Rīga +9°C 
«Tobrīd mans tuvējais Šmerļa mežs bija tā piemēslots, ka tur nebija nevienas tīras vietas. Nesakārtota vide mani grauj, tāpēc aicināju arī citus suņu īpašniekus mūsu pastaigu takas sakopt. Tobrīd vākt atkritumus bija ārkārtīgi nepopulāri, daudziem šķita, ka tas ir bezpajumtnieku cienīgs darbs. Tāpēc savā aicinājumā atbalstu neguvu.
Saprotot, ka viena daudz neizdarīšu, neatlaidos un pie tuvējām mājām izlīmēju lapiņas ar aicinājumu sakopt mūsu mežu. Kvartālu tālāk dzīvoja mana mamma Inese Jaunzeme (olimpiskā šķēpmetēja un vieglatlēte – aut.), un, lapiņu ieraugot, viņa pārsteigta iesaucās: «Kurš naivais idiots cer, ka kāds to darīs?»
Iegājām mammas dzīvoklī, un tad atzinos, ka es esmu tā naivā… Pēc brīža mamma, kas tobrīd vadīja Latvijas Olimpisko klubu, zvanīja saviem olimpiešiem, lai aicinātu uz talku. Tā aizsākās projekts Pēdas. Vēlāk iesaistījos arī Lielās talkas rīkošanā, uzskatot, ka mūsu Latvijas sakopšanai jānotiek katru gadu un tik ilgi, kamēr tā būs pavisam tīra un jebkur varēsim staigāt basām pēdām.
Kāpēc man tas ir svarīgi? Manī ir ārkārtīgi liela empātija pret visu dzīvo.
Es arī apzinos, ka cilvēce neizdzīvos, ja sapostīs dabu.
Īstermiņā varam darīt jebko, bet ilgtermiņā tam būs nopietnas sekas. Ne tīru ūdeni, ne svaigu gaisu mēs nevaram ķīmiski saražot…
Vienīgais, kas var glābt vidi, ir patēriņa samazināšana, bet tas ir pretrunā ar ekonomiku. Diemžēl vairumam gribas dzīvot skaisti un ar vērienu… Es pati apģērbu pērku ļoti reti. Iegādājos labu un dārgu, lai ilgi kalpo. Es nedomāju par to, kā citi mani vērtē – ilgstoši valkāju vienas un tās pašas drēbes. Man, piemēram, ir divas ziemas cepures, kuras nēsāju jau 30 gadu. Draudzenes vaicā, kad es beidzot nopirkšu jaunas. Bet kāpēc jāmaina? Tās joprojām ir glītas un man piestāv. To sevī esmu ieaudzinājusi: nepirkt lieku. Jo modes industrija ir radījusi ļoti lielu kaitējumu videi. Ieradumu maiņa nāk lēni, jo mūsos ir priekšstats: ja daudz tērējam, tātad esam veiksminieki. Manuprāt, veiksminieki esam tad, ja neslimojam. Bet, lai neslimotu, vajadzīgs labs gaiss, tīrs ūdens, veselīga pārtika, daudz kustību un dzīvespriecīgs noskaņojums.
Pirms gada no Rīgas pārvācos uz laukiem. Dzīvoju videi saudzīgi – reti izmantoju auto, daudz pārvietojos kājām. Peldos āliņģī, reizi gadā ilgstoši gavēju. Nelietoju medikamentus, jo arī sevi uztveru kā daļu no dabas, tāpēc, ja gadās saslimt, ārstējos ar apkārtējā vidē pieejamiem līdzekļiem. Esmu pārliecināta, ka visa sākums ir cilvēks pats: rūpes par planētu sākas ar to, ka turam tīru savu organismu, tad sakopjam tuvāko apkārtni un tad jau varam rūpēties arī par plašākām teritorijām.»
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
