Santa.lv
  • Diriģents Andris Veismanis picu cep paša būvētā picas krāsnī

  • SAGLABĀ RAKSTU
    11.10.2026
  • Ilze Klapere
    Foto: Ieva Andersone
    Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents Andris Veismanis brīvajā laikā labprāt gatavo. Skaistā atvasaras pēcpusdienā, kad viesojamies viņa vasaras mājas dārzā Saulkrastos, laika sarunai nav daudz – Andris vāra zupu un kurina paša būvēto picas krāsni, ciemos brauks viņa diriģētā kamerkora Ave Sol dziedātāji.

    Pabarot kori – tas izklausās iespaidīgi!

    Nav tik traki, nebūsim pat trīsdesmit. Zupa šādās reizēs ir ideālais ēdiens, to ir viegli pagatavot lielā daudzumā. Un arī picas izcept nav problēma – saliek visas sagataves pa rokai, rullē tik mīklu, liek virsū labumus un cep. Viena no Ave Sol mūziķēm Agate Grīnhofa savulaik ir strādājusi picērijā, viņa prot arī to mīklas griešanu gaisā!

    Picas krāsni uzbūvēji pats. Vai tas bija sarežģīti?

    Nē, to var ikviens. Būvēšanas principu noskatīju Pinterest. Tātad krāsnij ir vajadzīgs pamats un kupols, kuru būvē, izmantojot vingrošanas bumbu, – piepūš, apbūvē tai apkārt un, kad izžūst, izlaiž no bumbas gaisu un izņem to ārā. 

    Sakurināt krāsni var pusstundas laikā, es kurinu ar sausu ozolkoka malku, der arī oša un alkšņa. Vienā pusē krāsnij uzbūvēju tādu kā leti, lai ir darba virsma, otrā pusē ir ar malku kurināma plīts virsma, kur var vārīt zupu vai sautējumu.

    Vai pats sevi uzskati par gardēdi?

    Jā, laikam jau esmu gardēdis. Un man arī patīk gatavot –

    varbūt tāpēc, ka šajā procesā ir kaut kas no kompozīcijas…

    Manuprāt, labs ēdiens ir tāds, kas gatavots ar vēlmi iztapt garšas kārpiņām, un šo procesu var salīdzināt ar mūziku – tonalitātes, modulācijas un akordi ir kaut kas līdzīgs, jo tu veido kompozīciju. Mani īpaši saista ēdieni un dzērieni, kas netop ātri, – savulaik aizrāvos ar vīna darīšanu, kur gaidīšana ir diezgan ilga, un arī tik vienkārša lieta kā picas mīkla daudzās receptēs jānotur vismaz diennakts vai pat divas. 

    Vai tev ir kādi veselīgie ieradumi?

    Veselīgi ieradumi? Jā, es nodarbojos ar mūziku! (Smejas.) Nopietni, esmu pārliecināts, ka tas ir veselīgs ieradums. Es diriģēju, kustos un līdzi kustas arī smadzenes, izdalās adrenalīns, esmu komunikācijā ar cilvēkiem – gan ar māksliniekiem, gan ar publiku.

    Ja par citiem veselīgiem ieradumiem… pret diētām esmu skeptisks – drīzāk cilvēkam ir vairāk jākustas, jāsporto. Vasara man īpaši patīk, jo tad var vienkāršāk tikt pie izkustēšanās. Ja esam te, Saulkrastos, ar velosipēdu aizminos līdz centram, tur ir forši trenažieri, pavingroju, tad atbraucu mājās, pacilāju vēl svaru bumbas. Kolosāli, ka šeit ir iespēja aizbraukt uz ezeriem – tuvumā ir Pabažu ezers un Ummis. Nopeldēties tīrā saldūdenī un izkustināt visas muskuļu grupas – tas ir ļoti veselīgi! Kad vasara beidzas, dodos uz fitnesa klubu – tā kā esmu diezgan aizņemts, daru to ap desmitiem vakarā un līdz kādiem vieniem naktī darbojos. Ir labi!

