«Man nebija jautājumu – kāpēc jābūt plikai.» Madara Viļčuka par kailumu uz skatuves un aizlīmētajām telefonu kamerām
MADARA VIĻČUKA ir tā Dailes teātra aktrise, kuras dēļ skatītājiem pirms izrādes Pirmavots liek aizlīmēt telefona kameru. Izrādē viņa ir gars, dvēsele, ideja un pats pirmavots un savu lomu izspēlē gandrīz bez vārdiem, tikai ar savu ķermeni. Kaila. Un vēl Madara tikko ir atgriezusies no 79. Kannu kinofestivāla, kur ar skatītāju ovācijām pirmizrādi piedzīvoja režisora Viestura Kairiša filma Uļa.
Foto: Lauris Vīksne. Stils – Agija Vismane. Grims un matu sakārtojums – Jūlija Zolberga
Tu esi tikko atgriezusies no Kannu kinofestivāla, kur kopā ar pārējo filmas Uļa komandu stāvēji uz sarkanā paklāja! Šīs bija tavas pirmās Kannas. Kā tas bija?
Es jau jokojot kolēģim Kasparam Dumburam citēju Janu Ļisovu, kura savu pagājušās Spēlmaņu nakts runu sāka ar vārdiem: «Es lieliski apzinos, ka šī, visticamāk, ir mana pirmā un pēdējā reize!» Es ceru, ka man tā ir pirmā. Bet tas ir kaut kas tik īpašs, ka neesmu pārliecināta, vai manā dzīvē vēl kas tāds notiks. Man bija liels pagodinājums tur būt! Un bija prieks vērot kolēģus Kārli Arnoldu Avotu un Viesturu Kairišu, kuri tā smaidīja, kā nebiju redzējusi nekad iepriekš!
Ja es justu, ka Viesturs ar to vēlas pārdot vairāk biļešu un vajag, lai es vienkārši parādu pupus, tad būtu citādi. Esmu redzējusi arī tādas izrādes.
Un tā gaisotne, kas apkārt? Sajuties līdzvērtīga Penelopei Krusai, Tildai Svintonei un pārējiem?
