Rīga +10°C 
«Pasaules psihiskās veselības dienā, es gribētu teikt, ka esmu out of the woods (laukā no meža – santa.lv) … bet es neesmu. Tāpēc es rakstu … rakstu sevi laukā no tumsas – labajās dienās, kad tumsa manī ir pavisam maza kaut kur dziļi iekšpus’ un ne tik labajās dienās, arī tajās, kad šķiet, ka nekam nav jēga. Papīra lapa un rakstāmais tad top par visa centru un jēgu.
Un tā … soli pa solim, lappusi pa lappusei ārā no biezokņa,» atzīzstas Inga Grencberga.
Par savu mentālo veselību rakstniece publiski runājusi arī agrāk. 2025. gada intervijā žurnālam IEVAS Veselība viņa atklāja, ka par savu psiholoģisko labbūtību viņai ir jāpacīnās. Jau pirms vairākiem gadiem viņa atzina – ir piedzīvojusi depresiju un nervu sabrukumu. Lai gan no tās «bedres» esot ārā, viņai sevi jākontrolē.
2024. gadā pēc grāmatas Marija /deja vu/ iznākšanas un lielajiem projektiem darbā Inga piedzīvojusi izdegšanu. «Likās, ka man visu laiku izdodas sevi kontrolēt – Grencberga, piebremzē! Bet tik un tā vienā brīdī attapos atkal turpat. Labi, ka sapratu, kur esmu un ka man ir vajadzīgs laiks…» viņa atklāja.
Kā izpaudusies izdegšana? Bija nupat iznākusi viņas otrā grāmata… «Un viss ir brīnišķīgi! Amazing rezultāti, grāmata pirmajās vietās topos, saņemu lasītāju atsauksmes. Darbā paveikti brīnišķīgi projekti, nupat beidzies liels pasākums, kuru organizēju. Ir divi trīs naktī, atvados no savas komandas un apsēžos turpat pie durvīm uz zemes, paņemu cigareti… Tā es kādas divas stundas sēdēju, pīpēju, nevarēju fiziski pakustēties. Tikai tad, kad sāka aust saule, kaut kā aizbraucu mājās,» viņa atminas.
Nākamajā dienā ar vīru devušies atvaļinājumā uz Grieķiju, lai atpūstos. Taču arī tad uznācis stress par to, ka atļaujas atpūsties nevis strādā. «Darbos atgriezos lēnām, ļoti apzināti – iemācījos pateikt nē,» viņa toreiz atklāja.
Rakstniece nav slēpusi, ka ir gājusi terapijā un nu pēc pauzes ir pieteikusies atkal.