    Diriģēšana arī ir fiziska slodze. Vai pirms koncerta vajag kārtīgi paēst?

    Nē, noteikti labāk ir neēst. 

    Dienas mīļākā ēdienreize?

    Laikam jau brokastis. Kolīdz pamostos, dodos gatavot mums ar sievu brokastis. Parasti sagriežu kādus salātus, noteikti ir arī olas, visbiežāk omletēs. Reizēm kādu zivtiņu sacepu.

    Tādas sātīgās brokastis, ja? Un sāļās, nevis saldās?

    Jā, noteikti ar uzsvaru uz sāļo.

    Saldumi tev negaršo?

    Garšo un pa reizei jau var, bet beidzamā gada laikā savas sievas Indras ietekmē esmu gandrīz vai atteicies no saldumiem. Indra pavasarī uzsāka un joprojām turpina atturēšanos no cukura un visādām smalkmaizītēm, starp citu, ar ļoti labiem rezultātiem – gan labāka pašsajūta, gan zaudēti pāris lieki kilogrami. 

    Vai tev mājās ir recepšu grāmatas?

    Jā, lielas un biezas, dažādās valodās. Daudzas arī diezgan senas. Atceros, jaunībā skatījos ārzemju recepšu grāmatās un brīnījos, kas tie par produktiem – anšovi, kaperi, visādas nedzirdētas garšvielas… Padomju laikos taču neko tādu nevarēja nopirkt,

    varēju tikai iztēloties, kas tas varētu būt un kā garšot.

    Turēšanās pie receptes ir vai nav tavā stilā?

    Man patīk improvizēt, tomēr, kad ilgāku laiku neesmu kaut ko gatavojis, paskatos receptē. Labprāt salīdzinu viena ēdiena dažādas receptes un aizņemos kādas idejas no vairākām. Pavārmākslā improvizācija ir būtiska, bet ir svarīgi zināt pamatlietas, citādi var iebraukt auzās! Cik lielā karstumā, cik ilgi jācep… 

    Ko tev patīk gatavot vislabāk?

    Cept steikus. Tas gan ir dārgs prieks, bet reizēm var un vajag. 

    Ja sanāk ēst ārpus mājas, vai labprātāk izvēlies kaut ko zināmu vai esi gatavs jauniem eksperimentiem?

    Noteikti esmu no eksperimentētājiem. Patīk atklāt jaunas garšas, izmēģināt visu ko. Man ļoti garšo taizemiešu virtuves ēdieni, tos, ēdot ārpus mājām, izvēlos bieži, jo pašam pagatavot nav nemaz tik vienkārši – vajadzīgas daudzas sastāvdaļas un garšvielas, kuru ikdienā mājas virtuvē nav.

    Vai tev ir savas mīļākās un nemīļākās garšas?

    Kumīns man ļoti patīk, lietoju to teju katru dienu. Kinza ir brīnišķīga. Estragons! Fantastisks garšaugs. Vērmele. Ne pie ēdieniem, bet, piemēram, uzlējumu sastāvā – pēc garšīgas, bagātīgas maltītes ieņemt mazu mēriņu. Uzskatu, ka alkohols kopumā ir kaitīgs, bet kā ēdienreizes sastāvdaļa nelielās devās – labs.

    Par nemīļajām garšām… Man nepatīk, ja kāds pats par sevi garšīgs produkts ir ielikts nepiemērotā ēdienā. Piemēram, cepti puķkāposti man garšo. Bet, ja tie atrodas piena zupā… nu, nē! Bērnībā ar dārzeņu piena zupu tiku pārbarots, varbūt tāpēc tā… Vēl man vecāmāte deva dzert tikko slauktu pienu – smejos, ka, protams, tikai tāpēc esmu izaudzis tik veselīgs un skaists, taču pieaugušā vecumā izvēlos nedzert pienu. (Smejas.) Toties skāpbpiena produktus lietoju katru dienu, esmu pārliecināts, ka tie ir ļoti veselīgi. Biezpiens, kefīrs ar dažādām bifido un libido baktērijām. (Smejas.)

