• Arī ar HIV var laist pasaulē veselus bērnus

    Reklāmraksts
    19. novembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Adriana* (33) jau 15 gadu ir HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīrusa nēsātāja. Par viņas slimību nezina ne draugi, ne radi, ne darba devēji un pat ne viņas četri bērni, kas ir HIV negatīvi. Adriana nav gatava citiem atklāt savu diagnozi, jo baidās, ka cilvēki izturēsies noraidoši. Lai gan Adrianai dzīvē ir bijis jāpārvar daudz grūtību, viņa apzinīgi rūpējas par savu veselību un bērniem, kurus nu jau kādu laiku audzina viena.

    Ziņa par grūtniecību un HIV

    Adriana atzīst, ka pusaudžu gados ir bijusi mazs huligāns, mukusi prom no mājām un pavadījusi laiku kompānijās, kur lietotas arī narkotiskās vielas. «17 gadu vecumā paliku stāvoklī. Mamma uzstāja, ka man ir jātaisa aborts, bet, tā kā pēc pāris mēnešiem man jau palika 18 gadu, teicu, ka bērniņu saglabāšu un par viņu parūpēšos. Stājoties grūtniecības uzskaitē un veicot analīzes, uzzināju, ka esmu HIV pozitīva. Vīrusu biju dabūjusi no cilvēka, ar kuru man bija attiecības, bet viņš nebija pateicis, ka ir HIV pozitīvs. Kad uzzināju par diagnozi, man visa pasaule sagriezās kājām gaisā, es vienkārši negribēju dzīvot!» atceras Adriana.

    Tomēr mediķi meiteni mierināja, aizsūtīja uz pārbaudēm Infektoloģijas centrā. Adriana sāka lietot antiretrovīrusu preparātus (specifiskus medikamentus HIV profilaksei un ierobežošanai), kas pasargāja ne tikai viņu, bet arī gaidāmo mazuli. «Ārsti man skaidroja: ja pareizi lietošu zāles, regulāri došos uz pārbaudēm, viss būs kārtībā. Bērns nāca pasaulē Rīgas Dzemdību namā ar plānotu ķeizargriezienu. Viss noritēja bez problēmām. Es nedrīkstēju mazo barot ar krūti un dot savu pienu. Arī bērnam profilaktiski bija jālieto sīrupiņš un jāveic regulāras pārbaudes.»

    Adriana ar pirmā bērna tēvu kopā nedzīvoja, bērniņu palīdzēja uzaudzināt mamma. «Es varu aprūpēt bērnus tieši tāpat kā visas citas mammas, varu bučot, mīļot, likt vannā, spēlēties utt. Tā kā regulāri lietoju medikamentus, ar savām asinīm, ja nejauši būtu sagriezusies, bērnus inficēt nevaru,» skaidro Adriana. Svarīgi ir regulāri nodot asinsanalīzes, lai kontrolētu, kādā stāvoklī ir organisma imūnsistēma, un, protams, regulāri un pareizi lietot medikamentus.

    Otrā un trešā grūtniecība

    Pēc pāris gadiem citās attiecībās Adriana vēlreiz palika stāvoklī un atzīst: lai gan otrā grūtniecība nav bijusi plānota, viņa izlēmusi bērniņu laist pasaulē. «Otrs bērns dzima kādas mazpilsētas dzemdību nodaļā. Mediķu attieksme bija laba, es nesaņēmu nekādus pārmetumus, bet pēc dzemdībām informācija par manu diagnozi bija nonākusi ārpus slimnīcas robežām. Tā kā no visiem (izņemot mediķus, savu mammu un bērna tēvu) slēpu, ka man ir HIV, tas bija ļoti nepatīkami. Viņi bija uz āru izpauduši konfidenciālu informāciju. Beigās viss tomēr norima,» atzīst Adriana.

