, ārdīties bez muguras sāpēm un… neaizmirsti par dziļo muskulatūru! Ja neturpināsi pildīt spēka vingrojumus, kas trenē dziļo muskulatūru, aptuveni mēneša laikā efektu zaudēsi. Protams, vari turpināt pilašu treniņus, vari izvēlēties TRX, core, slinga terapiju, PiYo vai trenēties mājās – galvenais, lai zem sešpakas (kas ir tikai labi redzamie, bet salīdzinoši nesvarīgie vēdera ārējie muskuļi) nav ķīselis jeb vāja dziļā muskulatūra, kā arī vāji muguras muskuļi.

6 pilašu pamatprincipi:

1. koncentrēšanās;
2. kontrole;
3. centrēšanās;
4. plūstošas kustības (kustības nav izolētas);
5. precizitāte;
6. diafragmālā elpošana.

Tests – ir efekts vai nav?

Kā saprast, vai dziļā muskulatūra jau gana labi uztrenēta? Rādītājs: pildot vingrinājumus, jūti stabilitāti. Pilašu nodarbībā vēders vairs netrīc kā galerts un kakls nesasprindzinās.

Testē sevi tā: nostājies balstā četrrāpus, vienlaikus izelpā pacel un izstiep taisnu pretējo roku un kāju paralēli zemei (gurnu, plecu augstumā). Ja nezvāļojies, mugura neizliecas un vari roku un kāju ieelpojot mierīgi nolaist, visticamāk, vēdera un muguras muskuļi strādā pareizi, stabilizējot rumpja un iegurņa daļu un noturot mugurkaulu taisnu.