Rīga +18°C 
«Vai ar to pietiek? Ar ko? Kam?» viņa raksta 8. septembrī publiskotajā ierakstā, turpinot ar vārdiem: «Pietiekamība, pašpietiekamība, dom'pietiekamība ,» akcentējot daudziem aktuālu jautājumu - kad cilvēks beidzot jūtas pietiekams pats sev.
Grencberga šonedēļ sociālajos tīklos publiskotajos ierakstos dalās savās gaitās Dubultu rakstnieku namā, kurp devusies pabūt ar sevi un noskaņoties rakstīšanai, jo pilsēta viņu «mazliet bija paņēmusi atpakaļ sev.» Tiklīdz atbraukusi turp, tā uzreiz ātriem soļiem devusies uz pludmali «sazemēties, sajūroties, mazliet izvējoties, dabūt vēl mazliet rudens sauli.»
Viņasprāt, rakstīšana lielā mērā ir saistīta ar savu iekšējo balsi. Vispirms spēju to sadzirdēt, lai to varētu pierakstīt. Jo ikdienas skrējienā sevi sadzirdēt ir ļoti grūti vai, pareizāk sakot, – ļoti viegli sevi nedzirdēt. Viņai būšana par rakstnieci ir arī jautājums par spēju apstāties, pabūt ar sevi un rast sajūtu, kad no sevis un savām domām vairs nav bail.
«Ir ārkārtīgi, ārkārtīgi svarīgi tie mirkļi, kuros var vienkārši pabūt ar sevi.
Jo rakstīšana jau sākas tur – galvā, sirdī, sajūtās, liekot soli aiz soļa. Un tikai pēc tam tas stāsts vai tā doma, vai tie vārdi nonāk uz papīra, datortaustiņiem. Tas ir arī par grāmatu lasīšanu un par mieru, jo rakstīšana ir par mierīgu būšanu ar sevi,» viņa dalās pārdomās.
Pirms nedēļa rakstniece padalījusies arī ar ierakstu par jaunu sākumu, ko papildina foto no iepriekšējās reizes, kad viņa strādāja pie jauna romāna. Ingai iepriekš likusi manīt, ka viņai top jauna grāmata Stikla dzīve.