    Vēl pēc laika Adriana iepazinās ar vīrieti, kurš kļuva par viņas vīru. Adriana vaļsirdīgi stāsta: «Vīram, protams, izstāstīju par savu diagnozi, viņš mani nenosodīja, bet viņa ģimene tā arī mani nepieņēma. Kad uzzināju, ka mums gaidāmi dvīņi, sapratu, ka viņus saglabāšu. Vīrs uzstāja, ka bērniem ir jābūt. Dvīņi nāca pasaulē Rīgas Dzemdību namā. Vienam bērnam bija nelielas veselības problēmas, tādēļ nokļuvām arī bērnu slimnīcā. Bet tagad bērniem viss ir kārtībā, viņi ir absolūti veseli. Divu gadu vecumā bērniem bija jānodod kontrolanalīzes, kas parādīja, ka viņi ir HIV negatīvi.» Diemžēl ar laiku Adrianas dzīvesbiedram sākās nopietnas problēmas ar alkoholu: «Viņš kļuva pret mani emocionāli un fiziski vardarbīgs, tāpēc nolēmu ar visiem četriem bērniem iet prom. Tās bija neveselīgas attiecības, kurās pieļāvu, ka man tiek darīts pāri. Labi, ka tagad viss ir beidzies!»

    Dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi

    Nu jau vairāk nekā gadu Adriana dzīvo viena ar četriem bērniem, strādā, apzinīgi rūpējas par savu veselību un savām atvasēm. Protams, finansiāli nav viegli, bet Adriana ļoti cenšas, lai bērniem viss būtu.

    Adriana vēl nav stāstījusi bērniem par savu diagnozi, vēloties viņus pasargāt: «Pienāks laiks, kad viņiem tas būs jāzina, tad arī pateikšu. Man ir bail no nosodījuma, bet mēs arī esam cilvēki, tādi paši kā tie, kam nav HIV infekcijas. Ar HIV var inficēties ikviens – cilvēks, kurš tev nāk pretī pa ielu, var nezināt, ka viņš ir inficēts. Savulaik, kad dzīvoju Rīgā, apmeklēju psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas biedrībā DIA+LOGS, kas sniedz bezmaksas atbalstu visiem, kurus skar HIV/AIDS. Nu jau vairākus gadus neesmu tur bijusi, tieku galā pati saviem spēkiem. Dzīvē esmu izgājusi cauri daudzām grūtībām, bet tagad man svarīgākais ir rūpēties par savu veselību un bērniem. Ļoti vēlos, lai maniem bērniem ir labāka nākotne, nekā bija man.

    Pagājušajā gadā man tika veikta operācija, un asinsanalīzēs vīruss pat neuzrādījās. Principā es slimoju reti, tikai pirms četriem gadiem bija saasinājums – man bija palielinājušies limfmezgli vēderā, bet, nedēļu ārstējoties slimnīcā, izveseļojos. Ja HIV infekcija tiek diagnosticēta laikus, ja apzinīgi tiek lietoti medikamenti, regulāri veiktas pārbaudes, ar šo diagnozi var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja tev ir HIV, tas uzreiz nenozīmē, ka ir jāmirst, protams, ja infekcija nav pārgājusi pēdējā stadijā (AIDS). Jāpiebilst, ka arī antiretrovīrusu preparāti ir valsts apmaksāti, tāpēc noteikti vajag izmantot ārstēšanās iespēju,» atzīst Adriana.