    Pica paša būvētā krāsnī – Andra recepte

    Mīklu picai gatavoju pats – esmu noskatījies Youtube vairākus video, tur viss ir sīki un smalki izstāstīts un safilmēts, arī citiem varu ieteikt katram paskatīties un izvēlēties sev tīkamāko variantu. 

    Pamatā izvēlos neapoliešu recepti, tur liek ļoti maz rauga un mīklu pēc tam 24 stundas notur 16–18 grādu temperatūrā. Tādu temperatūru mājās ir grūti atrast, bet man pagrabā vienā vietā tāda temperatūra ir. Mīkla daudzkārt jāmīca, lai tā būtu staipīga un elastīga.

    Daudzi uzskata, ka picas mīklai noteikti vajag 0 tipa itāļu miltus. Nepiekrītu! Mierīgi var izmantot mūsu pašu miltus. Es lieku klāt arī mazliet rudzu miltu. Ļoti kraukšķīgas picas sanākot ar rīsu miltu piedevu, bet to vēl neesmu izmēģinājis.

    Kad mīkla gatava, es atkal daru citādi nekā itāļi – vienkārši izrullēju pa porcijai. Itāļi jau mīklas rulli neizmanto, visu dara ar rokām, staipa un staipa. Arī speciālā picas akmens man nav, es cepu picas pannā – starp citu, ļoti ērti un sanāk labi.

    Tomātu mērci izmantoju tikai pašvārīto – apcepu sīpolus un ķiplokus, mazliet selerijas kātu, paprikas un mizotus tomātus (izmantoju konservētos). Sastāvdaļas var variēt pēc patikas. Tad vāru un nogaršoju, kas vēl prasās. Garšu pieregulēju beigās – pievienoju balzametiķi, sāli, cukuru. 

    Vispirms pannā ieleju mazliet eļļas, lieku iekšā izrullētu mīklu un kādu brītiņu apcepu krāsnī tikai to. Tad velku ārā, smērēju virsū tomātu mērci, lieku mocarellu (vislabākais ir bifeļmātes piena siers – tam ir īstā garša un struktūra), kādu čili asumiņam, baziliku, cieto sieru un sadrupinātu aitas sieru. Daudz siera – tas ir lielais garšas noslēpums! Vispār visam, ne tikai picām! Vasarā, kad manai mazmeitai Kamēlijai bija dzimšanas diena un ciemos bija viņas draudzenīte, cepām picas, meitenīte degustēja un paziņoja, ka reiz esot ēdusi tādu picu, kurai siers stiepās no dīvāna līdz pat televizoram! Tas, lūk, esot kaut kas, nevis tas, ko es te taisu… (Smejas.)

    Liek pannu ar picu atkal krāsnī un cepu pāris minūtes, līdz gatava. Pirms pasniegšanas šoreiz uzbēru saujiņu meža melleņu, mums te mellenāji apkārt aug – laukā ceptai picai piestāv! Vasarā esmu licis arī zemenes uz picas.

    Vēl picai piestāv marinēti sīpoli vai marinēti gurķi, man patīk arī kaperi, kas piešķir Vidusjūras garšas noti. Var, protams, likt arī šķiņķi, desas šķēles, jūras veltes, sēnes – pēc ieskatiem. Manas mīļākās picas ir ar jūras veltēm un ar paša lasītājām sēnēm.

    Kad izveidots picas mīklas aplis, uzrullē maliņas uz augšu, tur sapilda krēmsieru un aizloka ciet. Ideāli! Noskatījos šo knifu kādā picērijā. Un rezultāts ir tāds – parasti picas maliņas daudzi atstāj uz šķīvja, taču šīs pildītās apēd pa tīro! Un vēl kas – ja maliņās ir krēmsiers, pica tik ļoti neapdeg.

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti