Nemierīgais kaimiņš – Etnas vulkāns. Latviešu omītes stāsts no Sicīlijas

Latvieši pasaulē
Līga Stirna
Līga Stirna
23. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Janvārī internetu atkal pāršalca ziņas un košas fotogrāfijas no Etnas vulkāna Sicīlijā – vecā kundze, kā to sauc vietējie, naktīs modās un pludināja sarkanas lavas straumes. Kā tas ir – dzīvot blakus aktīvam vulkānam, stāsta Ingūna, kura Katānijā auklē mazdēlu un Etnu vēro no sava nama balkona.

“Vulkāns ir skaists!” portālam santa.lv stāsta Ingūna. “Mēs vietējiem jautājām, kas ir Etna, viņš vai viņa? Sicīliešiem tā ir cienījamā kundzīte. Katru rītu, pamostoties, ar viņu sasveicinās. Vulkāns no pilsētas ir diezgan tālu – 30 km attālumā, bet to lieliski var redzēt. Apsēdies uz balkona, apsedzies ar pledu un skaties. Etna ir augsta, un izvirdumi redzami ļoti tālu.”

Tik spēcīgs izvirdums, ka var redzēt tekam lavu, esot bijis pirms 10 gadiem. “Izvirdumi notiek ik pa laikam, bet tagad no decembra tie ir gandrīz katru dienu. Atvērušies divi krāteri, un mums šķiet, ka lava tek ātri,” stāsta Ingūna. “Es tik lielu aktivitāti redzēju pirmo reizi – prasīju meitai, ko ziņo vietējie mediji, vai mums jākrāmē koferi un jāevakuējas. Man mierīgi atbildēja – ai, tikai no rīta kaut ko rakstīs.”

Šobrīd gan vulkānu apjūsmot var tikai no attāluma. “Sicīlijā ir sarkanā zona, nekur nedrīkst braukt, tāpēc piebraukt tuvāk Etnai nevar, kā arī pamest Katāniju. Restorāni ir slēgti un katru dienu no pl. 22 ir komandantstunda, bet tas netraucē baudīt sauli un no balkona skatīties uz Etnu. Protams, ja balkons ir uz otru pusi, tad neko no vulkāna aktivitātēm neredz,” smejas Ingūna. "Etna vislabāk saskatāma parasti no rīta, kad nav mākoņu, pa dienu kūpina – vecenīte pīpē, veidojas mākoņi, kas aiziet uz Itālijas pusi un tur nolīst, tāpēc Mesīnā ir visvairāk lietus. Vakarpusē vulkāns lielākoties ir mākoņos. Tagad Etna ir sniegā. Esam braukuši tur maijā, cauri 5 m augstiem sniega tuneļiem.”

“Etnas lava ir ļoti lēna, tāpēc pēdējā laikā cilvēku upuru nav bijis. Turklāt kalna pakājē jau vairs tik daudz nedzīvo – tāpat kā pie mums cilvēki izvēlas pilsētas un sēdēt birojos. Vulkāna apkārtni vairāk izmanto lauksaimniecībā, audzē riekstus, vīnogas, apelsīnus jo zeme ir ļoti auglīga,” viņa norāda

Izvirdumu zonā neviens jau sen vairs neviens nedzīvo.

Pie Etnas atrodas zinātnisks institūts, kas pēta un reģistrē visas vulkāna aktivitātes. Ja pastāv lielāka izvirduma risks, tiek brīdināti tuvējās apkārtnes iedzīvotāji, bet esot bijuši arī gadījumi, ka cilvēki atsakās atstāt senču mājas. “Kamēr tu neesi bijis Sicīlijā un neko nezini par sadzīvošanu ar vulkānu, šķiet – šausmas, tas ir kā augonis, kas var sprāgt. Bet cilvēki te dzīvo un sadzīvo,” skaidro Ingūna. “Senču māja nodeg, viņi atgriežas un uzbūvē no jauna.”

Pie Etnas krāteriem var uzbraukt ar mašīnu, tiek organizētas ekskursijas ar gidu. “Mēs pašā augšā esam bijuši nedēļu pēc tam, kad lava ir tecējusi. Virsma sacietējusi melna, bet masā iestumjot koka zariņu, tas aizdegas. Staigājot var just, ka zeme ir silta,” stāsta Ingūna.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+