    Uzziņai

    • HIV izplatība visā Eiropā pakāpeniski samazinās, bet Latvijā saslimušo skaits turpina pieaugt. Latvija jauno HIV gadījumu skaita ziņā pret iedzīvotāju skaitu joprojām ieņem pirmo vietu Eiropas Savienībā. 2019. gada laikā Latvijā tika apstiprināti 295 jauni HIV gadījumi. Pēdējos piecos gados jauno HIV gadījumu skaits gada laikā svārstās nedaudz virs 300, tas nozīmē, ka gandrīz katru dienu Latvijā kāds cilvēks uzzina, ka ir inficējies ar HIV.
    • HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīruss ir hroniska, lēni progresējoša slimība, kas lēnām sagrauj organisma imūnsistēmu. Ar vīrusu iespējams inficēties seksuālās transmisijas ceļā, gadījumos, kad asinīs nonāk inficēta cilvēka asinis, ja intravenozo narkotiku lietotāji injekcijām izmanto vienu šļirci un adatu. Savukārt mazulis to var pārmantot no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā.
    • Pirmajās nedēļas pēc inficēšanās vīruss strauji vairojas. Vairākums slimnieku šajā laikā novēro pirmās saslimšanas pazīmes, ko gan nereti atstāj bez ievērības, – simptomi visbiežāk raksturīgi citām slimībām un pēc zināma laika pāriet. Šajā stadijā organisma imūnā sistēma cenšas ražot specifiskas antivielas, lai ar vīrusu cīnītos, taču nespēj to iznīcināt. Pēc tam seko vīrusa latentais periods – laiks, kad netiek novērotas nekādas saslimšanas pazīmes. Latentais periods var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat 12 gadiem, kā rezultātā slimnieks nezina, ka ir vīrusa nēsātājs, neuzsāk atbilstošu ārstēšanu un viegli var inficēt citus.
    • HIV nav izārstējama, bet ir ārstējama un labi kontrolējama saslimšana, un, laikus uzsākot atbilstošu terapiju, iespējams ievērojami paildzināt pacienta dzīvi, uzlabot tās kvalitāti un palēnināt slimības attīstību.
    • Lai laikus diagnosticētu slimību, ir svarīgi veikt atbilstošu testu. Ģimenes ārsts var nozīmēt bezmaksas analīzes, kā arī jebkurā laboratorijā šo testu var veikt par maksu. Pastāv iespēja testu veikt arī anonīmi.
    • Latvijā liela daļa sabiedrības dzīvo maldīgos priekšstatos, ka HIV izplatās tikai specifiskās, ierobežotās sabiedrības grupās. Diemžēl HIV jau sen ir pārkāpis šo grupu robežas un var apdraudēt ikvienu sabiedrības locekli. Liela daļa jauno HIV pacientu vīrusu ir ieguvuši heteroseksuālu kontaktu ceļā, un šie pacienti ir seksuāli aktīvā vecumā (18–49) ar labu izglītību, darbu un sociālo statusu.
    • Latvijā joprojām pastāv ievērojami aizspriedumi pret cilvēkiem HIV diagnozes dēļ – vairāk nekā trešā daļa jeb 38% cilvēku, kuri dzīvo ar HIV, ir saņēmuši diskriminējošu attieksmi vai aizskarošus izteikumus.

    Zināšanai!

    Ja topošā māmiņa ir HIV pozitīva, svarīgi jau no 14. grūtniecības nedēļas saņemt antiretrovīrusu terapiju, kas ir valsts apmaksāta. Arī dzemdību laikā sievietei vēnā tiek injicēti specifiski preparāti, lai pasargātu mazuli no inficēšanās riska, un parasti bērniņš nāk pasaulē ar ķeizargriezienu – arī tas mazina inficēšanās iespēju.

    Kopš 2017. gada Latvijā visiem bērniem, kuri dzimuši HIV inficētām mātēm, līdz gada vecumam tiek nodrošināts valsts apmaksāts mākslīgā piena maisījums.

     

    Ar HIV nevar inficēties:

    • sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties;
    • šķaudot vai klepojot;
    • lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus (telefonu, datoru u. c.);
    • apmeklējot ārstniecības iestādes;
    • lietojot kopīgu uzturu, traukus;
    • apmeklējot kopīgu tualeti un dušu;
    • peldoties vienā baseinā;
    • braucot sabiedriskajā transportā;
    • saskaroties ar izkārnījumiem, urīnu, vēmekļiem, asarām, siekalām vai deguna izdalījumiem;
    • insektu vai dzīvnieku kodumu rezultātā, jo brīdī, kad ods sūc asinis, tas ielaiž brūcē nevis iepriekšējā upura asinis, bet gan savas siekalas, kas nesatur HIV.

    *Vārds mainīts.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē