Rīga +8°C 
KLAUSIES
Konsultē: Inta Lange, zooloģe, Latvijas Nacionālā dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja
Dzīvniekus, kas apciemo mūsu dārzus un dārzeņu glabātavas, vienā vārdā var nosaukt par grauzējiem. Kur dzīvo cilvēks, tur arī grauzēji, jo mēs ar savu dzīvesveidu viņus pievilinām. Pasaulē sastopams apmēram 2000 grauzēju sugu, Latvijā, par laimi, to ir ievērojami mazāk – mazliet virs 20 –, un daudzi, piemēram, bebri, vāveres un susuri, nenodara dārziem tik lielus bojājumus kā strupastes un peļveidīgie grauzēji.
Peles un citi grauzēji dabā ir ļoti nozīmīgi barošanās ķēdē, jo tos ēd daudzi citi dzīvnieki, piemēram, lapsas, pūces, zebiekstes, caunas.
Ja arī grauzēji izdzīvo līdz pieaugušam vecumam, tad ne vienmēr paspēj radīt pēcnācējus, jo kāds viņus apēd. Peles nedzīvo ilgāk kā divus trīs gadus, bet izmanīgas žurkas mūžs gan var pārsniegt piecus gadus.
Septembra beigās un oktobrī grauzēji sāk intensīvāk veidot barības krājumus ziemai, kā arī sākas sezonālā migrācija. Vasarā grauzējiem piemērota barība dabā pieejama gandrīz visur, bet rudens pusē viņi pārceļas uz vietu, kur varēs mieloties ar cilvēka sarūpētajiem labumiem.
Kas atšķirīgs?
Lasi 
trīs mēnešus
→
abonents?
Ienākt portālā
